[5] Pašvaldība atkārtoti norāda, ka nevar piekrist Valsts kontroles secinājumam, ka «[..] revīzijā iegūtie fakti liecina, ka vispārpieņemtu kapitālsabiedrības vadības principu ignorēšana faktiski ir liegusi uzņēmumam turpināt tā darbību,» un, ka «[..] Šādas neveiksmīgi pārvaldītas kapitālsabiedrības darbība Pašvaldībai ir radījusi zaudējumus vismaz 132 tūkst. euro apmērā. Šos zaudējumus Pašvaldība uzskata par izmaksām par sociāli mazaizsargāto personu integrāciju darba vidē». (76. lpp.).
Pašvaldība uzsver, ka Valsts kontroles secinājumi par SIA «Ogres Zelta Liepa» darbību balstīti pārlieku komerciālā sociālā uzņēmuma darbības modeļa interpretācijā, nepietiekami nošķirot peļņas gūšanai orientētu kapitālsabiedrību no sociālā uzņēmuma, kura primārais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, personu ar invaliditāti nodarbinātība un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu integrācija darba vidē. Līdz ar to sociālā uzņēmuma darbības nodrošināšanai un sociālās funkcijas īstenošanai izlietotie līdzekļi nevar tikt automātiski kvalificēti kā Pašvaldības «zaudējumi», neizvērtējot sasniegto sabiedrisko ieguvumu un sociālās integrācijas rezultātus.
Pašvaldība vērš uzmanību, ka Valsts kontroles augstāk minētais secinājums neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo SIA «Ogres Zelta Liepa» nav izbeigusi darbību maksātnespējas, likvidācijas vai komercdarbības nespējas dēļ, bet gan ir atsavināta un turpina savu saimniecisko darbību.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai Pašvaldības ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4. panta nosacījumiem. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Pašvaldība ieguva līdzdalību uzņēmumā SIA «Ogres Zelta Liepa» laikā, kad visā Latvijas teritorijā vēl tikai sāka attīstīties sociālā uzņēmējdarbība, savukārt Ogres novadā tolaik esošais sociālais uzņēmums, kas konkursa kārtībā bija ieguvis lietošanas tiesības Pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē, plānoja izbeigt savu darbību. Ņemot vērā, ka telpas bija piemērotas kafejnīcas darbībai, bet Ogres novadā nebija cita uzņēmuma, kas varētu turpināt darbību šajās telpās atbilstoši Pašvaldības noteiktajam mērķim – sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, Pašvaldība ieguva līdzdalību sociālajā uzņēmumā SIA «Ogres Zelta Liepa» pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas un atbilstoši tā brīža faktiskajiem un sociālajiem apstākļiem.
Savukārt, attīstoties sociālās uzņēmējdarbības videi un pārvērtējot turpmākas līdzdalības nepieciešamību, Pašvaldība īstenoja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu un pieņēma lēmumu par līdzdalības izbeigšanu. Tas, ka uzņēmums pēc atsavināšanas turpina darbību, papildus apliecina, ka Pašvaldības iesaiste nodrošināja sociālā uzņēmuma darbības stabilizēšanu un spēju turpināt darbību privātajā sektorā.
Vienlaikus Pašvaldība vērš uzmanību, ka Valsts kontrole revīzijas ziņojuma 2026. gada 11. maija redakcijā ir iekļāvusi Pašvaldības sniegto skaidrojumu par sociālās integrācijas mērķiem un sabiedrisko ieguvumu, tādējādi apliecinot, ka konkrētās kapitālsabiedrības darbības izvērtējums nav reducējams tikai uz komerciāliem finanšu rādītājiem.
Sociālā uzņēmuma darbības nodrošināšanai izlietotie līdzekļi nevar tikt automātiski pielīdzināti «zaudējumiem» komerctiesību izpratnē, neizvērtējot sasniegto sabiedrisko ieguvumu, radītās darba vietas, sociālās integrācijas rezultātus un personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū.
Pašvaldība īpaši uzsver, ka sociālās integrācijas, darba prasmju attīstīšanas un personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumi pēc savas būtības ir pašvaldības sociālās politikas un sabiedrības līdzdalības mērķu īstenošana, neatkarīgi no izvēlētās juridiskās formas. Ja identiski izdevumi tiktu segti sociālā dienesta struktūrvienībā, dienas centrā vai radošajā darbnīcā, tie tiktu vērtēti kā sociālās funkcijas īstenošanas izdevumi; savukārt konkrētajā gadījumā Valsts kontrole tos nepamatoti kvalificē kā kapitālsabiedrības «zaudējumus», neizvērtējot sasniegto sociālo rezultātu.
Valsts kontroles pieeja pēc būtības rada situāciju, kurā viena un tā pati sociālās integrācijas funkcija tiek vērtēta atšķirīgi tikai atkarībā no izvēlētās juridiskās formas.
[6] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles ziņojuma projekta secinājumam, ka «[..] Jau 2021. gadā Pašvaldības pieņemtais lēmums par telpu nodošanu bez atlīdzības tikko reģistrētam uzņēmumam, kurš vēl nav darbojies ēdināšanas nozarē, ir bijis nepārdomāts un sasteigts. Nepārdomātais lēmums vēlāk rezultējās uzņēmuma lūgumā Pašvaldībai pārņemt līdzdalību tajā». (76. lpp.).
Minētais Valsts kontroles secinājums nav pietiekami juridiski pamatots.
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. pantam publiskai personai ir tiesības nodot mantu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam, izvērtējot nodošanas nepieciešamību un lietderību. Minētā norma neparedz pienākumu vērtēt sociālā uzņēmuma darbības ilgumu, komercdarbības pieredzes periodu vai noteikt minimālu darbības vēsturi pirms atbalsta saņemšanas.
Arī Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta trešā daļa paredz pašvaldības tiesības atbalstīt sociālos uzņēmumus, tostarp nododot mantu bez atlīdzības, neparedzot ierobežojumus attiecībā uz sociālā uzņēmuma darbības ilgumu vai iepriekšēju darbības pieredzi konkrētā nozarē.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums pēc būtības balstās uz kritērijiem, kuri normatīvajos aktos nav noteikti.
Pašvaldība vērš uzmanību, ka sociālās uzņēmējdarbības regulējuma ieviešanas mērķis Latvijā bija tieši veicināt jaunu sociālo uzņēmumu veidošanos un attīstību. Pēc Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanās diskusijās ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvjiem pašvaldības vairākkārt tika aicinātas aktīvi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanā, tostarp piešķirot sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atbilstoši likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli» noteiktajai kārtībai vai nododot bez atlīdzības mantu sociālā uzņēmuma īpašumā atbilstoši Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai.
Tādējādi Pašvaldības rīcība 2021. gadā, nododot telpas Brīvības ielā 18, Ogrē, sociālajam uzņēmumam bezatlīdzības lietošanā, atbilda sociālās uzņēmējdarbības attīstības mērķiem.
Kā Pašvaldība jau iepriekš skaidrojusi Valsts kontrolei, gan konkursa par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, gan vēlākā lēmuma par līdzdalības iegūšanu mērķis bija nodrošināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Ogres novadā un veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātību.
Savukārt lēmums par līdzdalības iegūšanu tika pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru, tostarp noskaidrojot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, vietējo uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokli, kā arī saņemot Konkurences padomes atļauju.
Līdz ar to nav pamata secināt, ka Pašvaldības rīcība būtu bijusi «sasteigta» vai «nepārdomāta», jo tā tika īstenota atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, valsts politikai sociālās uzņēmējdarbības jomā un normatīvajos aktos paredzētajai procedūrai.
[7] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles ziņojuma projektā norādītajam secinājumam, ka «[..] Valdes nodarbināšana bez atlīdzības vai ar zemu atalgojumu nav veicinājusi uzņēmuma attīstību». (76. lpp.).
Minētais secinājums nav balstīts objektīvi konstatējamos apstākļos vai revīzijā identificētā cēloņsakarībā starp valdes atlīdzības apmēru un uzņēmuma finanšu rezultātiem.
Pašvaldība vērš uzmanību, ka SIA «Ogres Zelta Liepa» bija sociālais uzņēmums ar ierobežotām finanšu iespējām, kura darbības galvenais mērķis bija sociālās integrācijas nodrošināšana, nevis peļņas gūšana. Attiecīgi lēmums sākotnēji noteikt valdei zemu atlīdzību vai atsevišķos periodos pienākumus pildīt bez atlīdzības bija apzināts un ekonomiski pamatots risinājums, lai mazinātu administratīvo izmaksu slogu uzņēmuma attīstības sākumposmā un iespējami lielāku finanšu līdzekļu daļu novirzītu uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai un sociālo mērķu sasniegšanai.
Papildus Pašvaldība vērš uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 8. panta otrās daļas 4. punktam kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka valdes locekļu atlīdzība tiek noteikta, ievērojot kapitālsabiedrības atlīdzības politiku un normatīvajos aktos noteiktos principus.
Valdes atlīdzības apmēra noteikšana ir kapitāla daļu turētāja lēmums, ievērojot konkrētās kapitālsabiedrības finanšu situāciju, darbības specifiku un stratēģiskos mērķus.
Revīzijā nav konstatēta cēloņsakarība starp atlīdzības apmēru un uzņēmuma darbības rezultātiem. Turklāt, valdes nominācijā veiksmīgai kandidāta piesaistei izšķirošais kritērijs bija nevis atlīdzība, bet zināšanas un vēlme darboties tieši sociālajā uzņēmumā, proti, darbā ar personām ar invaliditāti. Tādējādi revīzijas ziņojumā nav sniegts objektīvs izvērtējums vai pierādījumi tam, ka tieši valdes atlīdzības apmērs būtu bijis noteicošais faktors uzņēmuma darbības rezultātiem.
Vienlaikus Pašvaldība norāda, ka Valsts kontroles secinājums ir iekšēji pretrunīgs, jo revīzijas ziņojumā atkārtoti tiek akcentēta nepieciešamība ievērot ekonomisku publisko līdzekļu izlietojumu, savukārt konkrētajā gadījumā Pašvaldībai tiek pārmests tas, ka uzņēmuma sākotnējā darbības posmā netika palielināts administratīvo izmaksu apjoms.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums par valdes atlīdzības ietekmi uz uzņēmuma attīstību nav pietiekami juridiski un faktiski pamatots.
