Tilts, makšķernieki, rudens Strūklaka 2018

Jāizmanto Daugavas resursi

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

06.08.2018 08:50

Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija garo ceļu pa Daugavu – no Piedrujas līdz Mangaļsalas bākai – jau ir pievarējusi. Ekspedīcijas priekšpēdējā dienā trīs plosti ar ekspedīcijas dalībniekiem piestāja Ogrē.

 
Daugavas krastā pie Jura Alunāna ielas ekspedīcijas dalībniekus sagaidīja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un vairāki domes darbinieki.
 
Jau vēstīts, ka ekspedīciju organizēja Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību “Ūdensmalu attīstībai” sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros.
 
Piestājot Ogrē un tiekoties ar novada pašvaldības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied Zeme” projektu vadītājs Māris Cīrulis atgādināja, ka šīs ekspedīcijas galvenais mērķis ir pievērst uzmanību Daugavai kā resursam, likt aizdomāties un pavērtēt, kā šis resurss tiek izmantots šobrīd un kā to varētu pilnvērtīgāk izmantot nākotnē.
 
Savās pārdomas, balstoties uz ekspedīcijā gūtajiem novērojumiem, dalījās arī Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcijas vadītājs Guntis Zilberts, kurš pēc profesijas ir hidrotehnisko būvju inženieris un zemūdens darbu speciālists. Viņš atzina, ka Daugava ūdenstūrisma jomā diemžēl netiek pienācīgi izmantota, ka daudzviet nav pat elementāras infrastruktūras, piemēram, lai laivotāji varētu piestāt un izkāpt krastā, nav vietas ugunskuriem, telšu novietošanai. 
 
Sarunā ar ekspedīcijas dalībniekiem E. Helmanis uzsvēra, ka būtisks šķērslis,  ūdenstūristiem ceļojot pa Daugavu, ir HES būves – tām kuģīši, plosti, laivas un citi braucamrīki, kas pārvietojas pa ūdeni, netiek ne garām, ne pāri (to piedzīvoja arī šīs ekspedīcijas dalībnieki), arī HES akvatoriju aizsargdambjus nevar izmantot piestātņu ierīkošanai. Šis šķērslis būtiski ietekmē ar tūrismu saistītās uzņēmējdarbības un attiecīgi arī infrastruktūras attīstību Daugavas krastos – šīs jomas var attīstīties tikai tad, ja būs kāds, kas to visu izmantos. Diemžēl pagaidām ūdenstūristu nav, līdz ar to arī uzņēmēji šobrīd nav motivēti darboties. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka rosība Daugavas krastos ūdenstūrisma jomā varēs sākties tikai tad, ja vairākas pašvaldības spēs sadarboties un panākt, lai jautājumus saistībā ar HES pielāgošanos Daugavas kā ūdensceļa izmantošanai tiktu risināts valdības līmenī.
 
Runājot par Daugavas akvatoriju lokālo izmantošanu, E. Helmanis atzina, ka no tuvākajiem novadiem soli priekšā visiem Lielvārde, kur ir ierīkota osta. “Ogres novada pašvaldība šobrīd gatavojas realizēt aizsargmola izbūves projektu pie Ogres upes ietekas Daugavā, tad arī varēsim īstenot ieceri par laivu piestātnes ierīkošanu un ūdenstūrisma attīstību. Dzīvojam Daugavas krastā, un šī priekšrocība ir jāizmanto. Ogre noteikti var kļūt par ūdenstūristiem draudzīgu pilsētu,” sacīja E. Helmanis.
    
Pēc pieturas Ogrē ekspedīcija, kurai posmā līdz Nāves salai pievienojās arī E. Helmanis un Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska, devās tālāk, vērojot un vērtējot, vai ūdenstūristiem ir iespējas piestāt un izkāpt un atpūsties Daugavas krastos.


 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Oktobris
15
22
28
29
30
Novembris
5
6
8
14
19
20
26
27
29
30
Decembris
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai esi apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana