Satiksme, ceļi Pašvaldība Ziņas, jaunumi
Kārļa Kvanta piemineklis

Ogres pilsētā no Daugavpils šosejas virzienā uz Daugavas upi paralēli Jura Alunāna ielai un Ķeguma ielai atrodas pašvaldības iela, kas nosaukta Jāņa Fabriciusa vārdā.       

Padomju okupācijas laikā visas PSRS teritorijā, t.sk. Latvijā, ielu nosaukumi  apdzīvotās vietās tika piešķirti atbilstoši tā laika ideoloģiskajām prasībām – ielas tika nosauktas dažādu revolucionāru, PSRS valsts un komunistiskās partijas vadītāju, Sarkanās armijas vadoņu un varoņu vārdos u.tml.

Laika posmā no 1989. gada līdz 1992. gadam virknei Ogres ielu nosaukumi tika mainīti, piemēram, Revolūcijas iela pārsaukta par Brīvības ielu, Padomju prospekts par Mālkalnes prospektu, Oktobra prospekts par Grīvas prospektu, Pionieru iela par Skautu ielu, Sarkanarmijas prospekts par Jaunogres prospekts, A. Matrosova iela par Pulkveža Briežu ielu J. Jurgena iela – par Krasta aleju, A. Cinīša iela – par Loka ielu.

Jau 2013. gadā Ogres novada pašvaldības dome saņēma Ogres iedzīvotāja Voldemāra Jēkaba Kalniņa iesniegumu, kurā rosināts mainīt Fabriciusa, Mičurina un Leona Paegles ielu nosaukumus Ogrē. Kalniņa kungs arī vēlāk ir aktualizējis jautājumu par šo ielu nosaukumu maiņu. Arī 2020. un 2021. gadā pašvaldībā tika saņemti ierosinājumi saistībā ar J. Fabriciusa ielas nosaukuma maiņu.

Jānis Fabriciuss (1877. gada 26. jūnijs – 1929. gada 24. augusts) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks. Pirmais komandieris Sarkanajā Armijā, kurš apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem. Dzimis Latvijā, Zlēku pagastā, miris Krievijā, Sočos. Ar Ogri J. Fabriciusam nav nekādu vēsturisku saišu. Strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessardzi. No 1919. gada februāra kā 10. strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās kaujās ar Igaunijas armiju.

Kārlis Kvants dzimis 1905. gadā Madonas apriņķa (tagad Ogres novada Mazozolu pagasts) “Jaunrozēs”. Pirms Otrā pasaules kara darbojies Aizsargu organizācijā, pēc Otrā pasaules kara aktīvi cīnījies pret padomju okupāciju. 

Okupācijas muzeja materiāli vēsta, ka padomju okupācijas laikā K. Kvants izveidojis nacionālo partizānu grupu, kas darbojusies Odzienas, Vietalvas, Meņģeles, Liepkalnu u.c. pagastos. 1949. gada 9. oktobrī padomju okupācijas spēki Meņģeles pagastā izvērsa specoperāciju pret K. Kvanta grupu. Meņģeles pagasta “Zvirgzdiņu” māju apkaimē, būdams čekistu ielenkumā, K. Kvants gājis bojā.

K. Kvanta dzimto māju Mazozolu pagasta “Jaunrozes” pagalmā viņa dēls Dzintars Kvants izveidojis tēvam piemiņas akmeni, uz tā rakstīts: “Kārļa Kvanta piemiņai. Par Tēvzemi un Brīvību. 1905 – 1950.9.X”. 2019. gada 18. novembrī Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos K. Kvanta dēls un meita izveidoja piemiņas vietu tēvam.

Netālu no K. Kvanta dzimtajām mājām 2015. gadā tika uzņemta filma “Nezināmais karš”, kurā stāstīts arī par K. Kvanta traģisko dzīves ceļu.

Ogres novada pašvaldība godā savu vietējo iedzīvotāju piemiņu, dzīvesstāstus. Īpaša ir ikkatra novadnieka nozīme Latvijas valsts un tās tautas aizstāvībai.

Godinot Ogres novadnieka Kārļa Kvanta piemiņu, viņa ieguldījumu cīņā par Latvijas valsts neatkarību, kā arī godinot latviešu brīvības cīnītājus padomju okupācijas laikā, domes nolēma pārdēvēt Jāņa Fabriciusa ielu par Kārļa Kvanta ielu.

Lēmums par ielas nosaukuma maiņu pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 20. punktu, kas noteic, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos.

Lēmuma par Sarkanās armijas komandiera vārdā nosauktās ielas nosaukuma maiņu pieņemšanu tieši šobrīd ir veicinājusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija Eiropā, kas saistīta ar Krievijas Federācijas militāro iebrukumu Ukrainā un izvērsto nežēlīgo karadarbību neatkarīgas, suverēnas valsts teritorijā, iznīcinot tās infrastruktūru, nogalinot civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, vardarbīgi izturoties pret Ukrainas iedzīvotājiem, pielietojot tādas pašas metodes, ko Otrā pasaules kara laikā izmantoja Padomju armijas karavīri okupētajās (Padomju Savienības interpretācijā – atbrīvotajās) teritorijās.