Smiešanās

Drukāt
Sākumlapa > Veselības veicināšana > Interesanti

7 iemesli, kāpēc likt lūpas pie darba

· · Smaidīgs un priecīgs cilvēks izskatās daudz pievilcīgāks par drūmu un norūpējušos.

· · No sirds smejoties, mēs trenējam sejas muskuļus, novēršot vaigu un lūpu kaktiņu nolaišanos.

· Smejoties norit līdzīgi procesi kā rīta skrējiena laikā – asinsspiediens paaugstinās un tad pakāpeniski samazinās līdz vēl zemākam līmenim, kā tas bija sākotnēji.


· · Smiešanās ir metode kā cīnīties ar stresu, jo noārda četru galveno to radošo hormonu veidošanos.

· · Izpētīts, ka 10–15 minūtes smiešanās sadedzina 10–40 kalorijas. Gada laikā tā var atbrīvoties no pāris kilogramiem.

· · Smiekli stimulē imūnsistēmu, mazina spriedzi un bailes.

· · Kā arī – rada dzīvesprieku un palīdz pievarēt slimības.

Cilvēkiem pieaugot, samazinās smiešanās daudzums dienā. Sešus gadus veci bērni smejas vidēji 300 reizes dienā; pieaugušie – vien 15 līdz 100 reizes dienā. Smiešanās ir netradicionāla terapija, tomēr tās aizstāvji apgalvo, ka smiekli ir vislabākās zāles.

Vienkārša smiešanās aizvien vairāk tiek izmantota, lai palīdzētu pacientiem pārvarēt gan garīgas, gan fiziskas kaites, sākot no depresijas līdz hroniskām sāpēm un pat lai atbalstītu vēža slimniekus.

Klasiskie smieklu terapijas nodarbību veidi ir dažādi, tajās ietilpst dejošana un citas kustības, dziedāšana, skaņu atdarināšana u. tml. Smieklu terapeita mērķis ir sasmīdināt un palīdzēt vieglāk smieties. Nodarbības notiek gan grupās, gan individuāli un parasti sākas ar nemaz ne smieklīgu iesildīšanos jeb stiepšanos. Pēc tam terapeits rosina uz smiešanos, piemēram, lūdz atcerēties ļoti smieklīgus mirkļus dzīvē vai visiem sastāties rindā vilcieniņā, kas daudziem liek justies, it kā viņi būtu 15 minūtēs regresējuši par 20–30 gadiem.

Smiešanās ne visiem nāk viegli, bet, kā noskaidrots, ķermenis patiesībā neredz atšķirību starp īstu un neīstu smiešanos – smieklu viltošanai ir tikpat labvēlīga ietekme. Īstenībā, atdarinot smiešanos, situācija kļūst tik smieklīga, ka viltotie smiekli drīz vien pāraug patiesos.

Terapeiti arī māca, kā smieklus novirzīt uz vēderu, kaklu un pleciem, kur uzkrājas visvairāk stresa un ko tādējādi var atbrīvot. Sākumā ne viens vien smieklu terapijas dalībnieks jūtas muļķīgi un viņa sejas muskuļi sāp no nepierasti ilgās smiešanās, bet rezultātā – viņa ķermenis gan ir laimīgs!

Lai gan smieklu terapija ir piemērota ikvienam, dažos gadījumos ir jāatturas vai jākonsultējas ar ārstu, piemēram, ja nesen bijusi ķirurģiska operācija, ja slimo ar glaukomu, trūci, hemoroīdiem, arī grūtniecības gadījumā. Pārsvarā gan smieklu terapeiti darbojas veselības aprūpes jomā vai darbavietās, kur smiekli tiek izmantoti stresa samazināšanai un sociālo saišu stiprināšanai. Taču, piemēram, Latvijā reizēm notiek arī smieklu terapijas kursi, kurus var apmeklēt ikviens.

Gan smieklu terapeiti, gan tās praktiskie lietotāji uzsver, ka smiekli tomēr nav ārstniecības līdzeklis, – tā ir palīgmetode, kas var palīdzēt tikt galā ar sevi pat ļoti smagu slimību gadījumos. No šī viedokļa smieklu loma vēl ir nepietiekami novērtēta, un smieklu terapijas izpētei pievērsušies zinātnieki norāda – veselības aprūpes nozarei vajadzētu nopietnāk uztvert smiešanos, lai cik paradoksāli tas izklausītos.

Labums no smiešanās:

· Fiziskais:

* Relaksē visu ķermeni.

* Nodarbina un tonizē sejas muskuļus.

* Trenē vēdera muskuļus, veicinot gremošanas sistēmas darbību.

* Attīsta plaušu kapacitāti, uzlabo elpošanas sistēmu.

* Uzlabo asinsriti.

* Palielina skābekļa pieplūdi organismam.

* Stiprina imunitāti, palielinot imūno šūnu aktivitāti.

* Atvieglo sāpes, paaugstina sāpju slieksni, veicinot tā saucamā laimes hormona izdalīšanos.

* Aizsargā pret sirds un asinsvadu slimībām, palielinot asins plūsmu un asinsvadu funkcijas.

* Sadedzina kalorijas (10–15 min./50 kalorijas).

· Garīgais

* Piešķir aizrautību un prieku dzīvei.

* Aizdzen nemieru, bailes, dusmas, skumjas un citas negatīvas emocijas.

* Uzlabo garastāvokli.

* Izkliedē stresu, samazinot stresa hormonu un palielinot laimes hormona izdalīšanos.

* Uzlādē un vairo enerģiju.

* Maina skatu uz nākotni – tas kļūst reālistiskāks, mazāk biedējošs.

· Sociālais

* Stiprina attiecības.

* Piesaista citu uzmanību.

* Sekmē komandas darbu.

* Palīdz izkliedēt saspīlējumu, konfliktu.

* Veicina grupas saikni.