Ziemassvētku rotājumi, Brīvības iela Ziemassvētku rotājumi, Brīvības iela

Saistošo noteikumu “Sociālās aprūpes mājās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā saņemšanas kārtība Ogres novadā" projekts

Drukāt
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

02.07.2014 15:40

 
Saistošo noteikumu projekta „Sociālās aprūpes mājās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā saņemšanas kārtība Ogres novadā”  paskaidrojuma raksts
 

 

Paskaidrojuma raksta sadaļas
Norādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojums
Saistošo noteikumu projekts tika izstrādāts, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu - aprūpes mājās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā regulējumu pašvaldībā, aktualizētu aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, saturu, piešķiršanas kritērijus un organizēšanas veidus, noteiktu labvēlīgāku ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā pakalpojuma samaksas kārtību, nekā to noteicis Ministru kabinets, un padarītu pakalpojumus pieejamākus pašvaldības iedzīvotājiem.
2. Īss projekta satura izklāsts
Saistošie noteikumi tiek pieņemti jaunā redakcijā. Paredzētas 6 nodaļas:
I nodaļa. Vispārīgie jautājumi.
Saistošie noteikumi nosaka:
1) Pilngadīgas personas sociālās aprūpes mājās (turpmāk – aprūpe mājās) veidus, apjomu un saņemšanas kārtību pašvaldībā;
2) pilngadīgas personas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā (turpmāk – aprūpe institūcijā) saņemšanas kārtību;
3) kārtību, kādā sociālo pakalpojumu - aprūpes mājās un aprūpes institūcijā izmaksas tiek segtas no Ogres novada pašvaldības budžeta.
Lai saņemtu pakalpojumu, personas pamata dzīvesvietai jābūt deklarētai pašvaldībā un sociālā darba speciālista veiktajam personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumam jāparedz nepieciešamība pēc aprūpes mājās vai aprūpes institūcijā pakalpojuma.
II nodaļa. Aprūpes mājās un aprūpes institūcijā saņemšanas kārtība.
Šī nodaļa pamatā precizē un papildina Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, norādot, ka pēc pakalpojuma jāvēršas Ogres novada sociālā dienesta sociālajā centrā, kas pēc noteiktu dokumentu saņemšanas, darbību veikšanas un apstākļu izvērtēšanas lemj par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Tiek precizēts Ministru kabineta noteiktā līguma, kas tiek slēgts pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas, saturs un līgumslēdzējas puses.
Tiek paredzēta jauna tiesību norma, kas ļauj pieņemt lēmumu par aprūpes institūcijā piešķiršanu līdz trūkstošās informācijas iegūšanai, ja Sociālā centra rīcībā nav pietiekošas informācijas par klienta apgādnieku un/vai tā ienākumiem, lai noteiktu apgādnieka līdzmaksājumu par klientam sniegto aprūpi institūcijā. Tāpat tiek paredzēta iespēja pēc iestādes vai klienta iniciatīvas mainīt, izbeigt, samazināt vai palielināt piešķirtā sociālā pakalpojuma apjomu, ilgumu vai līdzmaksājuma apmēru, ja mainās klienta veselības stāvoklis, mainās klienta un/vai tā apgādnieku ienākumi vai materiālais stāvoklis vai Sociālā dienesta rīcībā saņemta papildus informācija par klientu vai tā apgādnieku.
III nodaļa. Aprūpe mājās.
Nodaļā noteikts personu loks, kam ir tiesības uz aprūpi mājās, kā arī aprūpes mājās piešķiršanas termiņš.
Paredzēti četri aprūpes mājās līmeņi atkarībā no klienta funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes, stundu skaita, kas klientam noteikts aprūpes mājās nodrošināšanai un nedēļas apmēklējumu skaita klientam noteiktās aprūpes mājās apjoma nodrošināšanai.
