Brīvības iela, septembris, 2019 Krasta laukums, 2019. gada augusts Tilts, makšķernieki, rudens

OCB apskatāma izstāde par bibliotēkām, kas palīdzēja izaugt Latvijai

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

22.02.2019 17:40

21. februārī Ogres Centrālajā bibliotēkā (OCB) tika atklāta ceļojošā izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”. Izstādi veidojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība par godu Latvijas simtgadei. Tajā atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā par valsti.

 
Izstādi atklāja OCB vadītāja Jautrīte Mežjāne, kura pastāstīja, ka vēsturiski Latvijā bibliotēkām palīdzēja veidoties kāds aktīvs cilvēks, un Ogrē tāds bija Teodors Spuriņš, kurš 1928. gada pavasarī nodibināja bibliotēku, kļūdams par tās vadītāju. Šī bibliotēka sāka savu darbību ar 1500 grāmatu eksemplāriem. Jau pēc gada apvienojās Ogres pilsētas un apriņķa bibliotēka un grāmatu eksemplāru skaits pieauga līdz 2000. J.Mežjāne pieminēja vēl kādu vēsturisku faktu – no 1948. gada decembra līdz 1949. gada martam Ogres bibliotēku vadīja latviešu aktieris, režisors un scenārists Gunārs Cilinskis. Bibliotēkas vadītāja minēja, ka pagājušajā gadā līdz ar Ogres pilsētas 90gadi šādu pat jubileju atzīmēja arī OCB, un izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” ir lieliska iespēja iepazīties ar citu Latvijas bibliotēku veidošanos un vēsturi.
 
Izstādes atklāšanā piedalījās LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone, kura pateicās OCB darbiniekiem par aktīvo darbu, iesaistot bibliotēkas dzīvē dažādu paaudžu lasītājus, kā arī pauda prieku par izrādīto interesi saistībā ar izstādi „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”. K.Pētersone atklāja, ka Ogre viņai ir īpaši tuva pilsēta, jo šajā pilsētā, Poruka ielā, aizritējušas viņas pirmās apzinātās bērnības vasaras. Atbalsta biedrības direktore informēja, ka saistībā ar Latvijas simtgadi tika uzrunātas Latvijas publiskās bibliotēkas, un tādas Latvijā ir 789, iesūtīt materiālus par to vēsturi. Saņemti patiešām aizraujoši un interesanti stāsti, kurus plānots apkopot un izdot atsevišķā izdevumā, bet par 12 no bibliotēkām izveidota šī izstāde. K.Pētersone atgādināja, ka bibliotēku aizsākumi Latvijā meklējami drīz pēc dzimtbūšanas atcelšanas – 19. gs. 30. gados, kad skolai Priekulē nodotas 45 grāmatas latviešu valodā, bet to vēl nevarēja uzskatīt par bibliotēku, jo tādas atvēršanai bija nepieciešami dokumenti – statūti, ko apstiprināja Pēterburgā. “Krišjānis Valdemārs, kurš Ēdolē nodibināja pirmo bibliotēku ar latviešu grāmatu krājumu, nodibināja biedrību, kuru nosauca par Baltijas jūras izsmelšanas biedrību, norādot, ka tā novadīs Baltijas jūras ūdeni uz Sahāras tuksnesi. Tik absurdi tas bija! Bet statūti tika apstiprināti, un bibliotēku varēja nodibināt,” sacīja K.Pētersone. Šie stāsti iezīmē Latvijas vēstures peripetijas. Vēlāk tieši pateicoties latviskajām bibliotēkām tika izkopta nācijas apziņa, valstiskuma veidošanās.  
 
Klātesošos uzrunāja arī Ogres novada Kultūras centra direktore, Ogres novada pašvaldības domes deputāte Antra Purviņa, kura atzina, ka bibliotēka un arī citas kultūras iestādes ir latviešu saknes, kas stiprina un bagātina, un pauda prieku, ka arī Ogrē ir senas bibliotēkas tradīcijas. A.Purviņa pastāstīja par jaunās bibliotēkas ēkas projektu, kas ir mūsdienīgs un radošs. A.Purviņa pateicās  LNB Atbalsta biedrībai par paveikto pētniecisko darbu un izstādes veidošanu. “Lai vienmēr bibliotēkas ir kā gaismas avots, mūsu gaismas pils, kurā varam bagātināties,” vēlēja A.Purviņa.
 
Izstādē „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” ir ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku un Ventspils bibliotēku. Klajā nācis arī izstādes katalogs „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā vienkopus redzami izstādē atspoguļotie stāsti par 12 Latvijas bibliotēkām, ko iespējams iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā Rīgā. Izstāde un katalogs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un ziedotāju atbalstu, kā arī izstādē iesaistīto bibliotēku pašvaldību līdzfinansējumu.
 
Ogres Centrālajā bibliotēkā izstāde ir skatāma līdz 17. martam.
 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība ir sabiedriskā labuma nevalstiska organizācija, kas dibināta 1998.gadā. Tās mērķis ir sekmēt mūsdienīgu bibliotēku attīstību visā Latvijā, veidojot tās par saturā un iespējās bagātiem kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centriem.
 

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kārtība 19.09.2019.

Tuvākie notikumi

Oktobris
7
8
22
25
28
29
Novembris
1
3
5
8
12
15
17
18
19
20
23
24
25
26
27
28
29
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plāno piedalīties atvērto durvju dienā Ogres kultūras centrā 11.oktobrī?

Informācija par pasākumu lasāma ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Klientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?