Stratēģijas galvenais mērķis ir kalpot par ilgtermiņa ietvaru Teritorijas plānojumam un Attīstības programmai, radot priekšnoteikumus Ikšķiles novada ilgtspējīgai un integrētai attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Ikšķiles novads 2030: novada attīstības vīzija

  • Saliedēta iedzīvotāju kopiena, kas atbildīgi piedalās lēmumu pieņemšanā par publiskās ārtelpas un kultūrvides veidošanu, veido kopējas tradīcijas un videi draudzīgā veidā apsaimnieko savu īpašumu, tādējādi nodrošinot esošām un nākamām paaudzēm augstu vides kvalitāti.
  • Ikšķiles novads ir kļuvis par ekskluzīvu vietu dzīvei netālu no galvaspilsētas Rīgas un piedāvā aktīvās atpūtas iespējas iedzīvotājiem un novada viesiem.
  • Rūpējoties par dzīves vides kvalitāti, pašvaldība uztur un pilnveido esošo publisko infrastruktūru visā novadā, kā arī nodrošina pašvaldības pakalpojumu kvalitāti un plašāku pieejamību.

Ilgtermiņa prioritātes (IP):

IP1: Iedzīvotāju labklājība

Ilgtermiņa prioritāte ietver pasākumu kopumu, kas vērsts uz iedzīvotāju labklājības un nodarbinātības veicināšanu, kā arī novada darba un dzīves telpas konkurētspējas stiprināšanu. Tie paredz:

  • sekmēt jaunu darba vietu radīšanu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai;
  • uzlabot novada pieejamību un sasniedzamību;
  • rūpēties par iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.

IP2:Stipra kopiena labi pārvaldītā novadā

Ilgtermiņa prioritāte ietver pasākumu kopumu, kas vērsts uz efektīvu pārvaldes veidošanu un kopienas identitātes un sabiedrības aktivitātes veicināšanu. Tie paredz:

  • iniciēt un atbalstīt kopienas attīstību stiprinošus pasākumus;
  • stiprināt novada identitāti un atpazīstamību;
  • iesaistīt kopienu novada pārvaldības lēmumu pieņemšanas procesos;
  • veicināt sadarbību ar sociālajiem partneriem un sabiedrības interešu grupām;
  • paaugstināt pašvaldības darbinieku kvalifikāciju;
  • uzlabot pašvaldības darbības efektivitāti;
  • veidot ilgtermiņa attīstības un investīciju budžeta plānošanas sistēmu.

IP3: Novada ilgtspējīga attīstība

Ilgtermiņa prioritāte ietver pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēkkapitāla attīstību un izaugsmi, kā arī efektīvu novada resursu izmantošanu attīstībai. Tie paredz:

  • attīstīt aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūru un pakalpojumus;
  • saglabāt, uzturēt un pilnveidot esošo izglītības infrastruktūru un pakalpojumus;
  • uzlabot kultūras un radošuma attīstības infrastruktūru un pakalpojumus;
  • veicināt iedzīvotāju dzīves telpas kvalitātes pieaugumu un rosināt iedzīvotājus uzturēt un attīstīt energoefektīvus un videi draudzīgus mājokļus;
  • atbalstīt svarīgāko veselības aprūpes pakalpojumu attīstību pēc iespējas tuvāk dzīves vietai;
  • veidot sociālās aprūpes pakalpojumu grozu sadarbībā ar kaimiņteritorijām;
  • veicināt vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
  • attīstīt investīciju un darbības izmaksu ziņā efektīvu komunālo saimniecību un tās sniegtos pakalpojumus.

Pielikumi:

Ikšķiles novada attīstības programma 2019.-2025.gadam ir pašvaldības vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka novada attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Attīstības programma ir sagatavota saskaņā ar Ikšķiles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2011-2030 noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm un vīziju.

Vides pārskatā ir izvērtētas Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas ietvaros plānotās rīcības, kas var radīt tiešu un netiešu ietekmi uz vidi. Tiešās ietekmes ir, galvenokārt, saistītas ar transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras un ražošanas attīstību, bet netiešās ietekmes ir saistītas ar potenciālo iedzīvotāju skaita pieaugumu, uzņēmējdarbības attīstību, vides un infrastruktūras sakārtošanu, kā arī tūristu skaita pieaugumu.

Realizējot attīstības programmā norādītās rīcības, būs gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes. Paredzams, ka īstenojot ar komunālo pakalpojumu infrastruktūras attīstību saistītus projektus, tiem būs pozitīva ietekme uz vidi: uzlabosies gaisa kvalitāte, tiks samazināts gruntsūdeņu, ūdenstilpņu un ūdensteču piesārņojums, kam parasti ir pastāvīga ietekme uz infrastruktūras tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Darbībām, kas saistītas ar transporta infrastruktūras modernizāciju un teritoriju attīstību, sagaidāma diferencēta ietekme uz vidi, jo paralēli pozitīvai ietekmei, ko radīs infrastruktūras sakārtošana, palielinoties satiksmes intensitātei, iespējama gaisa piesārņojuma un trokšņu palielināšanās.

Attīstot saimnieciskās darbības teritorijas un ražošanas objektu būvniecību, var rasties negatīva ietekme uz vidi, ja netiek ņemti vērā katrā konkrētā gadījumā risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai.

Tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstībai, to pareizi plānojot un īstenojot, kopumā paredzama pozitīva ietekme uz vidi. Detalizēta ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un bioloģisko daudzveidību vērtējama pirms konkrētu darbību uzsākšanas.

Vienlaicīgi jāņem vērā, ka palielinoties rekreāciju teritorijas apmeklēšanas intensitātei, iespējama arī slodzes paaugstināšanās uz ekosistēmu.

Lai varētu samazināt vai novērst iespējamās ietekmes uz vidi, nepieciešams realizēt dažādus pasākumus un izvēlēties optimālākos risinājumus.

Attīstot satiksmes infrastruktūru, rūpniecības un saimnieciskās darbības teritorijas, jāveic teritorijas izpēte un katrā konkrētā gadījumā, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums un/vai ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas piemērojams paredzētajai darbībai, jāparedz attiecīgās nozares labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu izmantošanu.

Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas stratēģiskie jeb ilgtermiņa mērķi nodrošinās teritorijas ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarojot ekonomisko attīstību un dabas vērtību saglabāšanu. Īstenojot attīstības programmā izvirzītos mērķus, tiks nodrošināti iedzīvotājiem labvēlīgi dzīves un darba apstākļi, sakārtota vide, uzlabota transporta un sakaru infrastruktūra, uzlabota komunālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, kas kopumā veicinās uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, izmantojot racionāli pieejamos resursus un saskaņā ar vides aizsardzības prasībām.

Vides pārskatā ir sniegti secinājumi un/vai ieteikumi plānotajām rīcībām, lai sasniegtu labāku vides kvalitāti. Izstrādājot attīstības programmu, ir noteikta arī programmas uzraudzības kārtība un kvalitatīvie indikatori ietekmes uz vidi stāvokļa raksturošanai, bet ieteicams ņemt vērā vides stāvokļa novērtēšanai arī kvantitatīvos – izmērāmos rādītājus, kas būtiskāk atspoguļos ieviesto projektu kvalitatīvās izmaiņas vides jomā.

Kopumā var secināt, ka Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2011.-2030.gadam un Ikšķiles novada attīstības programmas 2011.– 2017.gadam īstenošana nav pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī izvirzītās prioritātes, mērķi un rīcības virzieni atbilst starptautiskajiem un nacionālajiem dabas aizsardzības mērķiem un to realizācija neradīs būtisku ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Pielikumi:

Ar Ikšķiles novada pašvaldības domes 2021. gada 27. janvāra lēmumu Nr.17 (prot.Nr.1/2021) „Par Ikšķiles novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu” tika apstiprināta Ikšķiles novada teritorijas plānojuma precizētā 2.1 redakcija un izdoti saistošie noteikumi Nr.2/2021 „Ikšķiles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”.

Saistošie noteikumi Nr. 2/2021 nosaka arī to, ka spēku zaudē Ikšķiles novada pašvaldības domes 2011. gada 21. decembra saistošie noteikumi Nr. 45/2011 “Ikšķiles novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, 2014. gada 26. marta saistošie noteikumi Nr.12/2014 „Lokālplānojuma „Lībiešu parks” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”, 2018. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr.9/2018 „Lokālplānojuma „Kraujas iela 6” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”, 2020. gada 26. februāra saistošie noteikumi Nr.5/2020 „Lokālplānojuma „Skolas iela 2” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”, 2008. gada 15. oktobra saistošie noteikumi Nr.35 „Par detālplānojuma zemes īpašumam Skolas iela 4a, Ikšķilē galīgās redakcijas apstiprināšanu”, 2010. gada 24. novembra saistošie noteikumi Nr.35 „Par detālplānojuma zemes īpašumam Skolas iela 4a, Ikšķilē galīgās redakcijas apstiprināšanu”, Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju domes 2003. gada 19. marta saistošie noteikumi Nr.2 „Par detālplānojuma apstiprināšanu  zemes gabalam „Rītiņi””.

Saistošie noteikumi Nr. 2/2021, ar kuriem apstiprināts Ikšķiles novada teritorijas plānojums, stājas spēkā 11.02.2021. (nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”), un ir īstenojumi no 11.05.2021. (VARAM 11.05.2021. vēstule Nr. 15-2/4530 "Par Ikšķiles novada teritorijas plānojumu").

Ar Ikšķiles novada teritorijas plānojumu var iepazīties Ģeoportālā www.geolatvija.lv (materiāli ir pieejami https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_19196).

Ikšķiles novada teritorijas plānojums (no 11.05.2021.):

Grafiskā daļa - 

un tā

7.pielikums 

8.pielikums 

ESOŠĀS AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS IKŠĶILES NOVADA TERITORIJĀ (no 11.05.2021.)

Esošās aizsargjoslas un apgrūtinātās teritorijas Ikšķiles novada teritorijā vektordatu formātā (MicroStation, AutoCAD) skatīt datnēs pielikumā.

Ņemot vērā mēroga noteiktību, attēlotas tikai tās aizsargjoslas, kuru platums ir lielāks vai vienāds ar 10 metriem, izņemot meliorācijas objektu aizsargjoslas un aizsargjoslas gar mākslīgiem ūdensobjektiem.
Informācija var tikt papildināta un precizēta.Informācija aktualizēta 12.05.2021.

Ikšķiles pilsētas un ciemu apstādījumu koncepcijas (turpmāk – apstādījumu koncepcija) izstrādes mērķis ir veicināt kompozicionāli saskanīgu Ikšķiles pilsētai un novada ciemu ainavai raksturīgu apstādījumu veidošanu, pielāgojot tos mūsdienīgas publiskās ārtelpas prasībām, ņemot vērā katras teritorijas funkcijas un respektējot kultūrvēsturisko mantojumu, novada struktūru, vietas identitāti un dabas vērtības.

Apstādījumu koncepciju izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras mācībspēki - asoc. prof. Dr.arch. Natalija Ņitavska, prof. Dr.arch. Daiga Zigmunde un doc. Dr.arch. Madara Markova.

Uzsākot apstādījumu koncepcijas izstrādi tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ietilpa Ikšķiles pašvaldības struktūrvienību un iestāžu darbinieki, kā arī trešās personas, kuras tika pieaicinātas kā attiecīgās jomas speciālisti. Apstādījumu koncepcijas izstrādes laikā sabiedrība tika aicināta iesūtīt priekšlikumus par ainavas vērtībām Ikšķiles novadā, dalīties ar saviem stāstiem par kādu vietu, kokiem, augiem, ar kuriem saistās kāds īpašs notikums, kā arī izteikt viedokli par izstrādāto tematisko plānojumu. Tā rezultātā tika saņemts viens ziņojums.