[8] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles ziņojuma projektā norādītajam secinājumam, ka «[..] SIA «Ogres Zelta Liepa» netiek ievērota Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta piektās daļas prasība, kas nosaka, ka brīvprātīgā darba veicēju drīkst piesaistīt tādu darbību veikšanai, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi un grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.» (76. lpp.).
Pašvaldība vērš uzmanību, ka SIA «Ogres Zelta Liepa» pārvaldi nodrošināja valdes loceklis un uzņēmumam bija noslēgts ārpakalpojuma līgums par grāmatvedības pakalpojumu nodrošināšanu. Revīzijas laikā Valsts kontrolei tika iesniegti pilnvarojuma līgumi ar valdes locekļiem un attiecīgais grāmatvedības pakalpojuma līgums. Valsts kontroles pārstāvji tikās ar uzņēmuma valdes locekli un ar grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja pārstāvi, kura sniedza paskaidrojumus par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites organizēšanu.
Tikšanās laikā ar Valsts kontroles pārstāvjiem piedalījās arī Pašvaldības izpilddirektora vietniece, ņemot vērā viņas zināšanas par sociālo uzņēmējdarbību Ogres novadā un iesaisti uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanā laikā, kad mainījās uzņēmuma valdes locekļi.
Revīzijas ziņojumā nav identificēti konkrēti faktiskie apstākļi, kas apliecinātu, ka Pašvaldības izpilddirektora vietniecei būtu nodotas valdes kompetencē ietilpstošas tiesības vai ka viņa būtu pieņēmusi uzņēmuma stratēģiskus, komerciālus vai finanšu vadības lēmumus.
Tas, ka Pašvaldības izpilddirektora vietniece kā brīvprātīgā darba veicēja atsevišķos gadījumos sniedza organizatorisku vai administratīvu atbalstu, tostarp palīdzēja nodrošināt noteiktu maksājumu izpildi, pats par sevi nepierāda uzņēmuma pārvaldes vai grāmatvedības funkciju īstenošanu Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.
Valsts kontrole secinājumu izdarījusi pēc atsevišķu darbību esības fakta, nevis pēc šo darbību juridiskā satura un kompetences izvērtējuma.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums ir balstīts pieņēmumos un paplašinātā Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta piektās daļas interpretācijā, nepietiekami nošķirot uzņēmuma pārvaldes funkcijas no administratīvā un organizatoriskā atbalsta darbībām.
Tāpat Pašvaldība norāda, ka nodokļu parāda esība 10 000 eiro pati par sevi automātiski nepierāda nepietiekamu vai neatbilstošu uzņēmuma pārvaldību, jo īpaši sociālā uzņēmuma darbībā, kuras mērķis nav maksimālas peļņas gūšana, bet sociālās integrācijas un nodarbinātības veicināšana sociālās atstumtības riskam pakļautām personām.
[9] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles ziņojuma projektā norādītajam secinājumam, ka «[..] preču iegāde ar bankas karti mazumtirdzniecības veikalos nav komerciāli izdevīga, jo mazumtirdzniecības veikalos preču cenas pārsvarā ir augstākas, nekā tās būtu, ja tiktu slēgts līgums ar vairumtirgotājiem un tiešajiem preču piegādātājiem.» (86. lpp.).
Valsts kontroles secinājums ir balstīts vispārīgā pieņēmumā par mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenu atšķirībām, neveicot konkrētu ekonomisko izvērtējumu par SIA «Ogres Zelta Liepa» faktiskajiem preču iegādes apjomiem, piegādes regularitāti, uzglabāšanas iespējām, naudas plūsmas specifiku un sociālā uzņēmuma darbības modeli.
Revīzijas ziņojuma projektā nav veikta konkrētu preču cenu salīdzināšana, nav identificētas konkrētas preču grupas, kurās uzņēmumam būtu radušies objektīvi pierādāmi zaudējumi, kā arī nav analizēts, vai uzņēmuma faktiskie iegādes apjomi vispār ļautu ekonomiski pamatoti izmantot vairumtirdzniecības piegādes modeļus.
Pašvaldība vērš uzmanību, ka SIA «Ogres Zelta Liepa» bija sociālais uzņēmums ar salīdzinoši nelieliem preču iegādes apjomiem, mainīgu pieprasījumu un ierobežotiem finanšu resursiem. Šādos apstākļos preču iegāde mazumtirdzniecības veikalos nodrošināja elastību, iespēju operatīvi pielāgoties faktiskajam pieprasījumam, neveidot pārmērīgus preču uzkrājumus un mazināt pārtikas produktu norakstīšanas risku.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos mazumtirdzniecības tīkli, piemērojot akcijas un īstermiņa atlaides, konkrētām preču grupām nodrošināja konkurētspējīgākas cenas nekā tās, kuras sociālais uzņēmums ar nelieliem pasūtījumu apjomiem varētu saņemt no vairumtirdzniecības piegādātājiem.
Papildus jāņem vērā, ka vairumtirdzniecības sadarbības modeļi praksē bieži paredz minimālos pasūtījumu apjomus, regulāras piegādes saistības, uzglabāšanas prasības un atlikto maksājumu riskus, kas sociālajam uzņēmumam ar ierobežotu apgrozījumu ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgākais vai drošākais risinājums.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums par preču iegādes modeli nav balstīts konkrētā ekonomiskā analīzē vai pierādāmos aprēķinos, bet gan vispārīgā pieņēmumā par teorētiski iespējamām cenu atšķirībām starp mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību.
[10] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā ietvertajam secinājumam, ka «[..] atsevišķa katras realizētās produkcijas (ēdienu, alkoholisko dzērienu) uzskaite ir būtiska ne tikai normatīvo aktu prasību izpildei, bet ir arī svarīga vadībai pareizu lēmumu pieņemšanai.» (87. lpp.).
Pašvaldība vērš uzmanību, ka revīzijas ziņojumā nav identificēta konkrēta ārējā normatīvā akta norma, kas noteiktu sociālajam uzņēmumam pienākumu kases sistēmā alkoholisko dzērienu realizāciju obligāti nodalīt atsevišķā uzskaites kategorijā tieši tādā detalizācijas pakāpē, kādu par vēlamu uzskata Valsts kontrole.
SIA «Ogres Zelta Liepa» ievēroja normatīvajos aktos noteiktās prasības alkoholisko dzērienu aprites jomā. Uzņēmumam bija spēkā esoša alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence, alkoholisko dzērienu iegāde bija pilnībā dokumentēta, kā arī visi normatīvajos aktos paredzētie pārskati par alkoholisko dzērienu apriti tika savlaicīgi iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā.
Līdz ar to alkoholisko dzērienu aprite bija izsekojama, pārbaudāma un kontrolējama no uzņēmuma rīcībā esošajiem uzskaites dokumentiem un iesniegtajiem pārskatiem.
Apstāklis, ka noteiktā periodā kases sistēmā alkoholisko dzērienu realizācija netika tehniski izdalīta atsevišķā pozīcijā, bet tika uzskaitīta kopējā realizācijas grupā, pats par sevi nepierāda normatīvo aktu pārkāpumu, prettiesisku rīcību vai finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
Vienlaikus Pašvaldība norāda, ka Valsts kontroles secinājums pēc būtības balstīts priekšstatā par klasisku komerciālu ēdināšanas uzņēmumu, nepietiekami izvērtējot sociālā uzņēmuma darbības specifiku un sociālās integrācijas mērķus.
SIA «Ogres Zelta Liepa» darbības modelis bija vērsts ne tikai uz saimniecisko darbību, bet arī uz personu ar invaliditāti integrāciju darba vidē un viņu praktisku iesaisti klientu apkalpošanā.
Ņemot vērā minēto, darba procesi un kases operācijas tika organizētas tā, lai tās būtu darbiniekiem saprotamas, praktiski izpildāmas un iespējami vienkāršas, vienlaikus mazinot kļūdu risku klientu apkalpošanā un ikdienas darbā.
Procesu vienkāršošana un pielāgošana personām ar invaliditāti ir raksturīga darba integrācijas vidēm un pati par sevi nevar tikt interpretēta kā nepietiekama uzņēmuma pārvaldība vai normatīvo aktu prasību neievērošana.
Turklāt revīzijas ziņojumā nav veikta objektīva analīze vai sniegti konkrēti pierādījumi tam, ka tieši izmantotais uzskaites modelis būtu radījis identificējamus finanšu zaudējumus, radījis būtisku risku publiskajiem līdzekļiem vai ietekmējis uzņēmuma darbības tiesiskumu.
Valsts kontrole pēc būtības ir izdarījusi pieņēmumu, ka detalizētāka uzskaite automātiski nodrošinātu efektīvāku uzņēmuma darbību vai kvalitatīvāku vadības lēmumu pieņemšanu, tomēr šādam apgalvojumam revīzijas ziņojumā nav sniegts objektīvs ekonomisks vai tiesisks pamatojums.
[11] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā ietvertajam secinājumam, ka «[..] Pašvaldība nav nodrošinājusi kontroli pār Pašvaldības domes lēmuma izpildi, jo SIA «Ogres Zelta Liepa» lielāko daļu jeb 33 tūkst. eiro no pamatkapitāla palielināšanai piešķirtā finansējuma 40 tūkst. eiro apmērā ir izlietojusi ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nevis digitālo risinājumu un aprīkojuma iegādei,» (10. lpp.) un, ka «[..] no pamatkapitāla palielināšanai piešķirtā finansējuma tikai 6 948 EUR būtu izlietoti piešķiršanas mērķim, savukārt aptuveni 33 000 EUR būtu izmantoti uzņēmuma ikdienas saimnieciskajai darbībai, tādējādi it kā neatbilstoši finansējuma mērķim.» (82. lpp.).
Valsts kontroles secinājums ir balstīts pārmērīgi formālā un sašaurinātā domes lēmuma interpretācijā, neizvērtējot lēmuma faktisko mērķi, sociālā uzņēmuma darbības specifiku, uzņēmuma attīstības modeli un Pašvaldības revīzijas laikā sniegtos paskaidrojumus pilnā apjomā.
Revīzijas ziņojumā nepamatoti tiek radīts iespaids, ka Pašvaldības piešķirtais finansējums drīkstēja tikt izmantots tikai atsevišķu tehnisku ieguldījumu veikšanai, ignorējot faktu, ka sociālā uzņēmuma darbības nodrošināšana un attīstība pēc būtības ietver arī cilvēkresursu, apmācības un sociālās integrācijas funkciju finansēšanu.
SIA «Ogres Zelta Liepa» iesniegumā Pašvaldībai finansējuma nepieciešamība tika pamatota ne tikai ar aprīkojuma un digitālo risinājumu ieviešanu, bet arī ar nepieciešamību nodrošināt sociālā uzņēmuma darbības stabilizēšanu, attīstību un sociālās uzņēmējdarbības funkcijas īstenošanu, tostarp piesaistot mācību personālu darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautām personām.
Pašvaldība revīzijas laikā sniedza Valsts kontrolei paskaidrojumus par sociālā pedagoga un atbalsta personāla piesaistes nepieciešamību, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti praktisku apmācību, darba iemaņu attīstīšanu un integrāciju darba vidē. Revīzijas ziņojumā šie faktiskie apstākļi pēc būtības netiek analizēti un izvērtēti.
Revīzijas ziņojumā nav identificēta konkrēta tiesību norma, kas aizliegtu kapitālsabiedrībai sociālā uzņēmuma attīstības ietvaros izmantot kapitālieguldījumu cilvēkresursu nodrošināšanai, apmācībai un sociālās integrācijas funkcijas īstenošanai. Tāpat revīzijā nav konstatēts, ka finanšu līdzekļi būtu izmantoti ar uzņēmuma darbību nesaistītiem mērķiem, privātām interesēm vai prettiesiskai rīcībai.
Vienlaikus revīzijas ziņojumā nav konstatēta cēloņsakarība starp Valsts kontroles norādīto finansējuma izlietojumu un konkrētu Pašvaldībai radītu kaitējumu vai zaudējumiem. Nav arī konstatēts, ka finansējuma izlietojuma rezultātā nebūtu sasniegti sociālā uzņēmuma darbības mērķi vai būtu traucēta uzņēmuma darbības nodrošināšana.
Tieši pretēji – konkrētajā situācijā uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšana, sociālās integrācijas funkcijas uzturēšana un cilvēkresursu atbalsts bija priekšnoteikums uzņēmuma turpmākai darbībai un Pašvaldības noteikto sociālo mērķu sasniegšanai.
Īpaši jāņem vērā, ka sociālā uzņēmuma darbības modelis nav vērtējams identiski tradicionālai peļņas orientētai kapitālsabiedrībai. Sociālā uzņēmuma primārais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana un sociālās integrācijas veicināšana, līdz ar to ieguldījumi cilvēkresursos, apmācībā un atbalsta funkcijās konkrētajā situācijā bija tieši saistīti ar uzņēmuma stratēģisko mērķi.
Ogres novada pašvaldības domes lēmums paredzēja ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā, nevis mērķdotācijas piešķiršanu ar juridiski saistošu, stingri noteiktu izlietojuma režīmu. Tāpat domes lēmumā netika noteikts absolūts aizliegums uzņēmuma operatīviem izdevumiem. Kapitālieguldījuma izmantošana vērtējama kopsakarā ar uzņēmuma attīstības mērķi un sociālās uzņēmējdarbības funkciju īstenošanu kopumā.
Ne Komerclikums, ne Ogres novada pašvaldības domes lēmuma rezolutīvā daļa neparedz aizliegumu šos līdzekļus izmantot uzņēmuma operatīvās darbības nodrošināšanai.
Valsts kontroles secinājumā nav pilnvērtīgi izvērtēta faktiskā finansējuma izmantošana. Sabiedrības iesniegumā finansējuma nepieciešamība tika pamatota ne tikai ar aprīkojuma un digitālo risinājumu ieviešanu, bet arī ar mācību personāla piesaisti, lai attīstītu sociālās uzņēmējdarbības funkciju un nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu praktisku apmācību. Tieši šī mērķa īstenošanai uzņēmums piesaistīja pedagoģisko personālu — I.K., kuras darba pienākumos ietilpa:
neformālās izglītības programmas izstrāde;
apmācību satura sagatavošana;
dokumentācijas sagatavošana Ogres novada Izglītības pārvaldei;
uzņēmuma kvalificēšana atļaujas saņemšanai neformālās izglītības pakalpojumu sniegšanai.
Ar šīs darbinieces nodarbināšanu kopējās izmaksas veido 11 840,00 EUR. Tas nozīmē, ka no Valsts kontroles minētajiem 33 000 EUR 11 840 EUR jeb 35,9% bija tieši attiecināmi uz finansējuma piešķiršanas mērķa īstenošanu, nevis klasificējami kā ar mērķi nesaistīti ikdienas saimnieciskie izdevumi. Turklāt šī darba rezultātā uzņēmums saņēma Ogres novada Izglītības pārvaldes atļauju Nr. 023/2025 neformālās izglītības programmas «Sabiedriskās ēdināšanas pamatprasmes» īstenošanai. Finansējuma piešķiršanas rezultātā tika uzsākta neformālās izglītības programmas izstrāde, tādējādi tika radīts konkrēts un objektīvi pārbaudāms rezultāts, kas tieši saistīts ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību un sociālās integrācijas funkcijas īstenošanu.
Līdz ar to ir objektīvi pierādāms, ka finansējums tika izmantots nevis tikai uzņēmuma ikdienas uzturēšanai, bet konkrēta, izmērāma un ilgtermiņa sociālā mērķa sasniegšanai. Revīzijas ziņojumā nav analizēts, kādā apjomā minētie ieguldījumi ir veicinājuši sociālā uzņēmuma darbības attīstību un sociālās integrācijas mērķu sasniegšanu.
Valsts kontroles izmantotais pretstatījums starp «ikdienas saimniecisko darbību» un «finansējuma mērķi» ir nepilnīgs un neatspoguļo finansējuma juridisko raksturu. Sabiedrības sociālais mērķis nav sasniedzams bez faktiskas uzņēmuma darbības nodrošināšanas.
Ar uzņēmuma darbības nodrošināšanu saistīto personāla, nodokļu un operatīvo izmaksu segšana konkrētajos apstākļos bija objektīvi nepieciešama, lai uzturētu Sabiedrības darbības nepārtrauktību, nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātību, īstenotu sociālās uzņēmējdarbības funkciju un attīstītu apmācību programmas. Bez šo izdevumu segšanas Sabiedrība objektīvi nevarētu sasniegt pašvaldības atbalstīto sociālo mērķi.
Digitālo risinājumu izstrādei un ieviešanai uzņēmums kopā izlietoja 9850 EUR, Valsts kontrolei iesniedzot ar projektu saistīto dokumentāciju un noslēgtos līgumus, kur redzama samaksas veikšanas kārtība: pirmais maksājums 2025. gadā pirms projekta uzsākšanas, otrais maksājums – 2026. gadā pēc projekta pabeigšanas. Abus maksājumus uzņēmums ir veicis pilnā apmērā.
Uzņēmums Ogres novada pašvaldības domes piešķirtā finansējuma ietvaros iegādājās pārvietojamu TV monitoru par 898 EUR, kas tika izmantots semināros, apmācībās un sabiedrības informēšanas pasākumos par personu ar invaliditāti nodarbinātību un sociālās integrācijas jautājumiem. Minētais aprīkojums tika izmantots sociālā uzņēmuma funkciju īstenošanai un sabiedrības izglītošanai.
Līdz ar to secinājums, ka aptuveni 33 000 EUR izmantoti neatbilstoši finansējuma mērķim, ir faktiski nepilnīgs, juridiski nepareizs un ekonomiski nepamatots.
Revīzijas ziņojumā pēc būtības tiek izdarīts pieņēmums par to, kādā veidā sociālajam uzņēmumam būtu organizējama attīstība un finanšu līdzekļu izlietojums, lai gan šādu jautājumu izvērtēšana primāri ietilpst kapitālsabiedrības pārvaldības un kapitāla daļu turētāja kompetencē.
Papildus Pašvaldība norāda, ka Valsts kontroles argumentācija konkrētajā jautājumā ir pretrunīga. Revīzijas ziņojumā atkārtoti tiek akcentēta nepieciešamība ievērot ekonomisku un efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu, savukārt šajā gadījumā Pašvaldībai faktiski tiek pārmests tas, ka finansējums tika izmantots sociālā uzņēmuma darbības stabilizēšanai, sociālās funkcijas nodrošināšanai un cilvēkresursu atbalstam, nevis formālai atsevišķu ieguldījumu veikšanai.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums par iespējamu neatbilstošu finanšu līdzekļu izlietojumu nav balstīts objektīvi konstatētos faktiskajos apstākļos vai konkrētās tiesību normās, bet gan pieņēmumos un nepietiekami izvērtētā sociālā uzņēmuma darbības modeļa interpretācijā.
[12] Pašvaldība norāda, ka kapitālsabiedrības darbības rezultāti un valdes darbība jau tika regulāri vērtēta kapitālsabiedrības pārvaldības ietvaros atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, tostarp lemjot par valdes locekļu iecelšanu, pilnvarojuma termiņiem, kapitālsabiedrības turpmāko darbību un finanšu situāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka SIA «Ogres Zelta Liepa» bija sociālais uzņēmums, kura darbības primārais mērķis nebija peļņas gūšana, bet gan sociālās integrācijas veicināšana, personu ar invaliditāti nodarbinātība un sociālās uzņēmējdarbības attīstība.
Revīzijas ziņojumā nav konstatēti konkrēti fakti, kas apliecinātu valdes prettiesisku rīcību, apzinātu zaudējumu nodarīšanu kapitālsabiedrībai vai citus apstākļus, kas radītu tiesisku pamatu valdes civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai vai prasījuma vēršanai pret valdes locekli.
Papildus Pašvaldība norāda, ka SIA «Ogres Zelta Liepa» kapitāla daļas ir atsavinātas un valdes locekļa pilnvarojuma tiesiskās attiecības ir izbeigtas.
