Kas ir DI?
No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts projekts (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura nolūks ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
DI procesā ir šādi galvenie elementi:
- jaunu klientu neuzņemšana institūcijās,
- iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā;
- sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā.
DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.
DI pasaulē un Latvijā
Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Latvijā DI sāka attīstīties 90tajos gados. Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tai skaitā bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar garīga rakstura un/vai funkcionāliem traucējumiem.
Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā sekmīgi ieviests DI projekts, ir Ogres novada pašvaldība, kas var lepoties ne tikai ar vienu no plašākajiem pakalpojumu groziem, bet arī attīstītāko infrastruktūru RPR.
DI Ogres novadā
“Mēs vēlamies būt novads, kas vissekmīgāk integrē sabiedrībā mazāk aizsargātākās grupas,” uzsver Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa. “Vēl pirms DI projekta Ogrē darbojās dienas centrs “Saime”, kuru apmeklē pieaugušas personas ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Allaž aktīva ir bijusi vietējo nevalstisko organizāciju kopiena, kas apvieno ģimenes, kurās aprūpējami gan pieaugušas personas, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Līdztekus tam sociālais dienests nodrošināja dažādus pakalpojumus, piemēram, sociālo rehabilitāciju, masāžas, psihologa konsultācijas. Mūsu redzeslokā jau tolaik bija plašs klientu loks, īpaši tie iedzīvotāji, kuri jau apmeklēja dienas centru. Taču mums bija liels sapnis. Pirmkārt, ka visiem pakalpojumiem vajadzētu būt pēctecīgiem. Otrkārt, ka maksimāli visiem pakalpojumiem ir jābūt vienuviet. Tāpēc, sākoties DI projektam, mēs – Ogres novada pašvaldība – bijām ļoti ieinteresēti, jo redzējām iespēju pilnveidot savu pakalpojumu klāstu un veicināt DI.”
Ogres novada pašvaldībai DI projektā laikā izdevies iesaistīt, novērtēt un ar daudzveidīgiem pakalpojumiem nodrošināt ļoti plašu klientu loku.
“Individuāls darbs,” atbild S. Ozoliņa uz jautājumu par to, kā izdevies apzināt tik plašu pakalpojumu saņēmēju skaitu. “Taču izmantojām arī publiskās uzrunāšanas metodes un ļoti cieši sadarbojāmies ar nevalstiskajām organizācijām. Uzsākot DI projektu un aicinot klientus uz individuālo novērtēšanu, lai piemērotu pakalpojumus konkrētām vajadzībām, vairāk nācās strādāt ar ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, jo pieaugušas personas ar garīga rakstura traucējumiem lielākoties jau bija mūsu redzeslokā.”
Svarīga pārliecība un drosme
Līdzīgi kā daudzviet Latvijā, arī Ogres novadā DI projekta laikā nācies iziet cauri dažādām emocijām un pieredzei. Īstenojot projektu, svarīga bijusi pārliecība un drosme.
“DI pirmssākumos informācijas bija maz – īpaši, ko nozīmē novērtēšana, kas notiks pēc tam. To nezināja sociālā dienesta darbinieki, līdz ar to arī sarežģītāk bija izskaidrot klientiem. Taču mums bija sapnis, ka vēlamies labāku sabiedrību, labāku dzīvi saviem iedzīvotājiem – arī tiem, kuriem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts pilnvērtīgākai un labklājīgākai ikdienai.”
Vēlāk drosmi un pārliecību nācies apliecināt, stājoties pretī viedokļu dažādībai par DI.
“Mēs varam pamatoti lepoties ar ļoti apjomīgu izglītošanas darbu,” uzsver S.Ozoliņa.
“Sabiedrība ir daudzveidīga. No atšķirīgā nav jābaidās”– šis ir tikai viens no saukļiem, kas tika izmantots, lai tos, kas baidījās vai nebija zinoši un izprotoši par DI un sabiedrībā mazāk aizsargātu grupu integrēšanu, izglītotu. S. Ozoliņa ar īpašu lepnumu izrāda foto izstādi, kas tapusi, atspēkojot toreizējos DI oponentus. Pašlaik lielformāta fotogrāfijas, kurās attēloti Dienas centra un Specializēto darbnīcu klienti, tērpušies “Romeo un Džuljeta” izrādes Dailes teātra tērpos rotā Specializēto darbnīcu gaiteņus, bet laikā, kad daļa ogrēniešu iebilda pret DI pakalpojumu izveidi un arī atbilstošas infrastruktūras ierīkošanu, tie bija pieejami visā pilsētā, apliecinot, ka šie cilvēki, kuriem ikdienā ir nepieciešams mūsu atbalsts, ir daļa no mūsu sabiedrības un nekādā veidā to neapdraud.
Pieejamie pakalpojumi
Ogres novads var lepoties ar DI projektā pieejamo ļoti plašu pakalpojumu klāstu gan personām ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.
Personas ar garīga rakstura traucējumiem plaši izmanto Dienas aprūpes centru, Specializēto darbnīcu pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, savukārt bērniem lielākais pieprasījums ir pēc ABA terapeita, ergoterapeita, audiologopēda, fizioterapeita, kā arī reiterapijas un kanisterapijas pakalpojumiem. Daļa pakalpojumu tiek nodrošināti Ogres novada Sociālajā dienestā, daļu nodrošina novadā esošie pakalpojumu sniedzēji, bet citi tiek nodrošināti, sadarbojoties ar citām pašvaldībām.
Ogres novada pašvaldība var lepoties ar apjomīgiem ieguldījumiem DI infrastruktūrā, kas veikti, pamatojoties uz DI projektu. Lielvārdē izveidots Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Ogrē un Jumpravā atvērtas Specializētās darbnīcas pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dienas centrs “Saime” ieguvis papildu aprīkojumu, lai pakalpojumu varētu nodrošināt lielākam klientu skaitam. Drīzumā Ogrē tiks atvērts Dienas centrs un Rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, Grupu dzīvokļu un Atelpas brīža pakalpojums pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem
DI nākotne
Ņemot vērā, ka šoruden noslēgsies DI projekts un līdz ar to arī ESF finansējums pakalpojumu nodrošināšanai, līdzīgi kā citas, arī Ogres pašvaldība diskutēs un meklēs risinājumus, kā turpināt nodrošināt sniegt pakalpojumus DI projekta mērķa grupām.
“Ir skaidrs, ka pašvaldība nevarēs nodrošināt pakalpojumus tādā apjomā, kādā tie tika nodrošināti ar ESF atbalstu. Tomēr pašvaldība turpinās sniegt visus DI projekta rezultātā ieviestos pakalpojumus un uzturēt to sniegšanai izveidoto infrastruktūru novadā, kā arī Ogres novada pašvaldība ir ieviesusi pabalstu līdz 500 eiro gadā, ko ģimenes, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām, var saņemt bērna vajadzībām atbilstošu pakalpojumu apmaksai," norāda S.Ozoliņa.
Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa pauž: “Novērtējam, ka DI projekta ietvaros bija iespēja gan pilnveidot, gan attīstīt esošos, gan izveidot jaunus sociālos pakalpojumus un infrastruktūru. Ieguvums ir mūsu īpašajiem cilvēkiem, kuri tādējādi var dzīvot pilnvērtīgāk un jēgpilnāk. Mēs esam ieguvuši informētāku un iekļaujošāku sabiedrību, Dienas centru un specializēto darbnīcu klienti ir iekļāvušies un ir pieņemti kopienā, iedzīvotāji novērtē viņu radošumu, iesaisti sabiedrības aktivitātēs un nodarbībās radītos izstrādājumus.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, atzinīgi vērtējot paveikto DI jomā, uzsver: “Ikviens vēlas būt piederīgs un noderīgs – arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Veiksmīgi īstenotu DI projektu rezultātā paplašinās šiem cilvēkiem pieejamo pakalpojumu loks un profesionālas palīdzības un atbalsta iespējas viņu integrācijai sabiedrībā.”
