Rembates pagasta ģerbonis

Rembates pagasta ģerbonis

  Autors:  Vladimirs Ladusāns

  Heraldiskais apraksts: Šķelts no kreisās ar zilu un zeltu:

 1. - Sudraba pieclapu zieds ar zelta putekšņlapām,

 2. - Zila kreisa viļņota šaurspāre

 Krāsas:
 Zelts - Pantone 873C (var tikt aizstāta ar dzelteno — PANTONE 124C)
 Sudrabs - Pantone 877C (var tikt aizstāta ar pelēko — PANTONE 4C, cool grey)
 Zils - Pantone 286C
 Melns - Pantone black

Rembates pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā un robežojas ar sava novada Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lēdmanes, Birzgales, Tomes pagastu, kā arī Ķeguma un Lielvārdes pilsētām. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Rembate (pagasta centrs) un Glāžšķūnis.

Rembates apkārtnē dominē lēzeni viļņots līdzenums. Netālu no Glāžšķūņa paceļas Skanstes kalns. Šeit gar Ogres upi atrodas skaistas kraujas, kā arī aizsargājamais ģeoloģiskais objekts – Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums. Pagasta lielākie purvi ir Grēperu, Būdas un Muguras purvs; daudz sīku kūdrāju. Rembates pagasta dienvidu daļu šķērso Rīgas – Daugavpils šoseja un dzelzceļa līnija, bet ziemeļu daļā – Ulbrokas– Ogres– Kokneses jaunā šoseja. Ziemeļaustrumu virzienā pāri pagastam stiepjas Ķeguma– Suntažu– Siguldas ceļš.

Livonijas ordeņa laikos Rembates apkaime piederējusi Lielvārdes novadam, līdz ar to Rembates vēsture cieši savijusies ar Lielvārdes vēsturi. Pēc Polijas – Zviedrijas kara (1600-1629), kas smagi skāra Rembates zemi, norisinājās muižu lauku paplašināšanās un jaunu muižu rašanās izpostītajās zemēs. Gandrīz iznīkušā Memesciema vietā izveidojās Rembate jeb Ringes muiža (atradās tagadējā Lielvārdes pilsētas teritorijā), kas bija viena no Lielvārdes muižas pusmuižām. Tikai 1725. gadā Rembates muiža atdalījās no Lielvārdes muižas un kļuva patstāvīga. 1770. gadā Lielvārdes muižas īpašnieks Heinrihs fon Volfenšilds Rembates muižu  piešķīra savam krustdēlam baronam fon Ingelstromam. Vēlākajos gadsimtos muiža vairākkārt pārpirkta, tās īpašnieki bijuši fon Štrihu, fon Strengeru dzimtas, visbeidzot nonākusi Rautenfeldu ģimenes īpašumā. Heinrihs fon Rautenfelds bijis ļoti inteliģents cilvēks un labi izturējies pret saviem padotajiem. To rakstos pieminējis arī Andrejs Pumpurs, kas Ringes (Rembates) muižā kādu laiku strādājis par mērnieku. Ap muižu tika iekopts skaists parks, kas tagad atrodas Lielvārdes pilsētas teritorijā.

Īpaši rosīga saimnieciskā dzīve pie Daugavas sāka ritēt 1858. gadā, kad sākās Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa būve. Šajā laikā tika uzcelta arī Rembates (tagadējā Lielvārdes) dzelzceļa stacija. Pie stacijas atradies pirmais pasts un šai apkārtnē pirmā viesnīca, kas darbojusies līdz 1914. gadam. 1926. gadā dzelzceļa staciju un pastu pārdēvēja par Lielvārdi, bet 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi. Savulaik Rembates pagastu apsaimniekoja kolhozs „Uzvara”, vēlākā paju sabiedrība „Rembate”, kura likvidējās 1994. gadā. 1970. gados Rembates ciema teritorijas tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu. Padomju gados pagasta teritorija un pārvalde vairākkārt tika mainīta. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Rembates pagasts iekļāvās jaunveidotajā Ķeguma novadā. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva Ogres novadā.

Rembates pagasta ziemeļu daļā Ogres upes labajā krastā atrodas Glāžšķūnis. Te bijusi stikla pudeļu fabrika. Ap to radušās strādnieku, krievu vecticībnieku un vācu amatnieku apmetnes, t.s. Glāžšķūņi – Zaļais Glāžšķūnis un Baltais Glāžšķūnis (pēc izgatavojamā stikla krāsas). 1. pasaules kara laikā stikla fabriku ēkas palika neskartas. Pēc kara vecā kroga īpašnieks Neiboss divas telpas ierādīja pagaidu četrklašu skolas ierīkošanai. Netālu no Glāžšķūņa Ogres upes ielokā atrodas t.s. Asaru līcis, kur agrāk bijusi vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta un notikušas arī brīvdabas teātra izrādes.

19.gs. 70. gados netālu no Glāžšķūņa tika nodibināta Rembates jeb Rēžu pamatskola. Pirmajā pasaules karā skolas telpās tika ierīkots kara hospitālis. Netālu no skolas atrodas cara armijas karavīru kapsēta. Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēka uzbrukumā skola nodega, taču vēlākos gados tika atjaunota.

Rembates apkārtnē dominē lēzeni viļņots līdzenums. Netālu no Glāžšķūņa paceļas Skanstes kalns. Šeit gar Ogres upi atrodas skaistas kraujas, kā arī aizsargājamais ģeoloģiskais objekts – Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums. Tā augstums 4,5 m, garums 150 m. Atsegums virknes galvenās kraujas lejasdaļā ir 3,2 m gara ala. Atsegumu lejasdaļā - milzu klinsbluķi. Ainaviskais dolomītsmilšakmens atsegums ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis.

Pagasta lielākie purvi ir Grēperu, Būdas un Muguras purvs; daudz sīku kūdrāju. 

Pagastā atrodas arī daļa no dabas parka “Ogres ieleja”.

Sietiņu dižakmens (Velnakmens) ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis, kulta vieta. Tas ir 5,8 m garš, 5,2 m plats, 1,7 m augsts.

Rembates pagasta teritorijas platība - 80,9 km2

Laika periods

Iedzīvotāju skaits

01.01.2024. 1114
01.01.2023. 1123

01.01.2022.

1102

01.01.2021.

1083

01.01.2020.

1065

01.01.2019.

1066

01.01.2018.

1054

01.01.2017.

1033

01.01.2016.

1032