Pašvaldība uzsver, ka sociālā uzņēmuma darbības izvērtēšanā nav iespējams piemērot identiskus efektivitātes un komerciālās atdeves kritērijus kā tradicionālām peļņas orientētām kapitālsabiedrībām, jo sociālā uzņēmuma darbības mērķis pēc būtības ietver arī sociālās ietekmes radīšanu, personu ar invaliditāti nodarbinātību un sociālās integrācijas funkciju īstenošanu.
[13] Pašvaldība nevar piekrist arī Valsts kontroles revīzijas ziņojuma sadaļas nosaukumam «Kapitālsabiedrības darbības finanšu analīze un Pašvaldības nenodrošinātā uzraudzība». (87. lpp.).
Revīzijas ziņojuma sadaļas nosaukums nedrīkst radīt prezumpciju par pārkāpuma esamību, ja paša ziņojuma faktiskie konstatējumi apliecina pretējus apstākļus.
Valsts kontroles izmantotais sadaļas nosaukums pēc būtības rada iepriekšēju pieņēmumu par Pašvaldības prettiesisku rīcību, lai gan pašā revīzijas ziņojumā ir aprakstīti konkrēti kapitālsabiedrības uzraudzības pasākumi un finanšu analīzes darbības.
No revīzijas materiāliem izriet, ka Kapitāla daļu uzraudzības nodaļa:
regulāri izvērtēja SIA «Ogres Zelta Liepa» finanšu pārskatus;
analizēja likviditātes un rentabilitātes rādītājus;
identificēja finanšu ilgtspējas riskus;
sagatavoja finanšu analīzes pārskatus;
informēja kapitāla daļu turētāju par konstatētajiem riskiem.
Tieši minētās uzraudzības rezultātā tika pieņemts lēmums par kapitāla daļu atsavināšanu.
Līdz ar to secinājums par «nenodrošinātu uzraudzību» neatbilst pašā revīzijas ziņojumā aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem un rada faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu priekšstatu par Pašvaldības veikto kapitālsabiedrības uzraudzību kopumā.
Sadaļas nosaukums neatbilst revīzijā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
[14] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā ietvertajam secinājumam, ka «[..] Līdz 10.07.2025. Kapitāla daļu uzraudzības nodaļai nebija izstrādāts reglaments, tas tika sagatavots un Pašvaldības domes sēdē apstiprināts tikai pēc vairākkārtējiem Valsts kontroles atgādinājumiem iesniegt konkrētu nodaļu nolikumus.» (87. lpp.).
Jau 2023. gada 14. decembrī tika izdoti Ogres novada pašvaldības iekšējie noteikumi Nr. 3/2023 «Ogres novada pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības kārtība», kuros bija detalizēti noteikti Pašvaldības kapitāla daļu pārvaldības nodaļas uzdevumi, pienākumi un tiesības kapitālsabiedrību uzraudzībā.
Minētie noteikumi cita starpā paredzēja:
kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu mērķu izvērtēšanu;
atzinumu sagatavošanu par kapitālsabiedrību pārskatiem;
risku identificēšanu un informēšanu par tiem kapitāla daļu turētāja pārstāvim;
kapitālsabiedrību iepirkumu pārraudzību;
kapitālsabiedrību publiskojamās informācijas kontroli;
tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju un dokumentus no kapitālsabiedrībām.
Savukārt 2025. gada 10. jūlijā izdotie iekšējie noteikumi Nr. 6/2025 «Ogres novada pašvaldības kapitāla daļu pārvaldības nodaļas reglaments» pēc būtības detalizēja un sistematizēja jau iepriekš noteiktās funkcijas un kompetenci, nevis radīja kapitālsabiedrību uzraudzības sistēmu no jauna.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums rada faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu priekšstatu, ka kapitālsabiedrību uzraudzība līdz reglamenta apstiprināšanai nebūtu tikusi nodrošināta.
[15] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā ietvertajam secinājumam, ka «[..] revīzijas laikā Pašvaldības tīmekļvietnē būtu papildināta informācija par SIA «Ogres Zelta Liepa» un publicēti 2022., 2023. un 2024. gada pārskati, 2024. un 2025. gada operatīvās ceturkšņa bilances un informācija par VID administrēto nodokļu samaksu.» (87.lpp.).
Valsts kontroles secinājums balstīts uz nekorekti interpretētu tīmekļvietnes tehnisko informāciju par dokumentu publicēšanas datumiem.
Pašvaldība paskaidro, ka tīmekļvietnē www.ogresnovads.lv atsevišķos gadījumos dokumentu metadatos tehnisku iemeslu dēļ tiek attēlots nekorekts publicēšanas datums, kas neatspoguļo dokumentu faktisko publicēšanas brīdi.
SIA «Ogres Zelta Liepa» 2022. un 2023. gada pārskati tika publicēti jau 2024. gadā pēc iepriekš konstatēto dokumentu publicēšanas neatbilstību novēršanas. Savukārt 2024. gada pārskats, kā arī 2024. un 2025. gada operatīvās ceturkšņa bilances tika publicētas vēl pirms Valsts kontroles revīzijas uzsākšanas.
Veicot tīmekļvietnes strukturēšanas un tehniskās uzturēšanas darbus, atsevišķiem dokumentiem sistēma automātiski pārradīja vai attēloja citu datumu, kas neatspoguļo dokumentu sākotnējās publicēšanas laiku.
