Ogres novadnieka karte Pavasaris 2016 puķes

Māra Rudzāte

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

14.01.2019 08:35

Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētaja, biedrības “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” valdes locekle un SIA “Arosa – R” valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte ar Atzinības krusta III šķiru apbalvota  2017. gada novembrī par ilggadēju, mērķtiecīgu ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību augļkopības nozares attīstībā un popularizēšanā.

 
Māra Rudzāte (22.08.1947.) ir dzimusi Jēkabpilī. Kopā ar mammu Arvīdu Kalniņu, tēti Alfrēdu Augustovu un divus gadus vecāko brāli Pēteri dzīvoja lauku mājās  “Strautmaļos”. Abi vecāki strādāja kolhozā – mammas aprūpē bija aitu ganāmpulks, tēvs bija kolhoza galvenais grāmatvedis. Liktenis lēma, ka ģimene agri palika bez apgādnieka, un visiem nācās smagi strādāt. “Tik labi atceros to smago darbu,” atminas M.Rudzāte, “kā ūdeni nesām spaiņos, sienu vedām, aitas kopām. Abi ar brāli ziemā braucām uz mežu vākt apšu jaunos kokus un egļu skujas, ar tiem aitām tika nodrošināti vitamīni. Es tolaik mācījos ceturtajā klasē.”
 
Skolas gaitas Māra uzsāka Ābeļu septiņgadīgajā skolā. Līdz skolai bija jāmēro garš ceļš – 5 kilometri, ziemā uz skolu abi ar brāli slēpojuši. Lai mazajai meitenei būtu vieglāk, 3. klasē viņa sāka mācīties Biržu internātskolā, apmeklēja arī Jēkabpils sporta skolas Biržu filiāli, apgūstot dažādus sporta veidus. Mārai padevās šķēpmešana, bet vēlāk to nācās pārtraukt, jo ieguva muguras un rokas traumu, tad viņa pievērsās volejbolam. Skolas laikā Māra bija sabiedriski aktīva, iesaistījās dažādu pasākumu organizēšanā.
 
1966. gadā M.Rudzāte ieguva vidējo izglītību un devās uz Rīgu, kur iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), Ķīmijas fakultātē. “Tajā laikā visi interesējās par ķīmiju, tā strauji attīstījās, tāpēc arī nolēmu stāties tieši šajā fakultātē,” savu izvēli pamato M.Rudzāte, turklāt skolā viņai vislabāk bija padevusies tieši ķīmija, fizika un matemātika. “Rīgā dzīvoju kopmītnēs, iztiku no savas stipendijas. Tā kā mācījos labi, saņēmu arī teicamnieka stipendiju. Piestrādāju laboratorijā. Pati sev arī adīju un šuvu. Mācības nebija vieglas – bija tādi sarežģīti priekšmeti kā augstākā matemātika, tēlotājģeometrija, neorganiskā un organiskā ķīmija, daudz kolokviju. Bija grūti. Arī augstskolā iesaistījos sabiedriskajā dzīvē. Eksāmenus nokārtoju labi, tāpēc sadales procesā pati varēju izvēlēties, uz kurieni iet strādāt. Izvēlējos Ogres trikotāžas kombinātu,” atceras M.Rudzāte.
 
Ogres trikotāžas kombinātā Māra sāka strādāt 1971. gadā. Tā kā augstskolā bija apguvusi šķiedru apdari, viņa strādāja ķīmijas laboratorijā par inženieri. “Interesanti, ka visus piecus gadus, kamēr mācījos augstskolā, ar vilcienu bieži vien devos pie mammas uz Jēkabpili, braucot cauri Ogrei. Pašā sakumā, garām braucot, vēroju arī trikotāžas kombināta celtniecību un nodomāju – ja neiestāšos augstskolā, tad iešu strādāt uz šo kombinātu. Tā arī sanāca, bet kombinātā strādāt sāku pēc augstskolas jau kā jaunais speciālists,” atminas M.Rudzāte.
 
Rīgā, studiju laikā, Māra iepazinās arī ar savu vīru – Zigfrīdu Rudzātu no Līvāniem. Politehniskajā institūtā viņš mācījās Elektroenerģētikas fakultātē un bija sagadījies tā, ka abi dzīvoja vienās kopmītnēs. Jaunieši salaulājās 1971. gadā Ogrē. Jaunajai ģimenei tika piešķirts dzīvoklis Parka ielā 10. Zigfrīds par darbu vadītāju strādāja uzņēmumā Ķeguma PMK. 1972. gadā ģimenē pasaulē nāca meita Baiba, 1977. gadā – dēls Mārtiņš. Lai kas arī dzīvē būtu paveikts, kādi apbalvojumi saņemti, M.Rudzāte par lielāko vērtību uzskata ģimeni, savus bērnus. Meita Baiba ir floriste un viņai pieder ziedu veikals “Floristic studio” Rīgā, Avotu ielā 52. Baiba veido pušķus, noformē kāzas un lielus svētku sarīkojumus, pārdod ziedus, nodarbojas ar sēru floristiku, kā arī dekorē telpas. Baiba ir guvusi floristes pieredzi ne tikai Latvijā, bet arī Holandē, Anglijā un Somijā, ir veiksmīgi piedalījusies starptautiskos konkursos. Dēls Mārtiņš ir studējis uzņēmējdarbību Latvijā un Amerikā, pabeidzis ASV Kolumbijas universitātes vakara nodaļu biznesa vadībā, šobrīd strādā ģimenes uzņēmumā “Arosa – R”. Mārtiņš ir precējies un kopā ar sievu Inesi gaida savu pirmdzimto.
 
1979. gadā M.Rudzāte sāka strādāt uzņēmumā “Meristēmu kultūras” Ogrē par ķīmiskās augu aizsardzības agronomi. Šeit tika audzētas izcilas neļķes, krizantēmas, tika  atveseļoti un pavairoti arī no Holandes ievesto frēziju sīpoli. “Varētu teikt, ka tieši ar “Meristēmu kultūrās” izaudzētajiem neļķu stādiem Padomju Savienībā sākās neļķu audzēšanas uzplaukums, pie mums brauca slaveni zinātnieki pieredzes apmaiņā, ar ziediem un lekcijām piedalījāmies izstādēs Maskavā un saņēmām arī godalgas. Neļķes ir ļoti jūtīgas, slimīgas, ar tām strādājot, ir vajadzīga ļoti liela rūpība, un tāda latvietim piemīt, tāpēc arī izdevās tās pavairot tik izcilas,” darbu “Meristēmās” raksturo M.Rudzāte. 1997. gadā viņa kopā ar partneriem privatizēja šo uzņēmumu, nodarbojās ar ceriņu, zemeņu, ķiršu pavairošanu, tomēr 2003. gadā nolēma pievērsties tikai ģimenes biznesam – krūmmelleņu stādu pavairošanai un ogu audzēšanai.
 
Ģimenes uzņēmums SIA “Arosa – R” dibināts 1992. gadā, sākumā īrējot, bet vēlāk iegādājoties zemi Jelgavā, Līvbērzes pagastā, un palielinot krūmmelleņu plantāciju. Informāciju par šo kultūru Māra ieguva gan no krūmmelleņu pirmajiem audzētājiem Latvijā, gan arī šīs ogas izcelsmes un selekcijas valstī – Amerikā. Pamazām palielinot apstādītās teritorijas, šobrīd uzņēmums SIA “Arosa – R” apsaimnieko jau 70 ha plašus krūmmelleņu laukus. 2012. gadā nodibināts arī kooperatīvs, kas apvieno sešus šādus uzņēmumus. Iegūstot Eiropas Savienības atbalstu dažādās dārzkopības atbalsta programmās, izdevās ierīkot atbilstošas telpas ogu šķirošanai, uzglabāšanai, arī iegādāties nepieciešamo tehniku. Kā atklāj M.Rudzāte, šobrīd lielākais izaicinājums šajā biznesā ir piemēroties Latvijas krasajiem klimata apstākļiem, kas nopietni kaitē krūmmellenēm – izteikts karstums vai mitrums, pēkšņi kailsali vai tamlīdzīgi. SIA “Arosa – R” krūmmellenes tiek realizētas lielveikalos “Rimi’, izveidojusies sadarbība ar uzņēmumiem Zviedrijā.
 
Runājot par Latvijas valsts apbalvojuma, Atzinības krusta, piešķiršanu, M.Rudzāte atzīst, ka tas bijis patiešām negaidīts pārsteigums, tajā pat laikā sagādājis patīkamas emocijas, ka paveiktais darbs ir novērtēts. M.Rudzāte uzskata, ka apbalvojamo skaits varētu būt mazāks, nopietnāk izvērtēts, līdz ar šī augstā apbalvojuma piešķiršanu tā saņēmējiem varētu piešķirt arī finansiālu atbalstu. Viņai ir prieks, ka, darbojoties Latvijas Augļkopības asociācijā un aizstāvot augļkopju intereses, izdevies panākt lielāku atbalstu Latvijas augļkopjiem – Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu augļu dārzu ierīkošanā, atvieglotu sistēmu, augļkopjiem uzņemot sezonas strādniekus, kā arī samazinātu PVN likmi (5%) Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Tāpat, darbojoties asociācijā, M.Rudzāte izzina un apkopo asociācijas biedru viedokli (asociācijā šobrīd ir 400 biedru), diskutē par dažādiem augļkopības nozarē svarīgiem jautājumiem – platībmaksājumiem, atbalsta programmām, bioloģiskajām saimniecībām, ķīmisko līdzekļu izmantošanas noteikumiem un citiem jautājumiem.
 
Raksturojot augļkopību Latvijā, Māra ir pārliecināta, ka tai vēl ir jāattīstās. Lai sāktu ar to nodarboties, nepieciešami lieli ieguldījumi – atkarībā no izvēlētās kultūras, ir jādomā par lauku laistīšanu, tehnikas iegādi, augļu vai ogu šķirošanas, glabāšanas, iepakošanas vietu, turklāt bieži vien raža un līdz ar to arī peļņa ienākas tikai pēc vairākiem gadiem. Tāpēc tik ļoti svarīgi panākt pēc iespējas lielākas valsts vai ES subsīdijas biznesa uzsākšanai un atbalstam, nepieciešams veidot kooperāciju. Par biznesam veiksmīgākajām kultūrām Latvijā Māra uzskata ābolus, īpaši ziemas ābolus, bumbierus, zemenes, avenes, jāņogas, upenes, mellenes, dzērvenes, smiltsērkšķus, kas galvenokārt nonāk eksportā. Kā veiksmīgu M.Rudzāte min programmu “Piens un augļi skolai”, kuras ietvaros no Latvijas augļkopjiem izglītības iestādēm tiek iepirkti tādi augļi, ogas un dārzeņi kā āboli, bumbieri, kāposti, kolrābji, burkāni, ķirbji, kāļi un lielogu dzērvenes.
 
Runājot par pirmajām atmiņām, kas saistās ar Ogri, M.Rudzāte min ciemošanos Pārogrē pie vīra radiem. Tas noticis laikā, kad viņa ar Zigfrīdu tikko iepazinušies. “Mēs devāmies uz Zilajiem kalniem slēpot. Ļoti savdabīgs bija līkais arkveida tilts pāri Ogres upei, pār to mēs devāmies uz slaveno Ogres estrādi, kas tolaik bija viena no populārākajām izklaides vietām Latvijā. Tik žēl, ka esam to zaudējuši! Virs upes atradās arī plosts, uz kura bija atpūtas vieta – alus muca. Populārs bija restorāns, kas atradās pie universālveikala, kā arī kafejnīca “Pie Zelta liepas”. “Pie Zelta liepas” bija ļoti garšīgs ēdieni, to apmeklēja daudz cilvēku, pat darba dienās pie kafejnīcas  durvīm stāvēja rinda. Pļavas ielā, kur tagad atrodas spēļu zāle, bija ļoti labs konditorejas veikals,” atmiņās par Ogri dalās M.Rudzāte, un piebilst – kad bērni paaugušies, visi labprāt devušies slēpot uz Zilajiem kalniem, dēls pievērsies dažādiem sporta veidiem, meita – mākslai. Ģimene nolēma būvēt savu māju, un iegādājās zemi Pārogrē, Dienvidu ielā. Tagad tā ir ne tikai iecienīta pulcēšanās vieta visai ģimenei, bet ir uzbūvēta arī siltumnīca, kur tiek pavairoti krūmmelleņu stādi.
 
Māra atklāj, ka viņai ļoti patīk lasīt grāmatas, visvairāk vēsturiskus romānus, kā arī par dažādām personībām. Prieku sagādā koncertu apmeklēšana, iecienītākā vieta ir Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālā opera. Apmeklē pasākumus arī Ogres novada Kultūras centrā, dodas pastaigās pa Brīvības ielas promenādi un  gar sakopto Ogres upes krastu. M.Rudzāte labprāt dodas ceļojumos, šobrīd tuvākais plānotais ceļojums ir pavasarī uz Vīni, kur apmeklēs arī Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu. Māra atklāj, ka labprāt aizceļotu uz Āfriku, Japānu vai Jaunzēlandi. “Kā būs ar Āfriku un Japānu, vēl nezinu, bet jauno Liepājas koncertzāli noteikti apmeklēšu,” piebilst M. Rudzāte.

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai saistībā ar ārkārta situāciju Latvijā ievērojat pašizolāciju vai karantīnu?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski