“Teikumiem jābūt skaidriem — ar teikuma priekšmetu un izteicēju. Ja nevar ko skaidri pateikt, tad labāk neteikt nemaz.”[1] – tā teica rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs Dzintars Sodums, kad tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere 1987. gada ieskaņā Bostonā (ASV) viesojās pie Dzintara un Skaidrītes Sodumiem. Šī Soduma atziņa labi raksturo viņa būtību un daiļradi. Dzimis 1922.gada 13.maijā, Sodums šogad būtu svinējis 100 jubileju. Viņa dzīvesgājums ir neparasts un interesants. Mācījies Rīgas 23.pamatskolā un pabeidzis Rīgas pilsētas 1.ģimnāziju (1941). Dz. Sodums studējis LU filoloģiju (1942-1943), bet 1943.g. mobilizēts Latviešu leģionā. 1944.g. oktobrī dezertējis no tā. 1945.g. emigrējis uz Zviedriju, strādājis par burtlici. 1946.g. apprecējies ar mākslinieci Skaidrīti Kronbergu, ģimenē piedzimuši divi dēli. 1963.g. izceļojis uz ASV, dzīvojis Bostonā un Itakā.
Pirmā publikācija – J.V. Gētes dzejoļa „Atkalredzēšanās” atdzejojums žurnālā „Latvju mēnešraksts” (1942, Nr.9). Sarakstījis raidlugu bērniem „Zaķu gans” (1943, Rīgas radiofonā). Dz. Soduma sarakstītie romāni: Savai valstij audzināts (1993), Blēžu romāns 1943-1944 (2002), Taisām tiltu pār plašu jūru (1957), Jauni trimdā (1997), Viņpuse (2008). Tulkojumi: Hermanis Hese “Narciss un Zeltamute” (1951, 2003), Džeimss Džoiss “Uliss” (1960, 1993, 2012), Džeimss Džoiss “Dublinieši” (2012). Dz. Sodumam ir izdoti Kopoti raksti (2001-2008). 2019.g. izdots – Dz. Soduma “Post Scriptum” izlase, kurā apkopotas iepriekš grāmatās nepublicētas Dz. Soduma "Kapātas esejas.
2004.g. Dz. Sodums saņēmis LR Kultūras ministrijas balvu par mūža ieguldījumu kultūrā (naudas prēmiju novēlējis lauku bibliotēkām). 2006.g. Dz. Sodums atgriezies Latvijā, dzīvojis rakstnieces Noras Ikstenas mājā Ikšķilē, šeit uzrakstījis savu pēdējo darbu „Viņpuse”, kas noslēdza septiņu sējumu kopoto rakstu izdevumu Latvijā.
Neapšaubāmi, Dz. Soduma aizraušanās bija valoda. Tai veltīts viss mūžs. Sodums teicis: „Latviešu valoda manā uztverē ir strupa, skaidra, racionāla, ar lielām poētiskām iespējām. Labāk lieto to instrumentu, kas ir visderīgākais. To es esmu darījis”[2]. Nevar nepieminēt Dz. Soduma mūža darbu – Džeimsa Džoisa darba „Uliss” tulkojumu, kam veltīti 10 gadi savas dzīves, bet īstenībā ir klātesošs visu Soduma atlikušo mūžu. Šī darba tulkošanu Sodums uztvēra kā savu misiju. Romāns „Uliss” ir vienas dienas apraksts - 1904. gada 16. jūnijs, ceturtdiena, Dublina. Galvenais varonis ir Leopolds Blūms, kura vārdā pasaulē (un arī jau Latvijā) iedibinājusies Bloomsday jeb Blūma diena (sīkāk par to Latvijā - http://bloomsday.lv ). Soduma tulkotie darbi uzstādīja augstu profesionālisma latiņu citiem tulkotājiem, bet savās lugās, jo īpaši dzejā, viņš bija formas novators. Savukārt lasot viņa romānus, kas ir daļēji autobiogrāfiski un tapuši trimdā, tie pārsteidz ar stāstījuma veidu un stilu, kas ļoti atšķiras no citu autoru rakstīšanas stila. Tas viss mudināja Ikšķiles novada pašvaldību nodibināt rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā un aicināt Latvijas grāmatu apgādus pieteikt autorus dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu kategorijās. Šogad šim konkursam aprit 10 gadi, un tas ir kļuvis par neatņemamu un nozīmīgu notikumu latviešu kultūrā.
Dzintars Soduma daiļrade ir lielisks avots, kurā smelties iedvesmu personīgajai literārajai jaunradei. Sodums, tā ir asa acs, spēcīgi vārdi, ainu ņirbēšana, jūtīgi tverts laikmets, lasītāja pavedināšana ar valodu jeb – drosme iet savu ceļu. Apvienojot divus būtiskus datumus – 21.februāri Starptautiskās Dzimtās valodas dienu un 13.maiju – Dzintara Soduma 100 jubileju, Ikšķiles vidusskola rīkoja literārās jaunrades konkursu Ikšķiles vidusskolas un Ogres 1. vidusskolas skolēniem. Darbu ierosmei tika izmantoti citāti no Dz. Soduma romāna „Savai valstij audzināts”. Kopumā tika saņemti 18 oriģināldarbi – proza, dzeja ar vizuālo noformējumu papildus. Ikšķiles pilsētas bibliotēkas darbiniecēm tika uzticēts ļoti grūts darbs – izvērtēšana un pirmo trīs vietu noteikšana. Visi dalībnieki ir uzteicami par drosmi un uzdrīkstēšanos, par atklātību – mēs bijām liecinieces domu dziļumam, valodas skaidrībai un šīs paaudzes pasaules skatījuma atspoguļojumam radošā veidā. Konkursa noslēgums bija tik Sodumam zīmīgajā datumā – 13.maijā, kad Ikšķiles vidusskolā plaši, ar dažādām aktivitātēm norisinājās Muzeju nakts pasākums. 219. telpā, kas tika nodēvēta par Rakstnieku – novadnieku Goda istabu (Zenta Ērgle, Dzintars Sodums), tika izveidota ekspozīcija, veltīta Sodumam, kuru veidoja rakstnieces, novadnieces Noras Ikstenas sagādātās Soduma personiskās lietas un grāmatu, informacionālo materiālu kopums no Ikšķiles pilsētas bibliotēkas. Visiem interesentiem stāstījām par Sodumu un, protams, gaidījām konkursa dalībniekus apbalvošanai. Stāsts ar nosaukumu „Galu galā vienmēr var uziet bēniņos”, kura autore ir Ogres 1.vidusskolas 11.c. klases audzēkne Agnese Allena, pārsteidza ar stāstījuma izteiksmi un valodu – tā savažo savu lasītāju. A. Allena konkursā ieguva pirmo vietu. Novēlām Agnesei attīstīt savu talantu! 2.vietas ieguvējas Ikšķiles vidusskolas 11.klases audzēknes Esteres Mitjkovas dzejolis „Svētdienas rīts” ar ļoti atbilstošu, rūpīgi piemeklēto vizuālo noformējumu, bija bez liekvārdības, lakonisks un viegli uztverams. Tas vienkārši ieplūst Jūsos. Savukārt 3.vietas ieguvēja ir Kristīne Keita Vanaga no Ogres 1.vidusskolas (12.klase) ar dzejoli „Tas, kurš nespēja klusēt”. Arī šim darbam bija piedomāts vizuālais noformējums, taču pats dzejolis – trāpīgs, dziļš un raisa iekšējas pārdomas. Visi dalībnieki ieguldījuši lielu darbu un pelnījuši atzinību! Esam pateicīgi skolotājām Zanei Bēķei, Līgai Driķei un Ligitai Landorfai par vienreizējo iespēju būt klātesošām jauniem talantiem, kā arī Ikšķiles vidusskolas muzeja vadītājai Annai Indānei par uzaicinājumu piedalīties un ņemt līdzdarbību skolā rīkotajā Muzeju naktī!
Noslēgumā citāts no konkursa uzvarētājas A. Allenas darba: „Galu galā var uziet bēniņos pēc kārtējās rutīnas purvā iegrimušās dienās un atcerēties, ka gaisma starp noputējušiem jumta pakšiem vēl pastāv.”
Informāciju sagatavoja Ikšķiles pilsētas bibliotēka
[1] http://bloomsday.lv/2021/09/21/viesos-pie-dzintara-soduma-1987/
[2] „Pasaule, nepasaule” (rež. I. Kolmane, scen. Aut. N. Ikstena, 2001) - https://www.youtube.com/watch?v=0g3_0_7tMLs