Noteikts aprūpes mājās saturs - uzskatīti darbi, kas var tikt veikti aprūpes mājās ietvaros. Aprūpes mājās līmeni un saturu nosaka sociālā darba speciālists, aizpildot pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.
Paredzēti aprūpes mājās organizēšanas un nodrošināšanas veidi:
1)   Aprūpi mājās organizē un nodrošina Sociālais dienests, pakalpojumu sniedzot Sociālā dienesta aprūpētājam vai piesaistot citu pakalpojuma sniedzēju;
2)   Klientam tiek izmaksāts pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai.
Aprūpes mājās organizēšanas un nodrošināšanas veidu nosaka Sociālais dienests, pēc iespējas ņemot vērā klienta vēlmes.
Maksa par aprūpi mājās, ja to sniedz Sociālā dienesta aprūpētājs vai tiek izmaksāts pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai, tiek noteikta 2,00 euro apmērā stundā. Iepriekš šī maksa bija vienāda ar valstī noteikto minimālo darba stundas tarifa likmi. Gadījumā, ja aprūpes mājās nodrošināšanai tiek piesaistīts cits pakalpojuma sniedzēja, maksu nosaka pēdējais.
Tiek noteikti apstākļi, pie kuriem aprūpes mājās pakalpojums netiek piešķirts vai tiek izbeigts.
IV nodaļa. Aprūpes mājās un aprūpes institūcijā samaksas kārtība.
Saistošo noteikumu projekts paredz labvēlīgāku aprūpes mājās un aprūpes institūcijā samaksas kārtību, nekā to nosaka Ministru kabinets un tā tika noteikta iepriekš. Tiek noteikta klienta un tā apgādnieka materiālā stāvokļa vērtēšanas kārtība, paredzot, ka tiek vērtēti ienākumi un netiek vērtēts īpašums, izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta aprūpe institūcijā – šajā gadījumā tiek vērtēts klientam piederošs īpašums, no kura var gūt ienākumus aprūpes institūcijā izdevumu segšanai.
Par aprūpi mājās maksā klienta ģimene (persona) no saviem ienākumiem pēc nodokļu samaksas, tai skaitā, no klientam piešķirtā pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Pēc pakalpojuma samaksas klienta ģimenes (personas) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par pašvaldības normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu. Ja ienākumi ir zemāki, par aprūpi mājās pilnībā maksā pašvaldība. Ja ienākumi ir augstāki, bet klienta ģimene (persona) nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, tā maksā daļu no pakalpojuma maksas. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Ja klientam tiek izmaksāts pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai, klienta līdzmaksājums par aprūpi mājās tiek noteikts kā pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai samazinājums.
Par aprūpi institūcijā maksā klients no saviem ienākumiem pēc nodokļu samaksas. Ja klients par pakalpojumu institūcijā nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība, ja klientam nav apgādnieki. Tiek paredzēti nosacījumi, kuriem iestājoties apgādnieks tiek atbrīvots no līdzmaksājuma par aprūpi institūcijā. Izvērtējot apgādnieka ienākumus un nosakot apgādnieka līdzmaksājumu par aprūpi institūcijā, no apgādnieka ģimenes (personas) ienākumiem tiek atskaitīti kredīta maksājumi par ģimenes (personas) vienīgā mājokļa iegādi.
V nodaļa. Klienta un tā apgādnieka tiesības un pienākumi.
Šajā nodaļā tiek noteiktas klienta un apgādnieka tiesības saņemt informāciju par pakalpojumu un iesniegt priekšlikumus pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, kā arī klienta tiesības atkārtoti pieprasīt aprūpi mājās, ja tā izbeigta vai nav piešķirta, pamatojoties uz 21.punktu. Šādu pieprasījumu klients var izteikt uzreiz pēc apstākļu, kas bija par pamatu negatīva lēmuma pieņemšanai, izbeigšanās.

Tiek akcentēti klienta un apgādnieka pienākumi, kas jau izriet no saistošo noteikumu teksta, kā arī citi pienākumi pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas laikā.

VI nodaļa. Noslēguma jautājumi.
Saistošie noteikumi stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ogres novada pašvaldības 03.12.2009. saistošie noteikumi Nr.25/2009 „Par sociālās aprūpes mājas saņemšanas kārtību Ogres novada iedzīvotājiem”.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu
Ņemot vērā esošo aprūpes mājās un aprūpes institūcijā saņēmēju skaitu, paredzam, ka saistošo noteikumu projekta realizēšanai jeb aprūpes mājās un aprūpes institūcijā pakalpojuma izmaksu segšanai 2014.gadā papildus būs nepieciešami:
Ogres sociālajam centram - 281,- euro;
Suntažu sociālajam centram - 57,- euro;
Madlienas sociālajam centram - 65,- euro;
Taurupes sociālajam centram - 26,- euro.

Izvērtējot pašvaldības sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem paredzēto budžeta līdzekļu izlietojumu 2014.gadā, Ogres novada sociālais dienests plāno, ka saistošo noteikumu projekta realizēšana kopējo sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem paredzēto budžetu 2014.gadam neietekmēs, papildus līdzekļi nebūs nepieciešami. Ja plānotā aprūpes mājās un aprūpes institūcijā pakalpojuma izmaksu palielinājuma rezultātā būs nepieciešami grozījumi 2014.gada budžetā, tad to varēs nodrošināt, veicot grozījumus budžeta tāmes pozīcijās.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā grozījumi neskars.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām
Saistošo noteikumu piemērošanā var griezties Ogres novada sociālajā dienestā.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
Saistošo noteikumu izstrādes procesā konsultācijas ar privātpersonām nav veiktas, bet ir ņemta vērā iepriekšējā perioda pieredze un prakse.

 

 

 

Saistošo noteikumu projekts
 
Sociālās aprūpes mājās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā
saņemšanas kārtība Ogres novadā
 
Izdoti saskaņā ar
likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13. punktu
un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 3. panta trešo daļu
Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr.275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 6.punktu
 
I.       VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1.         Saistošie noteikumi nosaka:
1.1.     Pilngadīgas personas sociālās aprūpes mājās (turpmāk – aprūpe mājās) veidus, apjomu un saņemšanas kārtību Ogres novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā;
1.2.     pilngadīgas personas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā (turpmāk – aprūpe institūcijā) saņemšanas kārtību;
1.3.     kārtību, kādā sociālo pakalpojumu - aprūpes mājās un aprūpes institūcijā izmaksas tiek segtas no Ogres novada pašvaldības budžeta.
2.      Tiesības saņemt aprūpi mājās un aprūpi institūcijā ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā un kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešama aprūpe mājās vai aprūpe institūcijā.
 
II.    APRŪPES MĀJĀS UN APRŪPES INSTITŪCIJĀ SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA
 
3.      Aprūpi mājās un aprūpi institūcijā klients pieprasa Ogres novada sociālā dienesta (turpmāk - Sociālais dienests) Ogres, Suntažu, Madlienas vai Taurupes sociālajā centrā (turpmāk – Sociālais centrs) atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai, iesniedzot dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.
4.      Klients Sociālajā centrā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja klientam ir noteikta invaliditāte, tas uzrāda Sociālajā centrā lēmumu par invaliditāti vai invaliditātes apliecību.
5.      Ja klients pieprasa aprūpi institūcijā un klientam ir apgādnieks, klients vai tā apgādnieks iesniedz Sociālajā centrā, kurā klients pieprasījis pakalpojumu, apgādnieka ienākumus apliecinošus dokumentus par pēdējiem trīs mēnešiem vai uzrāda izziņu par apgādnieka atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.
6.      Sociālais centrs var pieprasīt klientam vai apgādniekam iesniegt papildus dokumentus vai izziņas, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
7.      Sociālais centrs pēc saistošo noteikumu 3.-6.punktā minēto dokumentu saņemšanas:
7.1. Pieņem un reģistrē klienta iesniegumu;
7.2. Apmeklē klientu dzīvesvietā un novērtē klienta vajadzības, aizpildot pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti. Kartes veidlapu un aizpildīšanas kārtību apstiprina Sociālā dienesta vadītājs;
7.3. Izvērtē klienta, tā apgādnieku un ar klientu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kurām ar pirmo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu, līdzdarbības iespējas;
7.4. Pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;
7.5. Lemj par klientam piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu, klienta un tā apgādnieka līdzmaksājuma apmēru;
7.6. Pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/ atteikumu.
7.7. Informē klientu par pieņemto lēmumu.
8.      Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes institūcijā pakalpojuma piešķiršanu klientam Sociālais dienests, klients, tā apgādnieks (ja klientam ir apgādnieks un tam ir noteikts līdzmaksājums par pakalpojumu) un aprūpes institūcijā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem noslēdz savstarpēju līgumu, kurā vienojas par aprūpes institūcijā pakalpojuma saturu, saņemšanas vietu un ilgumu, pakalpojuma cenu, samaksas kārtību un citiem konkrētajā gadījumā svarīgiem nosacījumiem.
9.      Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu klientam atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek noslēgts līgums, kurā vienojas par aprūpes mājās apjomu, saturu, sniegšanas un samaksas kārtību un citiem konkrētajā gadījumā svarīgiem nosacījumiem, starp šādām personām:
9.1.       ja aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta aprūpētājs vai aprūpes mājās nodrošināšanai tiek izmaksāts pabalsts, starp Sociālo centru un klientu;
9.2.       ja aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta nolīgts cits pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – trešā persona), starp klientu un trešo personu. Ja trešā persona ir fiziska persona, starp klientu un Sociālo dienestu;
10. Ja Sociālā centra rīcībā nav pietiekošas informācijas par klienta apgādnieku un/vai tā ienākumiem, lai noteiktu apgādnieka līdzmaksājumu par klientam sniegto aprūpi institūcijā, Sociālajam centram ir tiesības pieņemt lēmumu par aprūpes institūcijā piešķiršanu līdz trūkstošās informācijas iegūšanai.
11. Piešķirto sociālo pakalpojumu, tā saturu, apjomu, ilgumu vai līdzmaksājuma apmēru Sociālais centrs var izbeigt, samazināt vai palielināt pēc savas vai klienta iniciatīvas, ja mainās klienta veselības stāvoklis, mainās klienta un/vai tā apgādnieku ienākumi vai materiālais stāvoklis vai Sociālā dienesta rīcībā saņemta papildus informācija par klientu vai tā apgādnieku.
 
III.APRŪPE MĀJĀS
 
12. Aprūpi mājās ir tiesības saņemt pilngadīgam klientam, kurš vecuma, slimības vai garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt, un pastāv vismaz viens no saistošo noteikumu 12.1., 12.2. vai 12.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:
12.1.klients dzīvo viens un tam nav apgādnieku;
12.2.klients dzīvo viens un no klienta atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, nodarbinātības vai dzīvesvietas attāluma dēļ pilnībā vai daļēji nevar nodrošināt klientam nepieciešamo aprūpi;
12.3.ar klientu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai personas, kurām ar klientu ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu, vecuma, veselības stāvokļa, vai nodarbinātības dēļ pilnībā vai daļēji nevar nodrošināt klientam nepieciešamo aprūpi.
13. Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu:
13.1.   tiesības saņemt pastāvīgu aprūpi mājās ir klientam, kurš minēts saistošo noteikumu 12.punktā un kuram aprūpe mājās ir nepieciešama pastāvīgi;
13.2.   tiesības saņemt pagaidu aprūpi mājās ir klientam, kurš minēts saistošo noteikumu 12. punktā, ja grūtības sevi aprūpēt ir iestājušās slimības laikā vai atveseļošanās periodā un tām ir pagaidu raksturs.
14. Aprūpes mājās apjoms tiek iedalīts četros līmeņos atkarībā no klienta funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes, stundu skaita, kas klientam noteikts aprūpes mājās nodrošināšanai, un nedēļas apmēklējumu skaita klientam noteiktās aprūpes mājās apjoma nodrošināšanai:
14.1.Pirmā līmeņa aprūpe mājās tiek piešķirta klientam ar viegliem funkcionāliem traucējumiem apjomā līdz 16 stundām mēnesī, veicot aprūpi vismaz 2 reizes nedēļā;
14.2.Otrā līmeņa aprūpe mājās tiek piešķirta klientam ar vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem apjomā līdz 24 stundām mēnesī, veicot aprūpi vismaz 3 reizes nedēļā;
14.3.Trešā līmeņa aprūpe mājās tiek piešķirta klientam ar vidēji smagiem vai smagiem funkcionāliem traucējumiem apjomā līdz 48 stundām mēnesī, veicot aprūpi vismaz 4 reizes nedēļā;
14.4.Ceturtā līmeņa aprūpe mājās tiek piešķirta klientam ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem apjomā līdz 80 stundām mēnesī, veicot aprūpi vismaz 5 reizes nedēļā.
15. Aprūpe mājās atbilstoši sociālā darba speciālista izvērtējumam var ietvert:
15.1.   Palīdzību mājas darbu veikšanā un sadzīvē:
15.1.1. Pārtikas produktu, medikamentu un citu ikdienas preču pirkšanu un piegādi klienta dzīvesvietā;
15.1.2. Palīdzību medikamentu lietošanā;
15.1.3. Ūdens piegādi telpās, izlietotā ūdens iznešanu, atkritumu iznešanu;
15.1.4. Kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
15.1.5. Veļas apmaiņu un mazgāšanu (automātiskā veļasmašīnā 2 x mēnesī, vai nodošanu mazgātuvē 1 x mēnesī), sīkās veļas mazgāšanu;
15.1.6. Palīdzību gultas klāšanā;
15.1.7. Klienta dzīvojamo telpu uzkopšanu 1x nedēļā (putekļu slaucīšanu, paklāja tīrīšanu, grīdas mazgāšanu);
15.1.8. Dzīvojamo telpu logu mazgāšanu 2x gadā;
15.1.9. Dzīvokļa īres un citu komunālo maksājumu kārtošanu pēc vajadzības;
15.1.10.   Starpnieka pakalpojumu (palīdzība dokumentu kārtošanā, ārsta izsaukšanu un tml.);
15.2.   Palīdzību personiskajā aprūpē:
15.2.1. palīdzību mazgāšanās reizēs;
15.2.2. zobu tīrīšanu, protēžu apkopšanu, bārdas skūšanu, nagu griešanu; matu sakārtošanu;
15.2.3. Tualetes apmeklēšanu, lietošanu un pamperu maiņu;
15.2.4. Mazgāšanās procedūru nodrošināšanu pēc nepieciešamības;
15.3.   Palīdzību ēdināšanā:
