Brīvības iela pirmā advente 2020

Pagastu sociālie centri nodrošina tādus pašus pakalpojumus kā pilsētā

Drukāt
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

27.10.2020 10:14

Ogres novada Sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu ne tikai pilsētā, bet arī novada pagastos. Ogres novada lauku teritorijā sociālos pakalpojumus sniedz trīs pagastu sociālie centri - Madlienas, Suntažu un Taurupes sociālais centrs, kuri kopš 2011. gada ir Ogres novada Sociālā dienesta struktūrvienības.

 
Madlienas sociālā centra vadītāja Inese Bergmane-Behmane, sociālās palīdzības organizators un trīs sociālie darbinieki, viens sociālās palīdzības organizētājs un viens aprūpētājs nodrošina klientu apkalpošanu Madlienas, Ķeipenes un Krapes pagastā. Suntažu sociālā centra vadītāja Ramona Leitāne, divi sociālie darbinieki un sociālās palīdzības organizators veic klientu apkalpošanu Suntažu un Lauberes pagastā. Taurupes sociālā centra vadītāja Aira Ločmele un divi sociālie darbinieki nodrošina klientu apkalpošanu Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagastā.
 
Pagastu sociālie centri nodrošina tādus pašus pakalpojumus kā pilsētā: organizē un veic klientu vajadzību, materiālo un citu resursu novērtēšanu un pamatvajadzību apmierināšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst materiālo līdzekļu; informē klientus par sociālās palīdzības saņemšanas iespējām; nodrošina sociālo palīdzību klientiem naudas vai mantiskā veidā; sniedz un organizē sociālā darba pakalpojumus, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus institūcijās un dzīvesvietās; apkopo statistiskos datus par sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumiem.
 
Ogres novada Sociālais dienests nodrošina iespēju arī pagastos saņemt psihologa konsultāciju. Šobrīd speciālista trūkuma dēļ psihologa pakalpojumi nav pieejami, taču tiklīdz tiks atrasts atbilstošs speciālists, šis pakalpojums atkal tiks nodrošināts.
 
Tāpat pagastos tiek nodrošinātas apmācības grupām, piemēram, bērnu emocionālā audzināšana, sadarbībā ar Oveselību tiek organizētas izglītojošas lekcijas. Kā norāda Suntažu sociālā centra vadītāja Ramona Leitāne, interese un apmeklētība ir ļoti dažāda - ir cilvēki, kas nevēlas sadarboties, citi nāk pienākuma pēc, bet citi apzinās problēmas, nāk un cenšas tās risināt: “Mūsu galvenais uzdevums ir motivēt iedzīvotājus piedalīties problēmu risināšanā, kā arī skaidrot dažādus jautājumus pēc iespējas saprotamāk dažādām mērķauditorijām.”
 
Laukos ir grūtāk piesaistīt speciālistus
Šobrīd Ogres novada pagastu sociālajos centros trūkst tikai viens sociālā darba speciālists un psihologs, taču kopumā piesaistīt speciālistus darbam pagastos ir daudz grūtāk nekā pilsētā. Tas saistīts gan ar to, ka pagastos sociālo darbinieku darba lauks ir daudz plašāks, gan ar to, ka iedzīvotāji arvien mazāk izvēlas dzīvot un strādāt laukos. Sociālajiem darbiniekiem ir uzlikti augsti standarti un ir nepieciešama arī otrā līmeņa augstākā izglītība sociālajā darbā un ne visi, kuri iegūst atbilstošu izglītību vēlas strādāt šo emocionāli smago darbu. Lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus, tiek piesaistīti citu iestāžu resursi, piemēram, skolas psihologs un ģimenes ārsti, tomēr arī šajā nozarē izjūt speciālistu trūkumu.
 
Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa norāda, ka situācijas uzlabošanai, plānots pārveidot sociālā darba struktūru, veidojot darbinieku specializācijas. “Speciālists, kas darbojas ar konkrētu mērķa grupu, būtu kvalificētāks, varētu detalizētāk izpētīt problēmas, veikt kvalitatīvāku preventīvo darbu, kas ir ļoti nozīmīgs, lai problēmas nesamilztu. Jo kvalitatīvāks ir preventīvais sociālais darbs, jo mazāk līdzekļu būs jāizlieto pabalstiem un citiem atbalsta pasākumiem,” stāsta S. Ozoliņa. Arī R. Leitāne piekrīt, ka preventīvajam darbam ir ļoti būtiska loma, kā piemēru minot nepieciešamās izmaksas, lai nodrošinātu bērna aprūpi ārpus ģimenes. “Krīzes centri, sociālās aprūpes centri, situācijas izpēte, dzīvesvietas ierādīšana, sociālās garantijas - tie ir ļoti dārgi pakalpojumi, par kuriem bieži vien netiek runāts. Svarīgi, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, un tieši preventīvais darbs palīdz līdz šādai situācijai nenonākt,” uzsver R. Leitāne.
 
Pagastos speciālistiem ir daudz plašāks darba lauks
R. Leitāne norāda, ka pilsētās un novadu centros sociālo darbinieku pienākumi vismaz daļēji ir nodalīti, toties pagastos pamatā ir viens sociālais darbinieks, kura funkcijās ietilpst visi pienākumi, jāpārzina situācija visās jomās un jāstrādā ar visām mērķgrupām. Viņa arī atzīmē, ka pagastu sociālo centru uzdevums ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk klientu dzīvesvietai, jo viena no lielākajām problēmām ir mobilitātes jautājums. “Resursi, piemēram, speciālisti, slimnīcas un citas iestādes galvenokārt atrodas pilsētā, taču sabiedriskais transports nekursē gana bieži. Lai no attālākajiem pagastiem nokļūtu uz pilsētu, ir nepieciešama visa diena. Dažkārt klients bez citu palīdzības nemaz nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Līdz ar to esam atkarīgi no pieejamajiem transportlīdzekļiem. Tas viss kavē gan problēmu risināšanu, gan iespējamās palīdzības sniegšanu. Liels paldies jāsaka pagastu pārvalžu vadītājiem un sociālajam dienestam, kas iespēju robežās palīdz nodrošināt transportu, ar ko nogādāt klientus uz pilsētu pakalpojuma saņemšanai.”
 
Runājot par risināmo problēmu un mērķgrupu specifiku pagastos, R. Leitāne stāsta, ka katrā pagastā situācija un klientu loks ir ļoti atšķirīgs. Bieži vien pagastos resursu un pakalpojuma uz vietas pieejamā pakalpojuma trūkuma dēļ problēmas ir komplicētākas. Viena no tendencēm, kas raksturīga visā valstī, ir nelabvēlīgo ģimeņu migrācija no pilsētām uz pagastiem: “Lauku teritorijās cilvēki dzīvo nošķirtāk nekā pilsētās, līdz ar to grūtāk izkrontolēt situāciju, piemēram, alkohola lietošanu vai vardarbību ģimenē. Daudzas nelabvēlīgās ģimenes to apzinās, un, kad pilsētā kontrole paliek par stipru, “bēg” uz pagastiem vai arī citu pašvaldību. Sociālie centri regulāri tam seko līdzi un nepieciešamības gadījumā informē un sadarbojas arī ar citām pašvaldībām.”
 
Pagastu sociālajiem centriem ir laba sadarbība ar dažādām iestādēm un biedrībām, piemēram, Latvijas Samariešu apvienību, Latvijas Sarkano Krustu. Bieži vien iedzīvotājiem sniedz dažāda veida palīdzību vietējās biedrības, piemēram, Madlienas pagastā aktīvi darbojas biedrība “Otrās mājas”, Ķeipenē - “Avotkreses”. Dažkārt klienti vēršas pēc palīdzības pie organizācijām, neiesaistot sociālo dienestu, kā arī biedrības sadarbojas savā starpā. Kā veiksmīgs piemērs Suntažos un Madlienā tiek atzīmēta sadarbība ar pārstāvi no Somijas Hariju Norbaku, kurš reizi gadā Suntažu sociālajam centram piegādā tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, ratiņkrēslus, kruķus, bet Madlienas sociālajam centram – mēbeles, sadzīves tehniku, apģērbus, apavus un tehniskos palīglīdzekļus, kuri bez atlīdzības tiek izdalīti klientiem. “Tas ir liels atbalsts, jo klientiem nav ilgu laiku jāgaida uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, turklāt tos var saņemt uz vietas pagasta sociālajā centrā.”
 
Gan sociālā dienesta vadītāja, gan Suntažu sociālā centra vadītāja atzīmē, ka liela nozīme ir komandas darbam, tāpēc pilsētas un pagastu speciālisti regulāri sazinās un sadarbojas. Pagastu un pilsētas speciālistiem kopā tiek organizētas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās apmācību stundas, kā arī supervīzijas, kurās sociālie darbinieki mēģina kopēji rast risinājumu dažādiem komplicētiem jautājumiem.
 
Sociālā dienesta pārstāvji norāda, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir tikai vispārīgs priekšstats par sociālā dienesta darba uzdevumiem un to reālo veikumu. Sociālā dienesta darbs tiek asociēts ar pabalstu izsniegšanu. Daļa iedzīvotāju mēdz pārvērtēt sociālā dienesta iespējas un uzskata, ka tas spēs atrisināt visas problēmas, savukārt citi tam neredz jēgu, jo tāpat notiek vardarbības ģimenē, sociālie skandāli, klaiņo bezpajumtnieki u.c. “Izmērīt sociālā darbinieka padarīto, kas nav novērtējams naudas izteiksmē, ir ļoti grūti. Turklāt sociālo problēmu risināšana prasa laiku, un rezultātu var redzēt tikai ilgtermiņā. Šobrīd sociāliem dienestiem ir ļoti nenoteiktas darba robežas - ja neviens cits nevar atrisināt situāciju, to uzdod izdarīt sociālajam dienestam, turklāt bieži vien tiek gaidīt tūlītējs risinājums. Tomēr faktiski sociālais dienests daudzos gadījumos ir tikai koordinators. Jau ilgstoši iestrādes stadijā ir Sociālā darba likums, kurā tiktu noteikti konkrēti sociālo dienestu darba uzdevumi un robežas, bet diemžēl šis likums joprojām bez tālākas virzības,” norāda S. Ozoliņa.
 
Sociālā dienesta pārstāvji atzīmē, ka visiem, kas vēršas dienestā pēc palīdzības, tā iespēju robežās tiek sniegta. Iedzīvotāji, kuriem nepieciešamas konsultācijas, atbalsts un palīdzība sociālās situācijas risināšanā, tiek aicināti griezties Ogres novada sociālajā dienestā vai pagastu sociālajos centros.

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Janvāris
2
3
5
7
14
21
27
Februāris
13
19
24
28
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plānojat piedalīties Ziemassvētku noskaņas radīšanā savā pilsētā vai pagastā?

  • Aptauju arhīvs
Klientu apkalpošanas centrsPieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?