Krasta laukums, 2019. gada augusts Ogres upe, 05.08.2019. Ogres upe, jūlijs, 2017

Lieli darbi nelielajā Mazozolu skolā

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

30.01.2018 10:25

Mazozolu skola kopš 2011. gada ir Taurupes pamatskolas filiāle. Lai arī skolēnu skaits tajā ir sarucis, skolā ik dienas notiek aktīva rosība – te dažādas zinības par pasauli un savu apkārtni radošu, entuziasma pilnu skolotāju uzraudzībā apgūst bērni vecumā no diviem gadiem līdz pat 9. klasei.

 
Grupiņa vismazākajiem bērniem
Taurupes pamatskolas Mazozolu filiālē darbojas divas pirmsskolas grupas. Mazāko bērnu grupu apmeklē 8 bērni vecumā no 2 līdz 4 gadiem. Šajā grupā strādā skolotāja Lauma Cielava un skolotājas palīdze Inese Ozola. Grupu apmeklē bērni ne tikai no Mazozoliem, bet arī no Ērgļiem un Taurupes. Mazuļi visas dienas garumā var darboties divās plašās un mājīgās telpās. Grupa ir atvērta no plkst.7.45 līdz 15.00, ja nepieciešams, I. Ozola pieskata bērnus ilgāk. Tā kā bērni atrodas skolas ēkā, viņi jau no mazotnes iepazīst lielo bērnu skolas dzīvi, jo bieži vien dažādi pasākumi notiek kopīgi ar sagatavošanas grupas vai skolas vecuma bērniem. Bērni pamazām apgūst dažādas zināšanas, rotaļājas, dzied un dejo, atzīmē dažādus svētkus.
 
Sagatavo skolai
Skolotāja Daiga Liepiņa strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem. Par savu galveno uzdevumu skolotāja uzskata sagatavot bērnus skolai. Bērni ne tikai mācās burtus un ciparus, bet arī rotaļājas, aktīvi kustas, iet ārā, apgūst arī tāda prasmes kā orientēties telpā, palūgt palīdzību, sameklēt savas mantas un citas. Bērni arī aktīvi zīmē un piedalās dažādos konkursos un izstādēs. Nupat, janvārī, bērnu žurnālā ”Spicīte” publicēti Dārtas Venškevicas, Keitas Vonogas, Ričarda Štāla un Jāņa Vonoga zīmējumi.
 
Grupā ir 14 bērni, no tiem divi kopā ar vecākajiem vai jaunākajiem brāļiem un māsām tiek vesti no Ērgļiem un divi no Taurupes. Skolotāja prognozē, ka no sagatavošanas grupas bērniem skolas gaitas šogad varētu uzsākt 9 bērni. Šajā mācību gadā, pateicoties Taurupes pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Stafecka un filiāles vadītājas Veras Gruzniņas atbalstam, grupa sāka darboties izremontētās telpās, kur iepriekš atradās noliktava. Izremontēta telpa nodarbībām un sanitārais mezgls. Ar V. Gruzniņas atbalstu izkrāsota arī garderobe. Iepriekš sagatavošanas grupas bērni mācījās vienā no skolas mācību klasēm. Skolotāja ar bērniem strādā no plkst.8.00 līdz 15.00. D. Liepiņa atklāj, ka skolā strādā jau 35 gadus, ar sagatavošanas grupas bērniem – 20. “Man ir visideālākais darbs – ļoti radošs, ar ļoti zinātkāriem bērniem, kuriem mirdz acis,” saka skolotāja. D. Liepiņa atzīst, ka vienai pašai ar tik daudz bērniem tikt galā nav viegli, bet viņa priecājas, ka grupā ir tik daudz bērnu. “Kamēr būs bērni, tikmēr būs arī šī skola,” piebilst skolotāja.
 
Jauns ziemas sporta inventārs
Kad bērni ir gatavi skolai, viņi uzsāk mācības Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles 1. klasē. Skola nav liela – ap 40 bērnu, toties katram bērnam skolotājs var veltīt vairāk uzmanības un individuālas konsultācijas. Viena no skolas lielākajām vērtībām ir tās entuziasma pilnie, radošie un aktīvie skolotāji. Saviem skolēniem ikdienā viņi velta ne tikai savu enerģiju, pacietību un mīlestību, bet arī savu laiku, darbu un rūpes – neskaitot stundas, par kurām ir samaksāts. Viena no šādām skolotājam Mazozolu skolā ir sporta skolotāja Ina Šīrone. Uzklausot skolēnu vēlmes un piedaloties dažādos projektu konkursos, skolotāja būtiski papildinājusi skolas sporta bāzi, tā nodrošinot skolēniem iespēju nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. 2013. gadā I. Šīrone, piedaloties Ogres novada pašvaldības projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, ar pagasta pārvaldes līdzfinansējumu ierīkoja skolā trenažieru zāli. Pašus trenažierus ziedojuši iedzīvotāji, zāles telpas izremontējuši projekta grupas dalībnieki saviem spēkiem. Trenažieru zāli apmeklē ne tikai skolēni, bet arī Mazozolu iedzīvotāji. Pašvaldības projektu konkursā skolotāja piedalījās arī 2015. gadā – iegādāti 15 pāri slēpju un ar Mazozolu pagasta pārvaldes finansējumu – arī slēpjzābaki.  2017. gadā projekta “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā” ietvaros skolotāja kopā ar citiem Mazozolu entuziastiem pie skolas izveidoja un ziemā ierīkoja slidotavu, iegādājās sporta inventāru: dažādu izmēru 23 pārus slidas, 11 hokeja nūjas, hokeja ripas, 2 hokeja vārtus un 10 slidināšanās paliktņus jeb ragavas mazākajiem bērniem ziemas prieku baudīšanai. Slidotava ir īpaši iecienīta - uz to nāk ne tikai skolēni, bet arī blakus esošo pagastu bērni un jaunieši, kā arī pieaugušie. Slidošanas priekam var nodoties arī vēlākās vakara stundās, jo ar pagasta pārvaldes atbalstu pie tās ierīkots apgaismojums.
 
Pateicoties sporta inventāra nodrošinājumam, I. Šīrone sporta nodarbības vada ārā. To atzinīgi novērtē arī skolēni, kuriem daudz labāk patīk sportot ārā, nevis iekštelpās. Nu jau slidot būs iemācījušies visi Mazozolu skolas skolēni! “Ziemā ar bērniem ārā slidojam un slēpojam, vasarā āra laukumā spēlējam futbolu, basketbolu un volejbolu, sporta zālītē skolā spēlējam florbolu, handbolu. Bet bērni vislabprātāk iet ārā,” saka I. Šīrone. “Vakarā pēc darba uz mājām eju kājām, tad man rodas dažādas idejas, kuras visbiežāk arī izdodas īstenot. Darbs vienmēr mani sameklē! Bet darba ir daudz, tikai laika tam visam paliek aizvien mazāk,” ar smaidu piebilst skolotāja. Vaicāta, kur skolotāja rod iedvesmu visu šo ideju īstenošanai, I. Šīrone atklāj: “Man laikam sports ir asinīs. Mani vecāki jaunībā bija aktīvi sportisti. Kad biju maziņa, mācījos Taurupes vidusskolā, uz skolu katru dienu ar māsu, brāli un klasesbiedriem mērojām piecus sešus kilometrus. Pa ceļam visus kokus izlēkājām. Ziemā pa kalnu dzīvojām. Kad atnācām mājās, acis vien spīdēja ārā no sniegā saveltā apģērba. Tas rūdījums un izturība noteikti nāk jau no bērnības. Tagad, strādājot ar bērniem, man gribas, lai viņi sporto, iemācās slēpot un slidot, aktīvi pavada laiku ārā. Tāpēc arī piedalos dažādos projektu konkursos - lai iegūtu sporta inventāru un mēs kopā to visu varētu iemācīties un darīt,” saka skolotāja. I. Šīrone pasniedz arī deju nodarbības – pie skolotājas dejo visu paaudžu mazozolieši, bet bērni dejo jau no divu gadu vecuma, turklāt visiem dejotājiem ir nodrošināti tautas tērpi! Skolā darbojas deju kolektīvi “Ozoliņi” (pirmsskolas grupa, 1. – 4. klašu grupa un 5. – 9.klašu grupa), I. Šīrone vada arī pieaugušo deju kolektīvu “Līčupīte” pagasta kultūras namā. Skolotāja Lauma Cielava Mazozolu skolā vada folkloras pulciņu, ko apmeklē bērni no 1. līdz 9. klasei.  Pulciņa dalībnieki jau vairākus gadus piedalās konkursā “Lakstīgala” Lielvārdē, un šogad ieguva 3. vietu!
 
Tiek saglabātas vēstures liecības
Apvienotās Karalistes premjerministrs 20. gs. vidū, politiķis Vinstons Čērčils ir sacījis: “Jo tālāk pagātnē lūkojies, jo tālāku nākotni spēsi paredzēt.” Vēsture visos laikos bijusi viens no nozīmīgākajiem mācību priekšmetiem. Pārzinot savas valsts vēsturi, ir iespējams labāk izprast pasaules notikumus, globālos procesus. Arī Mazozolu skola nav izņēmums. Skolā vēstures priekšmetu pasniedz savas jomas entuziaste Daiga Zamarina, kuras sirdslieta jau vairāk nekā 20 gadus ir skolas novadpētnieciskā muzeja veidošana. Skolā jau kopš tās pastāvēšanas tiek vāktas, apkopotas un saglabātas dažādas vēstures liecības – par skolu, skolotājiem, apkārtni, novadu, cilvēkiem... Nu jau izveidojies nopietns novadpētniecības muzejs, kurā pēc dažādām vēstures liecībām brauc lūkoties speciālisti, jaunieši pētniecisko darbu ietvaros, tuvāki un tālāki ekskursanti, citi interesenti. Īpaša interese par muzeja materiāliem ir tad, kad skolā tiek organizēts salidojums. Tie notiek ik pēc pieciem gadiem, nākamais notiks 2019. gada rudenī. Muzejā iegūtās liecības skolotājai lieti noder vēstures stundu vadīšanā.
 
Muzeja jaunākais ieguvums - 19.gs. beigās ražots flīģelis
Priekšmeti, dokumenti, grāmatas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotogrāfijas un citas vēstures liecības muzejā nonāk pa dažādiem ceļiem. Visbiežāk D.Zamarinu uzmeklē un muzeja rīcībā tās nodod apkārtnes iedzīvotāji. Pēdējais ieguvums – 19.gs. beigās ražots mūzikas instruments. “Īsi pirms Ziemassvētkiem man piezvanīja ģimene no Taurupes – Egija Zariņa un Nauris Pētersons. Viņi esot iegādājušies īpašumu, kurā lielu vietu aizņem vecas klavieres – flīģelis. Vaicāja, vai es tās nevaru pieņemt muzejā. Uz instrumenta norādīts ražotājs – C. M. Schroder. Noskaidroju, ka šāds uzņēmums darbojās laikā no 1870. līdz 1890. gadam Sanktpēterburgā. Tātad šis mūzikas instruments ir piedzīvojis 1905. gada revolūciju, Pirmo un Otro pasaules karu! Ģimene atdeva arī senatnīgu skapi. Kas zina, varbūt kādreiz izdosies šo veco mūzikas instrumentu atjaunot un tas atkal skanēs kā senāk?” pēdējās muzejā iegūtās vēstures liecības raksturo D. Zamarina.
 
Skolēni ir reālās vēstures liecinieki
Nesen muzejā nonākusi vēl kāda īpaša vēstures liecība - Latvijas neatkarības simtgadei veltīta monēta. D. Zamarina norāda, ka skolēniem ir interesantāk apgūt kādu no vēstures notikumiem, ja viņiem ir iespēja apskatīt, aptaustīt arī kādu lietisko avotu – dokumentu, medaļu, naudu vai kādu citu priekšmetu no noteiktā laika. Nu arī šī monēta liecinās par 2018. gada vēsturisko notikumu – Latvijas simtgadi. Runājot par reālu vēstures pieredzi, Mazozolu skolas skolēniem ir bijusi unikāla iespēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos – 2001. gadā, kad arheoloģiskie izrakumi tika veikti pie “Pelīcēnu” mājām, kur Rīgas arheologi uzgāja 17. gs. kapsētu, kā arī 2013. gadā, kad meklēšanas vienības “Zvaigzne” speciālisti pie “Zeltapsēm” izraka 2. pasaules karā kritušo, 17 vācu karavīru, mirstīgās atliekas.
 
Lepojas ar skolēnu sasniegumiem
Pagājušā gada nogalē muzejā nonākušas īpašas grāmatas. Ikšķiles iedzīvotājs Arvīds Priednieks uzdāvinājis savu atmiņu grāmatu “Bērnība aiz Urāliem”, kurā apkopotas atmiņas par piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Latvijas laikā šī kunga ģimenei Mazozolos piederējis īpašums “Priednieki” , viņš arī apmeklējis skolu, kas tolaik atradās pie Baltavas dzelzceļa stacijas. Mazozolu skolas skolēni aktīvi piedalās dažādos radošo darbu konkursos, tostarp Latviešu valodas aģentūras, R. Blaumaņa memoriālmuzeja “Braki”, kā arī PIKC “Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums” J. Jaunsudrabiņam par godu organizētajos. Konkursā iesniegtie labākie darbi tiek publicēti dažādos izdevumos, kurus bieži vien savā īpašumā iegūst tikai publicēto darbu autori. Bērni tos nodevuši D. Zamarinas rokās un muzejā tie tiek glabāti ar īpašu lepnumu un atrodas goda vietā. “Šie konkursi ir vēl viens mūsu bērnu un skolotāju sasniegums, kad Mazozolu skolas vārds izskan ārpus mūsu novada,” piebilst D. Zamarina.
 
Skolotāja D. Zamarina atklāj, ka lielāko gandarījumu par paveikto darbu sniedz tas, ja skolēnos izdodas radīt interesi par vēsturi, ja kādam vēsture kļūst par mīļāko mācību priekšmetu, ja mācības skolā bērniem ļauj atklāt un attīstīt savus talantus, ja viņas skolēniem vēlāk dzīvē izdodas atrast savu ceļu un būt laimīgiem.

 

 

 

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kārtība 19.09.2019.

Tuvākie notikumi

Septembris
8
15
23
24
25
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

No 16. līdz 22. septembrim norisinās Eiropas Mobilitātes nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji aicināti vairāk pārvietoties ar velosipēdu, kājām, kā arī izmantot sabiedrisko transportu. Vai atbalstāt šādas akcijas rīkošanu un vai piedalāties tajā?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?