15.3.1. Palīdzību ēdiena gatavošanā;
15.3.2. Ēdiena gatavošanu, pasniegšanu un barošanu ēdienreizēs;
15.3.3. trauku mazgāšanu;
15.4.   Palīdzību ģērbšanā - apģērba sagatavošanu, ģērbšanos, apavu uzvilkšanu/novilkšanu;
15.5.   Palīdzību pārvietošanās nodrošināšanā - izkļūšanu no gultas un iekļūšanu gultā, pārvietošanu mājoklī, pa kāpnēm, pavadoņa pakalpojumu ārpus mājokļa pēc vajadzības, ne biežāk kā 2 reizes mēnesī;
15.6.   Sarunas par klientam interesējošiem jautājumiem ne vairāk kā 1 stundu nedēļā;
15.7.   Citus darbus, ja pēc sociālā darba speciālista izvērtējuma klientam tie nepieciešami aprūpes mājās ietvaros.
16. Aprūpes mājās saturu atbilstoši 15.punktam un līmeni atbilstoši 14.punktam nosaka sociālā darba speciālists, aizpildot pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.
17. Aprūpe mājās tiek organizēta un nodrošināta šādos veidos:
17.1.   Aprūpi mājās organizē un nodrošina Sociālais dienests, pakalpojumu sniedzot Sociālā dienesta aprūpētājam vai piesaistot citu pakalpojuma sniedzēju;
17.2.   Klientam tiek izmaksāts pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai.
18. Aprūpes mājās organizēšanas un nodrošināšanas veidu nosaka Sociālais dienests, pēc iespējas ņemot vērā klienta vēlmes.
19. Maksa par aprūpi mājās 17.1.apakšpunktā noteiktajā gadījumā ir 2,00 euro stundā, ja aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta aprūpētājs. Ja aprūpes mājās pakalpojumu 17.1.apakšpunktā noteiktajā gadījumā sniedz Sociālā dienesta nolīgts cits pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – trešā persona), maksu par aprūpi mājās nosaka trešā persona.  
20. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmēru nosaka, stundu skaitu, kas klientam noteikts aprūpes mājās nodrošināšanai, reizinot ar 2,00 euro.
21. Aprūpi mājās nepiešķir vai izbeidz:
21.1.        Klientam, kuram ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības);
21.2.        Klientam, kuram nepieciešama diennakts aprūpe vai uzraudzība vai tāds aprūpes mājās apjoms, kas pārsniedz ceturtajā līmenī noteikto aprūpe mājās apjomu. Šādā gadījumā Sociālais centrs lemj par aprūpes institūcijā pakalpojuma piešķiršanu;
21.3.        Klients saskaņā ar IV.nodaļas noteikumiem spēj pilnībā samaksāt par aprūpi mājās;
21.4.        Klientam, kuram ir garīga rakstura traucējumi un saskaņā ar psihiatra atzinumu ir piemērots aprūpes pakalpojums institūcijā;
21.5.        Klientam, kurš saskaņā ar attiecīgā speciālista apliecinājumu apdraud pakalpojuma sniedzēja drošību;
21.6.        Ja klients atgūst pašaprūpes spējas;
21.7.        Klientam, kuram attiecīgais speciālists noteicis institucionālo aprūpi;
21.8.        Ja klients tiek ievietots sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā;
21.9.        Ja klients rakstiski atsakās no aprūpes mājās pakalpojuma;
21.10.    Ja klients maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;
21.11.    Ja klients sniedzis nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai ienākumiem vai apzināti maldinājis Sociālo centru;
21.12.    Klients nepilda vai pārkāpj līgumā par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības vai saistošajos noteikumos noteiktos pienākumus;
21.13.    Ja klients ir noslēdzis ar trešo personu uztura līgumu vai citu līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi.
22. Sociālais dienests reizi gadā apmeklē klientu dzīvesvietā un izvērtē sniegtās aprūpes mājās pakalpojuma kvalitāti un sniegšanas nepieciešamību turpmāk.
 
IV.APRŪPES MĀJĀS UN APRŪPES INSTITŪCIJĀ SAMAKSAS KĀRTĪBA
 
23. Par aprūpi mājās maksā klienta ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošs klients (turpmāk – klienta ģimene (persona)) un/vai pašvaldība. Par aprūpi institūcijā maksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība. Samaksa par aprūpi mājās un aprūpi institūcijā tiek veikta saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos, saistošajos noteikumos un savstarpējos līgumos noteikto kārtību.
24. Nosakot samaksu par aprūpi mājās, tiek vērtēti klienta ģimenes (personas) ienākumi, bet netiek vērtēts klienta ģimenes (personas) īpašums.
25. Nosakot samaksu par aprūpi institūcijā, tiek vērtēti klienta ģimenes (personas) un klienta apgādnieka ienākumi un klientam piederošs īpašums, no kura var gūt ienākumus aprūpes institūcijā izdevumu segšanai. Nosakot samaksu par aprūpi institūcijā, netiek vērtēts klienta apgādnieka īpašums.
26. Veicot samaksu par aprūpi mājās un nosakot klienta ģimenes (personas) līdzmaksājumu par aprūpi mājās, ievēro šādus nosacījumus:
26.1.        par pakalpojumu maksā klienta ģimene (persona) no saviem ienākumiem, tai skaitā, no klientam piešķirtā pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;
26.2.        pēc pakalpojuma samaksas klienta ģimenes (personas) rīcībā esošie līdzekļi pēc nodokļu samaksas nedrīkst būt mazāki par pašvaldības normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu;
26.3.        ja klienta ģimenes (personas) ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir zemāki par 26.2.apakšpunktā noteikto līmeni, par aprūpi mājās maksā pašvaldība;
26.4.        ja klienta ģimenes (personas) ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par 26.2.apakšpunktā noteikto līmeni, bet klienta ģimene (persona) nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klienta ģimene (persona) maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp klienta ģimenes (personas) ienākumu līmeni un 26.2.apakšpunktā noteikto līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība;
26.5.        Ja klientam tiek izmaksāts pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai, 26.4.apakšpunkta kārtībā noteiktais klienta līdzmaksājums par aprūpi mājās tiek noteikts kā pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai samazinājums.
27. Veicot samaksu par aprūpi institūcijā un nosakot klienta un tā apgādnieka līdzmaksājumu par aprūpi institūcijā, ievēro šādus nosacījumus:
27.1.        par aprūpi institūcijā maksā klients no saviem ienākumiem;
27.2.        ja klients par aprūpi institūcijā nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība, ja klientam nav apgādnieki.
27.3.        klienta apgādnieks no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvots, ja:
27.3.1. apgādnieks atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu, šādā gadījumā atbrīvojums tiek noteikts uz laiku, kamēr apgādniekam ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss;
27.3.2. apgādnieks ir klienta mazbērns vai mazmazbērns.
27.4.        Līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka rīcībā pēc nodokļu samaksas, nedrīkst būt mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Ja apgādniekam bez klienta ir vēl citi apgādājamie, tad līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par valstī noteikto minimālo algu uz katru apgādnieka ģimenes locekli;
27.5.        no apgādnieka ģimenes (personas) ienākumiem tiek atskaitīti kredīta maksājumi par ģimenes (personas) vienīgā mājokļa iegādi;
27.6.        ja apgādnieka rīcībā paliek mazāk līdzekļu, nekā noteikts 27.4.apakšpunktā, tad apgādnieks tiek atbrīvots no maksas par pakalpojumu līdz laikam, kad viņa rīcībā esošie līdzekļi palielināsies. Šādā gadījumā samaksas daļu līdz pilnai samaksai par klientam sniegto aprūpi institūcijā sedz pašvaldība;
27.7.        ja klienta apgādnieka rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz 27.4.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp apgādnieka rīcībā esošajiem līdzekļiem un 27.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek apgādnieka rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība;
27.8.        ja klientam ir vairāk nekā viens apgādnieks, tad katra apgādnieka maksājumu nosaka proporcionāli apgādnieku skaitam, ievērojot saistošo noteikumu 27.punktā noteikto.
28. Ja klients ir noslēdzis uztura līgumu vai citu līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi, par aprūpi institūcijā pilnā apmērā maksā klients un īpašuma ieguvējs.
29. Ja klients pats norēķinās par aprūpi mājās vai aprūpi institūcijā, par norēķināšanās līdzekli klients var izmantot naudu vai arī slēgt ar pašvaldību līgumu par klienta personīgā nekustamā īpašuma dāvināšanu pašvaldībai, ja pašvaldība šo īpašumu var izmantot likumā noteikto funkciju izpildei.
 
