Ogre, Brīvības iela, maijs 2018 Strūklaka 2018 Ogres, centrs, 2018, vasara

Kultūras sargātāji, mirkļu ķērāji Madlienā

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

07.03.2018 09:55

Madlienā kultūras dzīvi sargā, veido un attīsta kultūras nama darbinieki - vadītāja Elīna Ratmeistere, kultūras darba organizatore Anita Zaica, skaņu un gaismu operators Mareks Liepa, kuriem talkā nāk pašdarbības kolektīvu vadītāji, pasākumu apmeklētāji un atbalstītāji.

 


Mainījies teātra režisors – Didzis Cauka devies pelnītā atpūtā un viņa vietā strādā Didža Caukas dēls Gundars Cauka. Pēc ilgiem darba gadiem pūtēju orķestra koncertmeistara pienākumus Madlienas kultūras namā beidzis pildīt Alvars Šteinbergs, kura iesākto darbu turpmāk pildīs ilggadējs pūtēju orķestra dalībnieks Andis Bičevskis.
 
Kino tradīcijas
Madlienas Kultūras nams ir ļoti liels – vienā ēkas daļā atrodas administrācija, Lielā zāle ar 250 vietām, otrā – neliela kafejnīca un kultūras un jaunrades centrs “O divi” ar zāli, kurā ir 160 vietas, un iespēja baudīt kino, kā arī kamersastāvu pasākumus.
 
Kultūras un jaunrades centrs “O divi” tika atklāts 2015. gadā, kad projekta rezultātā tika renovēta kinoteātra zāle.
 
Abas zāles (kultūras nama Lielā zāle, “O divi” zāle) ir aprīkotas ar labu gaismas un skaņas tehnisko nodrošinājumu un abās ir kvalitatīva video projicēšanas iespēja.
 
Jau no 2015. gada “O divi” kinozālē tiek rādītas dažādas latviešu kino filmas, arī šogad. Piemēram, 8. martā būs iespēja noskatīties filmu “Paradīze 89”, 22. martā - “Nameja gredzens”, turklāt biļetes cena uz filmām ir ļoti demokrātiska, un šo iespēju labprāt izmanto ne tikai madlienieši, bet arī tuvāko pagastu iedzīvotāji. Madlienā jau vairāku gadu garumā izveidojusies vēl kāda ar kino saistīta tradīcija – vasarās pie kultūras nama notiek bezmaksas brīvdabas kino seansi, tiek demonstrētas dažādas vecās, labās latviešu filmas. “Ļoti patīkama atmosfēra un kopības sajūta, cilvēki sarodas no malu malām, apsēžas zālītē vai autostāvvietā sēž automašīnās un bauda kino,” saka E.Ratmeistare.
 
Prieks par estrādes atjaunošanas darbiem
Kultūras nama vadītāja atklāj, ka ēkā gadu gaitā viss pamazām noveco un nolietojas. Lielākais prieks par pagājušā gada nogalē uzsāktajiem un šogad pabeigtajiem darbiem, sakārtojot sanitāro mezglu pie “O divi” zāles. Prieks arī par šobrīd notiekošajiem estrādes atjaunošanas darbiem, pēc to veikšanas atkal būs iespējas tur organizēt dažādus pasākumus brīvā dabā.
 
Runājot par šogad plānotajiem lielākajiem pasākumiem Madlienā, E.Ratmeistare atklāj, ka 5. maijā Madlienā notiks Baltā galdauta svētki, 21. jūlijā, kā katru gadu, notiks Madlienas diena, kad visas dienas garumā notiks dažādi pasākumi visai ģimenei. Ņemot vērā to, ka šogad ir Latvijas simtgade, jau šobrīd tiek domāts par svētku koncertu 17. novembrī.
 
 
Paldies pašdarbības kolektīviem!

E. Ratmeistere ir lepna par pašdarbības kolektīviem, kuri darbojas Madlienas Kultūras namā – pūtēju orķestri “Madliena”, ko vada Viesturs Lazdiņš (koncertmeistars Andis Bičevskis), jaukto kori “Madliena”, ko vada Liene Seržante (kormeistare Baiba Rulle), diviem deju kolektīviem – jauniešu deju kolektīvu “Daina”, ko vada Agrita Kaužena, un vidējās paaudzes deju kolektīvu „ Made”, kuru vada Vineta Tumane, senioru jaukto vokālo ansambli „Tik un Tā”, ko vada Pārsla Jēkabsone, pirmsskolas bērnu deju kolektīvu “Lienīte”, ko vada Dana Krēsliņa, amatierteātri, ko vada Gundars Cauka, un līnijdeju kolektīvu, ko vada Elita Kaužena.
 
Šogad pēc vecāku iniciatīvas kultūras namā notiek privātas vokālās nodarbības bērniem, ko pasniedz madlieniete Ineta Balode, jauktā kora “Ogre” kormeistare. Nesen kopā ar Madlienas vidusskolu sākusi darboties jauniešu vokāli instrumentālā grupa, ko vada Iveta Mežajeva un Viesturs Lazdiņš. “O divi” notiek mēģinājumi un ar veiksmīgiem panākumiem nesen jaunieši piedalījās arī pirmajā Ogres, Ikšķiles un Lielvārdes novada izglītības iestāžu mazo vokālo kolektīvu ikgadējā skatē.
 
Kultūras nama vadītāja ir pateicīga visiem kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, kuri tik daudz sava laika, enerģijas, radošās dzirksts iegulda mēģinājumu procesā, gatavojoties dažādiem pasākumiem! Savukārt par atbalstu kultūras nama aktivitātēs ir pateicīga pagasta pārvaldes vadītājam Ojāram Atslēdziņam, kurš vienmēr ir atsaucīgs un pretimnākošs, arī pašam piedaloties dažādos kultūras nama organizētajos pasākumos.
 
Mēs esam mirkļu ķērāji
Neatsverams atbalsts kultūras dzīves organizēšanā esot arī kolēģiem, kuri savā ziņā ir uzņēmušies arī Madlienas kultūras un reizē vēstures saglabātāju lomu. Mareks Liepa ikdienā strādā ne tikai kultūras namā, bet ir viens no interneta lapas “Slīde” veidotājiem, uzturētājiem. Viņš saka: ““Slīde” piedzima 2014. gada vasarā, uz Jāņiem. Par to liels paldies manam brālim Laurim Liepam, jo viņš spēja ideju padarīt dzīvu, un Gunai Brīvulei, brāļa draudzenei, kura nesavtīgi ir palīdzējusi gādāt par to, lai viss notiktu. Tāpēc arī viss notiek. Entuziasmā ir liels spēks!”  
 
Par to, kas ir “Slīde”, www.slide.lv rakstīts: “Mēs esam mirkļu ķērāji. Šai dzīvē nekas ilgi neuzkavējas - viss nāk un iet. Un neko nevar paturēt. Mēs nevienu nepārstāvam, neaizstāvam. Mēs nerūpējamies par mūsu miesta vai kāda cita pozitīvo vai negatīvo tēlu. Mēs nevēlamies neko pierādīt. Viss, ko vēlamies, ir ar entuziasma lādētu bultu trāpīt pa mirkli un ar viņu dalīties. Teātris, deja, sajūta, vārdi, dziesma….viss labais, ko var nodot tālāk ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, šeit SLĪDĒS. Slīde tas ir kanāls, ar kura palīdzību var mēģināt notvert POZITĪVUS mirkļus. Negatīvie mirkļi mūs neinteresē, jo to tāpat ir pa pilno. Mēs katrs visu laiku kaut ko piedzīvojam, kaut ko unikālu. Mēs dažādi uztveram dzīvi, mēs dažādi saprotam….Un šī te dažādība, lai arī kāda būtu, ir mums katram sava un neatkārtojama. Tad nu savienosim savas dažādības šeit!”
 
Unikāli negatīvi un fotogrāfijas
“Pirms dažiem gadiem sanāca iepazīties ar padomju saimniecības “Madliena” fotogrāfu, tagad jau sirmu vīru Zigfrīdu Zilbertu. Kas viņam ir par unikālu fotogrāfiju arhīvu! Negatīvi, kuros uzņemti dažādi notikumi Madlienā no 1977. līdz 1989. gadam, pedantiski sakārtoti vairākās mapītēs un saglabājušies ļoti labā kvalitātē. Liels prieks, ka viņš ar šo arhīvu padalījās un mums uzticēja. Negatīvus skenējam un fotogrāfijas digitāli saglabājam. Darbs ir ļoti apjomīgs, jo bieži vien negatīvu mapē ir kādas tūkstoš vai pat vairāk fotogrāfijas. Šo darbu palīdz paveikt Guna Brīvule, viņa arī visas fotogrāfijas izdrukā izstādēm. Tad top izstāžu cikls ar nosaukumu “Laika pieturas. Madliena.”, kam kopā ar fotogrāfu no lielā daudzuma atlasām bildes izstādei. Pēc tam tās tiek retušētas, noņemti dažādi netīrumi un švīkas un tad izdrukātas. Kad izstāde beigusies, šīs fotogrāfijas var redzēt “Slīdē”,” ar prieku stāsta M. Liepa. “Ar savu foto arhīvu, ar padomju laiku negatīviem un mūsdienu bildēm, ir padalījies vēl viens padomju laiku un arī tagadējais fotogrāfs Mārtiņš Ošs. Tāpat Andis Bičevskis. Ļoti vērtīgu arhīvu saņēmām no Oļģerta Praliča mazdēla Jāņa. Viņš deviņdesmitajos gados filmēja Madlienas dzīvi. Ar video arhīvu ir padalījies Jānis Rudzgailis. Ļoti daudzi ir padalījušies! Un tā pa gabaliņiem veidojās kopīgi savākta “lielā bilde”.”
 
