Ogres upe, jūlijs, 2017

Kur vērsties, ja šķiet, ka plūdi nāk

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

15.12.2016 09:52

Ņemot vērā iepriekšējo gadu bēdīgo pieredzi un plūdu radītos zaudējumus, Ogres un Ogresgala pagasta iedzīvotāji kļuvuši īpaši vērīgi un rūpīgi seko gan meteoroloģiskajai informācija un ūdens līmenim upē.

 
Cilvēku satraukums pieaug, kad pie Ogres HES dambja un upes lejtecē sāk krāties ledus vižņi. Tā tas ir noticis arī šogad. Rūpēdamies par savu, savas ģimenes locekļu un īpašumu drošību, iedzīvotāji zvana novada pašvaldības vadības pārstāvjiem ne tikai dienā, bet arī agrās rīta un vēlās vakara stundās un naktīs. Protams, pašvaldībai var zvanīt, taču ir daudz īsāks ceļš, lai operatīvie dienesti saņemtu aktuālo informāciju, izvērtētu to un rīkotos atbilstoši faktiskajai situācijai. 
 
Kur vērsties vispirms, ja šķiet, ka ūdens līmenis upē paaugstinās un rada plūdu risku, un vides problēmu gadījumā?
 
Zvaniet:
 
1.      110 – Valsts policijas diennakts dežurants;
 
2.      112 – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) diennakts dežurants;
 
3.      26338800 – Valsts vides dienesta (VVD) diennakts dežurants (VVD, saņēmis informāciju, nekavējoties sazināsies ar Ogres HES īpašnieku).
 
Pēc informācijas saņemšanas un situācijas izvērtēšanas operatīvie dienesti sazināsies ar pašvaldības vadību un lems par konkrētu rīcību katrā konkrētajā situācijā.
 
“Lai arī dzīvošana upju krastos ir privilēģija, kas sniedz mūsu pilsētai pievienoto vērtību – saldūdeņus, ko varam izmantot, ir jārēķinās, ka Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta teritorijas nereti ir pakļautas plūdu riskam, kurus izraisa gan pavasara pali, kas rodas  sniega kušanas un lietus laikā, gan ar ledus sastrēgumiem, kas nosprosto gultni, kā arī vasaras – rudens plūdu laikā, kad pastiprināti izkrīt nokrišņi, strauji palielinot ūdens līmeni upē,” skaidro Ogres novada pašvaldības meliorācijas speciāliste Liene Zīliņa.
 
Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta plūdu draudu cēloņi ir saistīti gan ar upes hidromorfoloģiju (gultnes meandrēšana, ūdens virsmas slīpums, Rīgas ūdenskrātuves ūdens līmeņa ietekme, sanešu režīms), gan ar antropogēnajiem faktoriem (gultnes pārveidošana, mazo HES darbības režīma ietekme).
 
L.Zīliņa: “Šie visi apstākļi ir plūdus un palus veicinoši faktori, nevar nodalīt, ka kāds no tiem nodara lielāku postu nekā pārējie. Nereti plūdus vai palus izraisa notikumu kopums, kas veidojas pie nelabvēlīgiem apstākļiem, un grūti prognozēti situācijas pavērsienus un attīstību. Ne vienmēr lielāko ļaunumu ledus iešanas laikā nodara mazie HES – ir situācijas, kad, tieši pretēji, mazie HES ar ūdenskrātuvju palīdzību var palīdzēt novērst ledus sastrēgumu veidošanos, ņemot vērā, ka ledus kustība un blīvēšanas procesi ir ļoti sarežģīti, tos ietekmē ne tikai paša ledus struktūra, ūdens un gaisa temperatūra, upes gultnes reljefs, šķēršļi – zari, koki u.tml., tas ir neprognozējams un grūti pakļaujams modelēšanai.”
 
Mazo Hidroelektrostaciju darbību Latvijā uzrauga un kontrolē vairākas institūcijas, tai skaitā arī pašvaldības. “Ir trīs pamatdokumenti, kas jāsaņem, lai varētu mazais HES darboties. Šajos dokumentos ir ietvertas visas prasības, kas attiecas uz vides aizsardzību, darba drošību, darbības procesiem un to raksturlielumiem, kā arī noteikta rīcība, kas veicama pie dažādām situācijām. Pirmkārt, tā ir Ūdens resursu lietošanas atļauja, otrkārt, – Hidrotehnisko būvju drošuma programma, treškārt, – ūdens objekta – ūdenskrātuves ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi. Minēto noteikumu ievērošanas kontrole un uzraudzība ir jāveic Valsts vides dienestam, pašvaldībai, zinātniskajam institūtam BIOR un Ekonomikas ministrijai,” skaidro meliorācijas speciāliste.
 

L. Zīliņa atgādina, ka ar 2014. gada 1. decembri Latvijā ir ieviesta jauna augstumu sistēma – Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu (saīsināti BAS-77) nomaina Eiropas Vertikālā atskaites sistēma (saīsināti EVRS no angļu valodas European Vertical Reference System), kuras realizācija Latvijas teritorijā ir Latvijas normālo augstumu sistēma epohā 2000,5 (saīsināti LAS-2000,5). Tas nozīmē, ka topogrāfisko uzmērīšanas dati, ja salīdzina ar datiem līdz 2014. gada decembrim un tie nav automātiski konvertēti, ir jāpieskaita 0,15 cm uz augšu.

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kārtība 16.07.2020.

Tuvākie notikumi

Jūlijs
4
7
8
13
14
17
20
21
28
Augusts
3
4
7
9
10
11
14
16
17
18
24
25
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai pēc ierobežojumu atcelšanas esi apmeklējis vai plāno apmeklēt publiskos pasākumus?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski