Vakar, 17. februārī, komiteju sēdēs pulcējās Ogres novada pašvaldības domes deputāti. Kā parasti pirms komiteju sēžu darba kārtībā iekļauto lēmumprojektu izskatīšanas, arī šoreiz deputāti pārrunāja aktuālus pašvaldības darba jautājumus, tostarp saistībā ar apkuri Lielvārdē.
Domes priekšsēdētājs Egils Helmanis informēja deputātus par satraucošajām ziņām, kas tiek saņemtas no Lielvārdes saistībā ar apkures rēķiniem.
“Savulaik Ogre bija atkarīga tikai no gāzes apkures, un toreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis brīdināja, ka tā ir zināma bīstamība pilsētai un tās iedzīvotājiem un ka būtu nepieciešams būvēt alternatīvu katlumāju,” pauda E. Helmanis un atgādināja, ka tolaik, kad domes priekšsēdētāja amatā bija Artūrs Mangulis, Ogrē tika izbūvēta ar šķeldu kurināma katlumāja. “Sākotnēji daudzi neticēja šim projektam, taču tagad Ogres apkures tarifi ir vieni no zemākajiem valstī. Turpretī Lielvārdē šoziem par 70 m2 dzīvokli ir jāmaksā gandrīz 400 eiro, kas ir nepārvarams slieksnis ļoti daudziem pensionāriem un citiem cilvēkiem. Tā ir bijusi tuvredzīga pieeja – nedomāt par alternatīviem apkures veidiem, kas ļautu būt neatkarīgiem, tā vietā būvējot un projektējot pilsētas centrālās ielas, kas faktiski liedz iespēju izbūvēt siltumapgādes trases.”
Raiņa iela – galvenā iela, kas ved cauri Lielvārdes centram un kur būtu iespējams izbūvēt siltumtrases un veidot apkures punktu vismaz daļai pilsētas, – ir tikko noasfaltēta. Situāciju sarežģī arī tas, ka Lielvārdes daudzīvokļu mājas atrodas ļoti plašā, izkaisītā teritorijā. Domes priekšsēdētāja vietniekam Gintam Sīviņam Ekonomikas ministrijā pārrunājot iespējamos risinājumus, secināts, ka katrā no šīm apdzīvotajām teritorijām būtu jābūvē atsevišķa šķeldas katlumāja, kas gan nav tik efektīvi kā tad, ja varētu tikt būvēta viena kopīga katlumāja visai pilsētai.
“Ekonomikas ministrijā runājām par atbalsta veidiem atjaunojamo resursu katlumāju izbūvei. Mēs saprotam, ka to paveikt tik īsā termiņā kā līdz nākamajai apkures sezonai būs liels izaicinājums,” situāciju raksturoja G. Sīviņš. “Izmantojot valsts un Eiropas Savienības atbalstu, mēģināsim veidot jaunus apkures risinājumus. Diemžēl tas būs jādara vairākās vietās, jo apkures sistēma Lielvārdē ir ļoti decentralizēta. Visticamāk, viens apkures katls būs jāizvieto Avotu ielas rajonā, un otrā dzelzceļa pusē būs vajadzīgi vēl trīs vai četri. Gatavojamies tam un izvērtējam, kādus atbalsta veidus spēsim piesaistīt, lai šo projektu varētu realizēt ātrāk un ne tikai par pašvaldības budžeta līdzekļiem.”
Kā informēja G. Sīviņš, tarifs Lielvārdes pilsētā ir 56 eiro par megavatstundu, bet gāzes iepirkums ir beidzies apkures sezonas vidū – decembrī. Jaunā gāzes komponente maksā katru mēnesi atšķirīgi – no 80 līdz 110 eiro (pirms tam gāzes komponente izmaksāja 27 eiro). Ar pašreizējo tarifu, t.i., 56 eiro par megavatstundu, situācija Lielvārdes apkures uzņēmumam ir ļoti sarežģīta.
Lai rastu risinājumu izejai no pašreizējās situācijas, pašvaldības speciālisti šobrīd veic nepieciešamos finansiālos aprēķinus. Tuvākajā laikā deputātiem būs jālemj par papildu finansējuma piesaisti, lai varētu nodrošināt alternatīvu apkures veidu ieviešanu Lielvārdē un cilvēkiem nebūtu tik daudz jāmaksā par apkuri. Kā norādīja pašvaldības vadītāji, situācija šobrīd ir dramatiska, un būs jādomā arī par kādu atbalsta mehānismu iedzīvotājiem.
Šķeldas katlumāju paredzēts būvēt arī Ikšķilē.