Šogad bijušās sanatorijas “Ogre” ēkas lielajā zālē no jauna atdzimuši grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Veicot gleznojumu atjaunošanu, atklājās arī griestu gleznojumi, par kuriem līdz šim nekas nebija zināms.
Lai “iedzīvinātu” atjaunoto lielo zāli, nepieciešams atbilstošs apgaismojums. Jau informēts, ka LMA studenti un mācībspēki 12. martā apmeklēja bijušās sanatorijas “Ogre” ēku, lai iepazītos ar telpām un, ņemot vērā ēkas vēsturisko nozīmi un mākslinieka A. Cīruļa daiļradi, sniegtu priekšlikumus lielās zāles apgaismes ķermeņu atjaunošanai.
LMA Bakalaura programmas direktore, docente, Dr. art. Inese Sirica atklāja, ka pirms skiču veidošanas pedagogi un studenti rūpīgi iepazinās ar mākslinieka A. Cīruļa daiļradi, kā arī izpētīja pieejamos vēsturiskos foto materiālus par bijušo Ogres sanatoriju. I.Sirica informēja, ka A.Cīruļa veidotajiem apgaismes ķermeņiem raksturīga bronza kā izejmateriāls, etnogrāfisko elementu un latvju zīmju izmantojums, zarlukturu, kroņlukturu forma u.c. Ņemot vērā šos elementus, LMA Metāldizaina nodaļas vadītājs Arvīds Endziņš izstrādāja karkasa skices lielās zāles apgaismes ķermeņiem, bet Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja, Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore Vineta Groza – skici stikla kupoliem. Kopumā Lielajā zālē plānoti 5 apgaismes ķermeņi – 1 centrālais un 4 mazāki; pašlaik tiek izvērtēts, vai tos veidot no bronzas vai misiņa, kas vecināts, panākot bronzas efektu, rotājot tos ar latvju zīmēm. Savukārt LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas specialitātes studenti vasaras praksē bija sagatavojuši 9 apgaismes ķermeņu skices sanatorijas vestibilam. Pašvaldības pārstāvji tika aicināti nobalsot par veiksmīgākajām studentu idejām. V.Groza uzsver, ka sadarbība ar pašvaldību studentiem devusi neatsveramu pieredzi, īstenojot pasūtītāja ieceri praktiski, kā arī spēju savu mākslas izpratni ielikt projektā, kas varētu būt realizējams.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra: “Anša Cīruļa sienu gleznojumi bijušajā Ogres sanatorijā atzīti kā valsts nozīmes mākslas piemineklis. Restaurējot šos 1927. gadā zīmētos zīmējumus lielajā zālē, sapratām, ka ir skopa vēsturiskā informācija par to, kādi gaismekļi izmantoti, tāpēc vērsāmies LMA, lai ar mākslas profesoru palīdzību, kas jau pētījuši A.Cīruļa daiļradi, atrastu gaismas ķermeņu risinājumus, kas harmoniski iekļautos Ogres sanatorijas vidē. Esmu gandarīts par veiksmīgu sadarbību, kurā vēlreiz
Prezentācijā un diskusijā par piemērotākajiem risinājumiem piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis, priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska un galvenais speciālists Edgars Pārpucis, Ogres novada būvvaldes ainavu arhitekte Senija Smiltniece, LMA rektors Kristaps Zariņš, Bakalaura programmas direktore, docente, Dr. art. I. Sirica, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja, Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore V. Groza, Metāldizaina nodaļas vadītājs A. Endziņš.
Ogres novada pašvaldībai ar Latvijas Mākslas akadēmiju noslēgts sadarbības līgums, sadarbība ar LMA studentiem pašvaldībai aizsākās 2012. gadā, kad docents tēlnieks Valtis Barkāns kopā ar studentiem pēc E. Helmaņa iniciatīvas pilsētas vidi bagātināja ar granīta skulptūrām, savukārt 2015. un 2016. gadā – ar dzīvnieku koka skulptūrām. Arī Ogres rajona slimnīcas teritoriju rotā LMA studentu skulptūras.
Bijušās sanatorijas “Ogre” ēkā projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ietvaros ir veikti atjaunošanas darbi. Ēkai atjaunotas jumta konstrukcijas un pamatu hidroizolācija, kā arī veikta iekštelpu - grīdu, sienu un griestu – apdare, tāpat atjaunotas lielās zāles krāsnis. Vides pieejamības nodrošināšanai uzstādīti pacēlāji. Atjaunoti grafiķa un gleznotāja A. Cīruļa sienu gleznojumi. Ogres novada pašvaldība turpina ēkas atjaunošanas darbus, šogad no pašvaldības budžeta tiek atjaunots arī ieejas mezgls (veranda), kā arī veidoti apgaismes ķermeņi.