Līdz ar to tīmekļvietnē redzamie datumi nevar tikt izmantoti kā objektīvs pamats secinājumam, ka konkrētā informācija publicēta tikai revīzijas laikā.
Dokumentu faktiskos publicēšanas datumus apliecina tīmekļvietnes arhīva dati.
Zemāk norādīti attiecīgo dokumentu publicēšanas datumi saskaņā ar tīmekļvietnes arhīva informāciju:
- Datne sia-ogres-zelta-liepa-2022-gada-parskats.pdf
Datne sia-ogres-zelta-liepa-2023.-gada-parskats.pdf
Datne SIA_Ogres_Zelta_Liepa_2024.gada pārskats.pdf
- Datne ogres-zelta-liepa-_2024.gada-1-cet.-atskaite_0.pdf
- Datne ogres-zelta-liepa-_2024.gada-2-cet.-atskaite_0.pdf
Datne sia_ogres-zelta-liepa_2024.gada-3.ceturksna-operativa-bilance_0.pdf
Datne SIA Ogres Zelta Liepa_ 2025.gada 1_cet_atskaite.pdf
- Datne SIA Ogres Zelta Liepa 2025.gada 2.cet_. operatīvā bilance.pdf
[16] Pašvaldība nevar piekrist arī Valsts kontroles secinājumam attiecībā uz informācijas par SIA «Ogres Zelta Liepa» samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem publicēšanu.
SIA «Ogres Zelta Liepa» samaksātās VID administrēto nodokļu kopsummas par periodu no 2022. līdz 2024. gadam bija norādītas publicētajā dokumentā «2024. gada publiskais pārskats par Ogres novada pašvaldības kapitālsabiedrībām», kas publicēts 2025. gada 3. oktobrī.
Papildus tam informācija par SIA «Ogres Zelta Liepa» samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem par periodu no 2020. līdz 2024. gadam bija ietverta arī Pašvaldības tīmekļvietnē publicētajā dokumentā «Informācija par kapitālsabiedrībām, kurās Ogres novada pašvaldībai pieder kapitāla daļas».
Minētā dokumenta vēsturiskās versijas, kurās bija ietverta attiecīgā informācija, tika publicētas vēl pirms Valsts kontroles revīzijas uzsākšanas.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums, ka attiecīgā informācija būtu publicēta tikai revīzijas laikā, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Valsts kontroles secinājums ir balstīts tehniskajos metadatos, nevis objektīvā dokumentu publicēšanas fakta pārbaudē.
[17] Pašvaldība nevar piekrist Valsts kontroles vērtēšanas kritēriju tabulā ietvertajam formulējumam, ka revīzijas laikā iesniegtais Audita un pašvaldības kapitāla daļu uzraudzības nodaļas veiktais SIA «Ogres Zelta Liepa» izvērtējums esot «vispārīgs un nenodrošina salīdzināmu informāciju». (119. lpp.).
Šāds secinājums neatbilst iesniegto pārskatu saturam un tajos ietvertajai finanšu analīzei.
Pašvaldības kapitāla daļu uzraudzības nodaļas iesniegtajos pārskatos par 2025. gada pirmā, otrā un trešā ceturkšņa kapitālsabiedrību finanšu darbību ir ietverta strukturēta un salīdzināma finanšu informācija par SIA «Ogres Zelta Liepa», tostarp:
likviditātes rādītāju dinamika;
bilances rādītāju dinamika;
kopējās maksātspējas koeficienta dinamika;
finansiālās atkarības koeficienta dinamika;
realizācijas rentabilitātes dinamika;
aktīvu atdeves rādītāji;
pašu kapitāla atdeves rādītāji;
tīrā apgrozāmā kapitāla (TAK) izmaiņas analizētajā periodā.
Minētie rādītāji ļauj izvērtēt kapitālsabiedrības maksātspēju, finanšu stabilitāti, kapitāla struktūru, rentabilitāti un finanšu risku dinamiku, tādējādi nodrošinot kapitāla daļu turētājam un Pašvaldības vadībai pietiekamu un strukturētu priekšstatu par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli.
Īpaši būtiski, ka pārskatos tika analizēts arī tīrais apgrozāmais kapitāls (TAK), kas ir viens no būtiskākajiem īstermiņa finanšu stabilitātes rādītājiem un ļauj savlaicīgi identificēt potenciālos maksātspējas riskus.
Tāpat pārskatos ietvertajos grafikos «Neto apgrozījums» un «Peļņa vai zaudējumi» tika veikta finanšu rādītāju salīdzināšana ar iepriekšējā pārskata gada datiem. Šāda pieeja atbilst finanšu analīzes pamatprincipiem un nodrošina salīdzināmu informāciju par kapitālsabiedrības darbības dinamiku, lai:
izvērtētu attiecīgā perioda finanšu rezultātu dinamiku;
identificētu būtiskas novirzes no iepriekšējā gada darbības apjoma;
novērtētu kapitālsabiedrības darbības intensitāti un attīstības tendences.
Līdz ar to Valsts kontroles secinājums, ka iesniegtie izvērtējumi «nenodrošina salīdzināmu informāciju», nav objektīvi pamatots ar iesniegto pārskatu faktisko saturu.