Mareks piedalās arī Madlienas pagasta pārvaldes izdevuma “Mana Madliena” veidošanā, kas iznāk reizi mēnesī 300 eksemplāros.“Pagasta pārvaldē visas Madlienas avīzes no pašiem to pirmsākumiem ir saglabātas. Tās ir kā vēstures hronika par pagasta notikumiem. Šajās avīzēs ir par dažādām pagasta iestāžu aktualitātēm, notikumiem pagastā. Domāju, ļoti interesanti būs avīzes palasīt ne tikai tagad, bet pēc gadiem divdesmit, piecdesmit, simts…Cik zinu, avīzi pastniece iznēsā arī tādiem cilvēkiem laukos, kuriem nekādi citi informācijas avoti par vietējo dzīvi nav.”
 
Cerība izveidot filmu par Madlienu
Uzsākot šo darbu, Madlienas vēsture caur dažādiem cilvēkiem un notikumiem gluži vai uzduras Marekam. “Reiz ar tēvu gājām lasīt liepziedus pie “Mežaku” mājām “Birutās”. Iznāk mājas saimniece Ināra un aicina mani istabā, izvelk fotoalbumu un rāda fantastiskas bildes ar pagājušā gadsimta 20. un 30. gados uzņemtiem kadriem! Izlūdzos, lai kādu atļauj paņemt un saglabāt arhīvam!” stāsta entuziasma pilnais madlienietis. Viņa rokās arī nonācis kādas madlienietes sens cilts koks ar fotogrāfijām, vēstulēm.  Strādājot ar šiem materiāliem, Marekam ir radusies klusa cerība, ko viņš kādreiz ļoti gribētu īstenot, – izveidot filmu par Madlienu un tās cilvēkiem. “Ja fundamentā ir entuziasms, tad viss aiziet, viss īstenojas. Ja ir ideja, tad, staigājot un klauvējot, pierādot, ka ideja ir dzīvotspējīga, nepieciešamo atbalstu var dabūt. To arī pierādīja apbrīnojamais entuziasts, varētu teikt – traks cilvēks Viesturs Lazdiņš, kuram kopā ar domubiedriem un palīgiem izdevās īstenot sākotnēji pat varbūt nereālo ideju par “O divi”,” ir pārliecināts Mareks.  
 
Kāda ir Latvijas lauku nākotne?
Domājot par to, kāda varētu būt nākotne laukos, Marekam nesen bijis kāds spilgts, pat sirreāls atgadījums. “Braucu pie drauga uz laukiem. Vajadzēja braukt trīs stundas. Draugs dzīvo dziļos laukos, meža vidū. Skatoties pa logu, redzēju pamestas mājas, būtībā likvidētus pagastus. Starp visām šīm pamestajām ēkām pēkšņi es ieraudzīju Madlienas Kultūras nama prototipu! Tikai ēka bija izdemolēta, izdauzīti logi, viscaur izauguši krūmi un koki. Šis skaudrais skats manī raisīja dziļas pārdomas – ja mēs paši neko nedarīsim… Ļoti negribas, lai mūsu namu piemeklē tāds liktenis! Laukos tā notiek - cilvēki iet prom, un bieži vien nepamet sajūta, ka Latvija ir Rīga,” pārdomās dalās Mareks. Tomēr, neskatoties ne uz ko, viņš ir pozitīvi noskaņots un saka, ka ir patiešām priecīgs, ka atrodas un strādā savā Madlienā, kur var īstenot savas idejas un pagasta dzīves attīstībā var sniegt savu artavu.
 
Katrs pašdarbnieks ir svarīgs
 
"Ir svarīgi, lai kaut kur paliktu tas,
Ar ko cilvēks dzīvojis.
Paražas, svētki, kopā būšana."
 
"Visskaistākais ir satikšanās.
Tas brīdis, kurā ieraugi, ka telpā ir kādas acis īpašas…
kas klausās, domā, jūt un aizkustina…
un, nesakot ne vārda, nejautājot atbild un par sevi pastāsta…
Tad sirdī šķiet, ka esam redzējušies un gribās pretī paieties un pateikties par to, ka tieši šādus brīžus mums uzdāvina Dievs."
 
E.Ratmeistare: “Katrai vietai, tāpat kā katram cilvēkam, ir sava seja, savs raksturs un dvēsele. Mēs kopā esam tie, kas veidojam mūsu pagasta seju, tās raksturs ir mūsu raksturu kopsumma, tās dvēsele ir mūsu dvēseļu atspoguļojums.
 
Katra pagasta, kultūras iestādes apliecinājums tā esībai, aktivitātei, radošumam un rosībai ir amatiermākslas kolektīvi. Katrs kolektīva dalībnieks spēj iekrāsot un paspilgtināt ierasto ikdienas ritmu, radot prieku un gandarījumu ikvienam - vien mēs esam tie, kuri sadarbojoties varam savu vidi padarīt cēlāku un sev patīkamāku.
 
Ikkatrs cilvēks ir svarīgs šai vietai, ikkatra cilvēka ieguldījums ir novērtēts.
 
Es vēlos pateikt paldies kolektīvu vadītājiem un kolektīvu dalībniekiem par pašaizliedzīgu darbu, gadu no gada uzturot pagasta kultūras nama tradīcijas un Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.”

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Septembris
1
10
Oktobris
1
3
4
8
9
14
15
16
17
18
22
23
25
28
29
30
Novembris
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piedalīsieties 13. Saeimas vēlēšanās?

Klientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?