V.    KLIENTA UN TĀ APGĀDNIEKA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
 
30. Klientam ir tiesības:
30.1.        bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt aprūpi mājās un aprūpi institūcijā un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;
30.2.        iesniegt priekšlikumus aprūpes mājās un aprūpes institūcijā kvalitātes uzlabošanai.
30.3.        Atkārtoti pieprasīt aprūpi mājās, ja tā izbeigta vai nav piešķirta, pamatojoties uz 21.punktu. Šādu pieprasījumu klients var izteikt uzreiz pēc apstākļu, kas bija par pamatu negatīva lēmuma pieņemšanai, izbeigšanās.
31. Klienta apgādniekam ir tiesības:
31.1.        bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt aprūpi mājās un aprūpi institūcijā un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;
31.2.        iesniegt priekšlikumus aprūpes mājās un aprūpes institūcijā kvalitātes uzlabošanai.
32. Klientam ir pienākums:
32.1.        noslēgt līgumu par aprūpes mājās vai aprūpes institūcijā pakalpojuma sniegšanu un samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
32.2.        maksāt par aprūpi mājās un aprūpi institūcijā normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;
32.3.        vienu reizi gadā iesniegt Sociālajā centrā ģimenes ārsta izziņu par savu veselības stāvokli;
32.4.        informēt Sociālo centru, ja aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas laikā mainās klienta materiālā un sociālā situācija, tajā skaitā, ja klients noslēdz uztura līgumu vai citu līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi, vai klientam tiek piešķrts pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;
32.5.        aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
33. Klienta apgādniekam ir pienākums:
33.1.        Iesniegt Sociālajā centrā savus ienākumus apliecinošus dokumentus, ja tā apgādājamais pieprasījis aprūpi institūcijā un nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu;
33.2.        sadarboties ar Sociālo dienestu klientam nepieciešamā sociālā pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;
33.3.        maksāt par klientam sniegto aprūpi institūcijā normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu noteiktajā kārtībā;
33.4.        laikā, kad klients saņem aprūpes institūcijā pakalpojumu, vienu reizi gadā iesniegt Sociālajā centrā, kurā klients pieprasījis pakalpojumu, informāciju par saviem ienākumiem un šos ienākumus apliecinošus dokumentus par pēdējiem trīs mēnešiem vai uzrādīt izziņu par apgādnieka atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.
 
 
VI. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI
 
34. Saistošie noteikumi stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī.
35. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ogres novada pašvaldības 03.12.2009. saistošie noteikumi Nr.25/2009 „Par sociālās aprūpes mājas saņemšanas kārtību Ogres novada iedzīvotājiem” (protokols Nr.8, 9.§).

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Decembris
3
9
11
12
19
24
27
Janvāris
1
2
7
15
17
21
22
28
31
Februāris
4
7
11
12
18
19
25
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai esat informēts par Ugunsdrošības noteikumu prasībām līdz 2020. gada 1.janvārī visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsBūvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski