janvāris, baznīca janvāris, tilts

Šajā dienā dzimis Ogres novadnieks – izcilais tenors Pauls Sakss

Drukāt
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

14.01.2021 14:28

Šajā datumā 1878. gada 14. janvārī pirms 143 gadiem pasaulē nācis viens no Ogres novadniekiem – izcilais tenors, vokālais pedagogs un viens no latviešu studentu korporācijas “Tālavija” dibinātājiem Pauls Sakss.

 
Ir ierasts, ka zinām ievērojamākās vietas un celtnes, kas bijušas vēsturiski nozīmīgas, taču tikpat būtiski ir arī cilvēki, kas dzīvo mūsu novadā gan tagad, gan vadījuši savas dienas agrākos laikos. Cilvēks kopējā kontekstā ir neatņemama kultūrvēstures daļa, kas raksturo gan vietu, gan laikmetu un ar savu nostāju un paveikto veido savas tautas un valsts vēsturi.
 
Varam lepoties, ka Ogres novads ir viens no lielākajiem Latvijā, ietverot sevī Ogri kā centru un deviņus pagastus, kam katram ir sava vieta un nozīme novada pastāvēšanā. Taču būšana mērogos lielam nozīmē arī lielu atbildību. Atbildību ne tikai darbos, bet arī nepieciešamībā zināt savas saknes un vēsturi.
 
Mūsu, Ogres novadnieku, ir daudz, un mums katram ir sava nozīme kopējās norisēs, gluži tāpat kā tiem, kas dzīvojuši Ogrē un tās pagastos pirms mums.
 
Gada izskaņā iznākušajā grāmatā “Ogres novada personības” ietverti teju simt stāsti par tiem cilvēkiem, kas veidojuši ne tikai Ogres novada vēsturi, bet no kuriem daudzi ir nozīmīgi arī Latvijas mērogā.
 
Paula Saksa vārds ir paliekošs Latvijas vēsturē un jo īpaši mūzikas pasaulē. Viņš pēc mācībām Rīgā skolojies arī Romas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un dziedājis ne tikai vadošās tenora partijas Latvijas Nacionālajā operā, bet uzstājies arī uz Baltā nama skatuves ASV, un viņa balss iemūžināta ap pussimts “Bellaccord” ierakstos. Pauls Sakss gandrīz trīs gadu desmitus bijis arī vokālais pedagogs Latvijas Valsts konservatorijā, un viņam pieder vārdi: “Kaut dziesma – latviešu sirds skaidra doma – būtu tā, kas mūžam vienotu un uzturētu modru mūsu tautu!”
 
Paula Saksa vārdā “Tālavijas” ietvaros ir nodibināts un darbojas Atzinības balvas fonds, lai materiāli atbalstītu jaunus un perspektīvus Latvijas Nacionālās operas solistus to radošajā un izglītības darbā, no fonda reizi gadā piešķirot vienam solistam naudas balvu. Starp atzinības balvas laureātiem ir soprāni Sonora Vaice (1996) un Kristīne Zadovska (1997), tenors Aleksandrs Antoņenko (2002), soprāns Kristīne Opolais (2004), Laura Teivāne (2017) u.c.
 
Pauls Sakss ir dzimis Taurupes pagasta “Peilānos” (bijušā Zaubes pagasta teritorijā). Viņš stāstījis, ka viņa pasaulē ierašanās esot bijusi “dramatiska” – piedzimis viņš esot rijā un māte pati viņu paņēmusi padusē un aiznesusi uz istabu. Tēvs skrējis pēc ūdens un skaitījis tēvreizi…
 
Jau septiņu gadu vecumā Pauls Sakss kopā ar vecākiem spēlējis kāzās. Pauls spēlējis lielo kontrabasu, un viņam vajadzējis pakāpties uz soliņa, lai tiktu instrumentam klāt. Arī dziedāšana Paulam patikusi jau kopš agras bērnības.
 
Pauls Sakss 11 gadu vecumā sāka mācības Rīgas pareizticīgo seminārā, kur uzplauka Paula solista talants. Skolas beidzējiem bija ne tikai pašiem jāprot baznīcā dziedāt, bet arī bija jābūt spējīgiem vadīt kori. Audzēkņi dziedāja gan korī pareizticīgo katedrālē, gan pašu dibinātajā slavenajā “Pērkona” korī. Ar saviem koncertiem tas kļuva pazīstams ne tikai Rīgā, bet arī visā Vidzemē. Pauls Sakss bija centīgs korists un nereti arī kora solists.
 
1899. gadā viņš iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru beidza 1911. gadā ar agronoma grādu, taču paralēli studijām institūtā Paulu Saksu aizvien vairāk sāka interesēt dziedāšana. Viņš turpināja darboties koros. Mācījās dziedāšanu pie Pāvila Jurjāna. Jau 20. gadsimta sākumā jaunā dziedoņa talantu pamanīja publika. Tā 1902. gadā Emīls Dārziņš laikrakstā “Pēterburgas Avīzes” recenzijā par Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkoto koncertu par Paulu Saksu raksta: “Reti simpātiska balss, lirisks tenors par excellence, pie tam brīvs no jebkura tremolo, tas gan pa daļai ir viņa skolotāja Jurjānu Pāvula kunga nopelns. Saksa kungs nav bijis konservatorijā; neskatoties uz to jeb labāk sakot, pateicoties tam, viņš ir spējis uzglabāt sevī īstu muzikālisku jušanu – katrs tonis nāk no sirds.”
 
1902. gadā Melngalvju zālē notika pirmais Paula Saksa dziesmu vakars. Un tad sekoja mūzikas studiju gadi, kas Paulam Saksam gaišā piemiņā palika visu mūžu. 1927. gadā žurnālam “Mūzika” par to laiku viņš sacīja: “1904. gada vasarā kopā ar P. Jurjānu aizbraucām uz Itāliju, lai papildinātos pie slavenā dzied. prof. A. Cotogni. Naivi bija domāts pavadīt Itālijā dažus mēnešus, lai gūtu vajadzīgo papildinājumu, jo dažu nedēļu vietā nodzīvoju veselus četrus gadus. Studēju itāliešu bel canto un mūziku pie vairākiem maestro: A. Cotogni, Mario Cotogni, Bonucci un Bretšneidera kundzes. Savas mūzikas studijas beidzu Romā – Karaliskajā mūzikas akadēmijā, iegūdams dziedātāja diplomu. Šis laikmets viens no cēlākiem manā atmiņā. Caur sava maestro prof. Cotogni gādību tiku ievests vietējā sabiedrībā, kur bieži vien koncertēju. No Romas divas reizes 1905. gadā ziemā kopā ar pianistu Morelli un grieķu baritonu Afanariu braucu uz Cīrihi un Ģenti apciemot latviešu emigrantus. Kādu sirsnību un sajūsmu atnesa dzimtenes skaņas šajā auditorijā svešumā, grūti izteikt vārdos.”
 
Pēc atgriešanās Latvijā Pauls Sakss pabeidza studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Viņš uzstājās koncertos un pasniedza arī dziedāšanas stundas.
 
1911. gada rudenī Sakss iestājās krievu privātā antrepreniera Cimmermaņa operas trupā un ar izrādēm apceļoja Krieviju līdz Kaukāzam. 1913. gadā viņš strādāja Konstantīna Mardžānova Maskavā izveidotajā “Brīvajā teātrī”, kas apvienoja operu, opereti, drāmu un pantonīmu, bet kas pastāvēja tikai vienu sezonu. Pauls Sakss atgriezās Rīgā un iesaistījās Pāvila Jurjāna nodibinātajā Latviešu operā, kur strādāja līdz Pirmajam pasaules karam, kad devās uz Pēterburgu. Kara laikā Pauls Sakss ar koncertiem apceļoja Krieviju, uzstādamies latviešu bēgļu lielākajos pulcēšanās centros.

1918. gadā viņš atgriezās Latvijā, piedalījās Latvijas Nacionālās operas izveidē un strādāja tur līdz 1924. gadam. Kopā ar Adu Benefeldi Pauls Sakss 1921. gadā devās koncertceļojumā uz Ameriku, kur uzstājās Ņujorkā, Bruklinā, Bostonā, Filadelfijā un Vašingtonā, gūstot labas atsauksmes.
 
Līdz ar Konservatorijas nodibināšanos 1919. gadā līdz pat 1944. gadam Pauls Sakss bija pedagogs. 1927. gadā viņš tika ievēlēts par profesoru. Pauls Sakss izaudzināja jauno dziedātāju paaudzi. Pie viņa vokālo mākslu mācījušies Mariss Vētra, Aleksansdrs Jankovskis, Vera Frincnoviņa, kā arī Irma Kalniņa, kas vēlāk kļuva par Saksa otro sievu, un daudzi citi.
 
Otrā pasaules kara beigās Pauls Sakss kopā ar sievu Irmu Kalniņu devās trimdā, vispirms nokļūstot Vācijā un tad Amerikas Savienotajās Valstīs. Pa retam Pauls Sakss uzstājās ar dziesmām arī trimdas latviešu organizētajos pasākumos.
 
Mūžībā viņš aizgāja 1966. gadā 88 gadu vecumā. 1996. gadā Pauls Sakss tika pārapbedīts Rīgā Meža kapos.
 
Laikabiedri rakstīja, ka ar Paulu Saksu mūžībā aizgāja vesels latviešu vokālās mūzikas attīstības laikmets un ka viņam bija tikpat saulaina dvēsele kā viņa balss.
 
 
Plašāks stāsts par Paulu Saksu lasāms grāmatā “Ogres novada personības”. Raksta autore ir Jāņa Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere.
 
Šī grāmata iznākusi, izdevumu ciklā iepazīstinot ar Ogres novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, un ir kā likumsakarīgs turpinājums pirms pāris gadiem – 2018. gadā – klajā nākušajai grāmatai „Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi”.
 
Grāmata „Ogres novada personības” ir kā esence, apkopojot gandrīz simt dzīvesstāstu par cilvēkiem, kas vai nu dzimuši Ogres novadā, vai vēlākos gados dzīvojuši un strādājuši te, un kuru darbi, kā arī dzīves gājums bijis nozīmīgs gan novada, gan Latvijas mērogā. Stāsti aptver laika posmu no 19. gadsimta 2. puses līdz pat 21. gadsimtam, un personības pārstāv dažnedažādas darbības jomas – politiku, mākslu, mūziku, izglītību, medicīnu, sportu un saimniecību.
 
Grāmatu „Ogres novada personības” sagatavojuši Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālisti. Izdevuma tapšanā un stāstu veidošanā piesaistīti arī citu muzeju speciālisti, vēsturnieki, literatūras un mākslas jomas pētnieki. Ogres Vēstures un mākslas muzejs izsaka lielu pateicību visiem, kas piedalījās grāmatas veidošanā, īpaši sirsnīgs paldies radiniekiem, kas snieguši informāciju, dokumentus un fotogrāfijas.
 
Tā pieejama Ogres Vēstures un mākslas muzeja lasītavā, Ogres novada bibliotēkās, iegādājama “Jāņa Rozes” Ogres grāmatnīcā, kā arī izdevniecības "Jumava" veikalā un grāmatveikalos "Globuss" Rīgā (valstī noteikto ierobežojumu laikā grāmatnīcu internetveikalos).
 
Informāciju sagatavoja Ogres Vēstures un mākslas muzejs

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Marts
1
2
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Notikumu kalendārs
Klientu apkalpošanas centrsPieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?