Ogres upe, jūlijs, 2017

Madlienas evaņģēliski luteriskajā dievnamā – vērienīgi remontdarbi

Drukāt
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

29.05.2020 12:32

Rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabašanu un veicinot tūrisma aktivitātes, Madlienā vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvo Madlienas Sv. Marijas Magdalēnas evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ir viena no senākajām mūra baznīcām Latvijā.

 
Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais arhitektūras piemineklis un iecienītākais tūristu apskates objekts Madlienā. Tā celta 13. gadsimtā un ir viena no pirmajām mūra baznīcām Latvijā, kas joprojām darbojas. 2018. gada septembrī baznīcai tika atzīmēta 580. gadadiena. 1932. gadā ēka iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Ar dievnamu saistās vairāki tūristu piesaistei interesanti notikumi – kanceli būvējis mākslinieka tēvs Fridrihs Hūns, dievnamā iesvētīts latviešu apgaismotājs Garlībs Merķelis un teikas par baznīcas celšanu iedvesmojušas dzejnieci Aspaziju uzrakstīt lugu „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”. No baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats pār Madlienu un tās apkārtni.
 
Madlienas ev. lut. baznīcas draudzes priekšniece Rasma Vērpēja stāsta, ka, pateicoties individuālajiem ziedojumiem, pēdējo gadu laikā ir veikti vērienīgi baznīcas remontdarbi - veikts griestu un sienu remonts, iegādātas lustras, atjaunota viena ārsiena.
 
Šī gada februārī tika uzsākti arī grīdas atjaunošanas darbi. Gadu desmitiem lietus ūdeņi bojājuši baznīcas grīdu, jo kara laikā baznīcas jumts bija sašaudīts, un tāds tas bija līdz pat 2000. gadam, kad uzlika jaunu jumtu. Katru dienu draudzes locekļi rosījās pa baznīcu, lai to atbrīvotu no vecās dēļu grīdas un brusām. Tika noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma koka un metāla apstrādes nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu un viņa meistarīgajiem audzēkņiem par jaunu grīdas dēļu ielikšanu, kā arī solu izgatavi atbilstoši to vēsturiskajam izskatam. Diemžēl darbi iekavējušies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. “Lielākā grīdas daļa ir ielikta, šobrīd tiek slīpēti un apstrādāti pēdējie dēļi. Tā kā nenotiek mācības, soli vēl nav izgatavoti, tāpēc gaidām rudeni, lai baznīca beidzot varētu tikt arī pie sen gaidītajiem soliem,” stāsta Madlienas ev. lut. baznīcas draudzes priekšniece Rasma Vērpēja, piebilstot, ka pirmais dievkalpojums pēc remontdarbiem baznīcā jau ir noticis.
 
Latvijas sakrālo celtņu projektā ir iegūts finansējums baznīcas torņa atjaunošanas darbiem: “Tornis ir būtiski cietis. Lai tas tālāk nebojātos, tiks atjaunotas torņa un baznīcas sienu saskares vietas. Šogad paredzēts veikt arī ēkas tehnisko apsekošanu, lai plānotu turpmākos atjaunošanas darbus. Tuvākajā nākotnē iecerēti vēl kādi nozīmīgi veikumi, bet par tiem pāragri runāt. Skaidrs, savu gleznu galeriju pelnījis novadnieks, ģeniālais mākslinieks K. J. V. Hūns,” stāsta R. Vērpēja.
 
R. Vērpēja visas draudzes vārdā par neizsīkstošo enerģiju un atbalstu lielu paldies saka darbu koordinatoram - jaunajam mācītājam Osvaldam Miglonam. Paldies arī Madlienas pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Siliņam un vidusskolas direktoram Edgaram Viņķim par ieinteresētību un atbalstu. Prieks par jaunās paaudzes brīvprātīgo darbu.
 
Baznīca ir Madlienas seja. Draudze viena ar saviem līdzekļiem baznīcu nespēj atjaunot, tāpēc ikviens tiek aicināts sniegt savu atbalstu, lai baznīca varētu atdzimt visā savā krāšņumā. Ziedojuma konts baznīcai: LV38PARX0015383000001.
 
Īss ieskats dievnama vēstures līkločos
Ap 1226.gadu garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens (1165-1229) tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdeva Johanam Unguram-Šternbergam, kas bija apprecējis Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo meitu. Ap 1250.gadu Rīgas arhibīskaps atļāva J.Unguram-Šternbergam celt piemiņas baznīcu uz mirušās, neprecētās sievas māsas Magdalēnas kapa. Vietējie iedzīvotāji iesaukuši jaunbūvi par Madlienas baznīcu. No tās savu nosaukumu ieguva arī viss novads. Senajos rakstītajos avotos Madlienas dievnams pirmo reizi minēts tikai 1438., bet pastorāts – 1588.gadā. Pēc vairākiem kariem 1668.g. vizitācijas komisija Madlienā atrada pilnīgi izpostītu mūra baznīcu. Ziemeļu kara beigās – 1721.g. – līdztekus remontdarbiem tika uzsākta sakristejas (piebūves) celtniecība. 1755.g. dievnams bija atjaunots, un ļaudis katru svētdienu varēja apmeklēt dievkalpojumu.
 
1783.g. tika pārbūvēts ēkas tornis. To mūrēja mūrnieka zellis, taču ļoti nekvalitatīvi – tajā pašā gadā tornis sabruka. Šis fakts, kā arī skaistas teikas un leģendas iedvesmoja dzejnieci Aspaziju (1865-1943) uzrakstīt lugu «Torņa cēlējs».
 
Jaunu torni baznīca ieguva 1789.g., bet 1826.g. ēkai izgatavoti jauni logi. Kanceli un altāra elementus veidojis ilggadējais Madlienas draudzes skolas pedagogs, ķesteris un ērģelnieks Kārlis Frīdrihs Hūns (1799-1876), izcilā latviešu glezniecības klasiķa Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna (1831-1877) tēvs. Altārgleznu «Kristus pie krusta» 1844.gadā gleznojis Georgs Rūdolfs Karings (1807-1858). 20.gs. sākumā Madlienas ev. lut. dievnama draudzē bija ap 8500 locekļu, to starpā 250 vācu tautības. Pēc 1.pasaules kara draudzes padome iegādājās jaunu zvanu; 1923.g. no Piebalgas draudzes nopirka astoņu reģistru ērģeles. 1930.g. baznīcai uzlikts skārda jumts un drīz vien īstenots visa dievnama kapitālais remonts. 1936.g. draudzes dāmu komiteja par saziedoto naudu uzstādīja piemiņas plāksni 48 draudzes dēliem, kuri krituši karā un Latvijas Brīvības cīņās. Divus gadus vēlāk zvanu tornī iemājoja čuguna zvans 1,41 m diametrā.
 
Baznīcas augšāmcelšanās jaunākajos laikos
No 20.gs. vidus līdz 80.-jiem gadiem Latvijas PSR notika mērķtiecīgs darbs kristīgo konfesiju un tradīciju ierobežošanā, veicot represijas, kontrolējot garīdznieku un draudžu dzīvi, kā arī izvēršot plašu ateisma propagandu.
 
1990.g. 10.decembrī 33 cilvēku grupa sanāca uz pirmo draudzes atjaunošanas sapulci. 1999.g. atgūtas draudzes īpašumtiesības uz baznīcas ēku. Pamazām ritēja remontdarbi. 2008.g. decembrī torņa smailē atgriezās spožu veidolu atguvušais gailis. Īstenoti dzīvē vairāki Madlienas ev. lut. baznīcas draudzes priekšnieces, Madlienas vidusskolas pedagoģes Rasmas Vērpējas projekti kultūrvēsturiskās vietas saglabāšanā. 2018.gadā dievnams svinēja 580 gadu jubileju. Dievkalpojuma laikā Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags R.Vērpējai pasniedza luteriskās baznīcas augsto apbalvojumu «Uzticības vairogs», ko piešķir par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas labā, priekšzīmīgu, godīgu pienākumu izpildi.
 
Ik gadu Madlienu apmeklē liels skaits interesentu un tūristu no Latvijas un ārvalstīm. Viņu vidū viesi no Kanādas, ASV, Vācijas, Norvēģijas, Somijas, Austrijas. Saksijas baznīcas pārstāve Mariona Kunca ierodas ar lielākām un mazākām grupām teju 20 gadus, nometnes laikā veicot arī atsevišķus remontdarbus.

 


Video: Ogres apriņķa ziņas

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes komiteju sēžu darba kārtība 09.07.2020.

Tuvākie notikumi

Jūlijs
4
7
8
13
14
17
20
21
22
28
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai pēc ierobežojumu atcelšanas esi apmeklējis vai plāno apmeklēt publiskos pasākumus?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski