Suņu saimniekiem daudz pienākumu, arī suņa ekskrementu savākšana
Drukāt Pievienot komentāru28.07.2010 00:00
Šobrīd pilsētā atkal ir aktualizējies jautājums par suņu turēšanas prasību ievērošanu. Šoreiz varbūt līdz šim neierastā aspektā, proti, par suņu ekskrementu savākšanu apdzīvotu vietu teritorijā.
Kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi
Ogres novada pašvaldības policija jau ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolus par suņa fekāliju nesavākšanu. Policijas darbinieki turpina kontrolēt suņu turēšanas noteikumu ievērošanu.
Ogres novadā nav atsevišķu saistošo noteikumu par suņu turēšanu, jo 2006. gada 4. aprīlī izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” ir ietvertas visas prasības, kas jāievēro suņu turētājiem. Un ikvienam jāapzinās, ka, paņemot savā gādībā kādu mājas kustoni, rodas jauna atbildība un pienākumi.
Daudzo pienākumu lokā Ministru kabineta noteikumi ietver arī šādu: „ apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus”.
Īpašuma teritorijai jābūt norobežotai
Apdzīvotās vietās - pilsētās un ciemos -, ja suns tiek turēts ārpus telpām, suņa saimniekam jānodrošina pilnīga sava īpašuma teritorijas norobežošana, lai suns nevarētu izkļūt no tās.
Diemžēl visai bieži ir gadījumi, kad Ogres pilsētā šī prasība netiek ievērota, suns izkļūst no pagalma, klaiņo, biedē un nereti pat sakož cilvēkus. Protams, ne jau suns ir vainīgs, bet gan suņa saimnieks, nenodrošinot vajadzīgos apstākļus suņa turēšanai. Lielākā daļa suņu īpašnieku par saviem mīluļiem rūpējas, taču ir pietiekami daudz gadījumu, kad teju jebkādas prasības tiek ignorētas, solījumi nodrošināt suņa turēšanai nepieciešamos apstākļus tā arī paliek neizpildīti. Un tad ir nesaskaņas ar kaimiņiem, ir sūdzības policijai, ir administratīvā pārkāpuma protokoli un sodi.
Uzpurnis vajadzīgs tikai bīstamiem suņiem
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns jāved pavadā. Nav prasības, lai katrs suns staigātu ar uzlikt uzpurni – saskaņā ar noteikumiem uzpurnim jābūt uzliktam sunim, kurš atzīts par bīstamu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā suņa īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Ogres novada dome 2006. gada 13. jūlijā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 68 „Suņu pastaigas vietas Ogres novadā” (šie noteikumi vēl arvien ir spēkā), kas nosaka, ka Ogres pilsētas, Ogresgala un Ciemupes ciemu teritorijā suns bez pavadas nedrīkst atrasties ārpus norobežotas teritorijas.
Saistošie noteikumi paredz: „Ar suņiem aizliegts ierasties izglītības iestādēs, bērnu rotaļu laukumos, tirdzniecības iestādēs, peldvietās, kā arī citās masu pulcēšanās vietās un pasākumos (mītiņi, gājieni, sporta pasākumi un tml.), izņemot šiem dzīvniekiem veltītos pasākumos un specializētās tirdzniecības vietās.”
Dažkārt cilvēki pauž neapmierinātību ar to, ka suns tiek atstāts pie veikala, kamēr saimnieks pats iepērkas. Lūk, kas rakstīts MK noteikumos: „Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.”
Jāzina gan tiesības, gan pienākumi
Ministru kabineta noteikumos ir vesela sadaļa par mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībā un pienākumiem – tas viss attiecas arī uz suņu turētājiem. Parasti cilvēkiem ir raksturīgi zināt savas tiesības un aizmirst par pienākumiem.
Lūk, ko paredz MK noteikumi:
- „Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:
- - netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;
- nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai. - Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:
- nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;
- uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
- apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;
- sameklēt mājas (istabas) dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka turpmākā turēšana nav iespējama;
- vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā;
- vedot mājas (istabas) dzīvnieku pie veterinārārsta, ņemt līdzi un uzrādīt veterinārārstam dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai vakcinācijas apliecību (ja tāda ir);
- nododot mājas (istabas) dzīvnieku trešajai personai, sniegt informāciju par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām;
- glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu). - Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
Sods var būt bargs
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka atbildību par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu.
Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu –
pašvaldības administratīvā komisijas, izskatot saņemto adminstratīvā pārkāpuma protokolu, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu - fiziskajām personām no Ls 5 līdz Ls 250, bet juridiskajām personām – no Ls 10 līdz Ls 500.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka atbildību par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu.
Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu –
pašvaldības administratīvā komisijas, izskatot saņemto adminstratīvā pārkāpuma protokolu, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu - fiziskajām personām no Ls 5 līdz Ls 250, bet juridiskajām personām – no Ls 10 līdz Ls 500.
Ja šādi pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, paredzēts naudas sodus - fiziskajām personām no Ls 10 līdz Ls 500, bet juridiskajām personām – no Ls 500 līdz Ls 1000.
Šis likuma pants pieļauj iespēju lemt arī par dzīvnieka konfiscēšanu.
Atpakaļ
