Lai veicinātu bērnu ar autiskā spektra traucējumiem komunikācijas, socializēšanās un savstarpējās mijiedarbības prasmes, īstenots projekts, kura ietvaros notika desmit socializēšanās grupu nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, kuri ir neverbāli vai kuriem nepieciešams papildu atbalsts komunikācijas prasmju attīstībā.
Projekta galvenais mērķis bija radīt drošu, strukturētu un bērnu individuālajām vajadzībām pielāgotu vidi, kurā bērni uzvedības analītiķu vadībā varētu attīstīt saskarsmes prasmes, mācīties sadarboties ar pieaugušajiem un vienaudžiem, kā arī pakāpeniski iesaistīties kopīgās aktivitātēs. Visas desmit plānotās divu stundu nodarbības tika veiksmīgi īstenotas.
Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir praktiski materiāli, kas izstrādāti, lai atbalstītu bērnu komunikācijas attīstību ikdienā. Projekta komanda izveidoja socializēšanās grupu programmu, kā arī katra bērna vajadzībām pielāgotus vizuālos un sensoros materiālus. Tie tika apkopoti un nodoti bērnu vecākiem izmantošanai mājās un pirmsskolas izglītības iestādēs.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī vecāku izglītošanai. Projekta komanda bez atlīdzības nodrošināja vecāku apmācību par alternatīvās un papildinošās komunikācijas materiālu izmantošanu ikdienas situācijās. Šīs pamatzināšanas palīdzēs vecākiem labāk izprast bērna vajadzības, sniegt viņam iespēju paust savas vēlmes un veicināt komunikāciju dažādās vidēs.
Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem komunikācija ne vienmēr notiek ar vārdu palīdzību. Vizuālie atbalsta materiāli un individuāli pielāgotas pieejas var palīdzēt bērnam labāk saprast apkārt notiekošo un izteikt savas vajadzības. Savukārt pieaugušajiem tie sniedz iespēju veidot bērnam saprotamāku un paredzamāku ikdienu.
Socializēšanās grupu nodarbību norisē iesaistījās četri brīvprātīgie: divi skolēni 13 un 17 gadu vecumā, audiologopēdijas studiju programmas students un speciālās pedagoģijas studente. Brīvprātīgajiem bija iespēja praktiski iepazīt darbu ar bērniem ar individuālām attīstības vajadzībām, savukārt projekta komandai – stiprināt sadarbību un veidot vidi, kurā bērni saņem sev nepieciešamo uzmanību un atbalstu.
Projekta laikā gūtā pieredze un sasniegtie rezultāti tika prezentēti darbnīcā konferencē “Kopīgi meklējam. Kopā atrodam. 2026”. Projekta rezultātus paredzēts prezentēt arī Kokneses pamatskolas – attīstības centra pedagogiem 19. oktobrī, lai dalītos ar izstrādātajiem materiāliem, praktiskajām pieejām un pieredzi bērnu komunikācijas un socializēšanās prasmju veicināšanā. Pieredzes apmaiņa ir būtiska, lai veiksmīgi risinājumi sasniegtu arī citus speciālistus un ģimenes, kurām nepieciešams atbalsts bērna attīstībā.
Projekts apliecināja, ka mērķtiecīgs atbalsts, individuāla pieeja un sadarbība ar ģimeni ir nozīmīgi priekšnosacījumi bērnu attīstības veicināšanā. Projekta ieguvumi neaprobežojas tikai ar nodarbību laiku – izstrādātie materiāli un vecāku apmācība ļauj turpināt iesākto darbu arī ikdienā.
Vienlaikus jāatzīst, ka bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams intensīvāks atbalsts prasmju apguvē, komunikācijas un socializēšanās prasmju attīstīšana, jo tas ir ilgstošs process, kas prasa regularitāti, pēctecību un individuāli pielāgotu pieeju. Desmit nodarbības ir nozīmīgs sākums, taču tās nevar aizstāt regulāru un ilgtermiņā pieejamu atbalstu. Arī ģimenēm ir nepieciešamas iespējas saņemt profesionālu palīdzību un praktisku atbalstu ikdienā. Tāpēc biedrībai “Domu Kluči” būtiski rast iespējas šādu iniciatīvu turpināt, lai bērniem un viņu ģimenēm būtu pieejams nepieciešamais atbalsts ne tikai atsevišķu projektu laikā, bet arī ilgtermiņā.
Rakstu sagatavoja biedrības “Domu Kluči” valdes priekšsēdētāja un projekta RADI-2026-29 koordinatore Jolanta Āboltiņa.
