25. septembrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Madaras Rutkēvičas personālizstāde “PĒCSTUNDAS”, kas pievēršas autores personīgajai pieredzei Lēdmanes skolā, kurā viņa mācījās no 1998. līdz 2004. gadam.
“Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien biežāk izskan publiskas diskusijas par mazo lauku skolu slēgšanu. Šie slēgšanas procesi mani pamudināja atgriezties bijušajā skolā, par fotogrāfiju centrālo tēlu kļūstot skolas 1976.gadā celtajai ēkai, kura šogad atzīmē 50 gadu jubileju, un kādu emocionālo pieredzi tā ir uz mani atstājusi. Uz pēcstundām skolā mani gan nekad neatstāja, tomēr, dramaturģijas terminos runājot, kāda nepabeigta iekšējā darbība jeb nepieciešamība man lika atkal ar to veidot dialogu, šī darba tapšanas iekšējo procesu dēvējot par skolas un manu atmiņu celtniecību,” par izstādes ideju stāsta autore.
Skolas vide māksliniecē radīja nedrošības un nepiederības sajūtu, kas saglabājās turpmākos skolas gadus līdz pat tās absolvēšanai. Izstāde “PĒCSTUNDAS” aktualizē skolā piedzīvoto atsvešinātību, skolēna attiecības ar skolas vidi un bulinga pieredzi, vienlaikus rosinot domāt par to, kā šī pieredze var ietekmēt cilvēku arī pieaugušā vecumā. Izstādes norises laikā paredzēti arī pavadošie pasākumi, kas, sākoties jaunajam mācību gadam, īpaši aktuāli varētu būt skolēniem un pedagogiem. Plašāka informācija par pasākumiem būs pieejama Ogres Vēstures un mākslas muzeja komunikācijas kanālos.
Madara Rutkēviča (1988) ir rakstniece un dramaturģe. Studējusi TV, Kino un Teātra dramaturģija Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 2016.gada strādā Valmieras teātrī, kā dramaturģe un aktrise darbojusies Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Dirty Deal Teatro, u.c. Pievērsusies fotogrāfijai jeb vizuālajai stāstniecībai. Absolvējusi ISSP Attīstot fotogrāfijas valodu 2 gadu programmā (2024 – 2026), piedaloties absolventu grupas fotogrāfijas izstādē 1,5 HA ar darbu Pajautā man kaut ko vieglāku.
Izstāde “PĒCSTUNDAS” apmeklētājiem pieejama līdz 27. decembrim. Izstādes atklāšanas dienā – ieeja bez maksas.
Izstādes un telpas autore Madara Rutkēviča
Izstādes kuratore Elīna Cērpa
Madlienas kultūras namā no 1. oktobra līdz 7. decembrim apskatāma Iritas Galejas gleznu izstāde "Notvert gaismu".
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Izelpa. Telpa”. Tā ir kā pulsējoša vide, kurā vienkopus satiekas, pārklājas un savijas pieredzes un kultūras stāsti. Tas ir kā dažādu balsu un mediju krustpunktu saiets, kurā katrs mākslinieks dalās ar savu unikālo naratīvu: no Īslandes ainavas skarbajām vibrācijām, novada pilskalnu pieredzēm un vēsturiskas koka arhitektūras atmiņām līdz intīmai dzimtas arheoloģijai un spēcīgiem sociālpolitiskiem manifestiem.
Izstādes koncepcijas pamats balstās uz tādām tēmām kā saruna, empātija, telpa un laiks, īpašu uzsvaru liekot uz materialitāti un telpisko domāšanu. Koks, metāls, porcelāns un skaņa zaudē savu statisko lomu — tie runā savstarpēji un atsevišķi ar telpu un tās arhitektūru. Mākslinieku darbos telpa kļūst ne tikai par vietu, kurā eksponēts mākslas darbs, bet arī par aktīvu mākslinieciskā procesa sastāvdaļu. Tas ir apzināts, iespējams, pat nedaudz naivs aicinājums pārdomāt laikmetīgās mākslas funkciju un tās meklējumus šodienas turbulenti satraucošajā pasaulē.
Vienlaikus, izstāde darbojas kā atgādinājums par mazu bērnu sapņiem — laiku, kad mūsu uztvere bija tīra no aizspriedumiem un mēs ticējām, ka lietām piemīt dvēsele, ka debesis māk runāt un ka visneparastākās pasaules var uzbūvēt no jebkura pagalmā atrastā nieka. Ekspozīcija piedāvā mākslinieku kopēju, smeldzīgu un reizēm neparedzamu refleksiju par neaizsargātību un dziedēšanos, par redzēšanu un glābšanos, par nepārtrauktu klātbūtni sevī un telpā, kurā esam.
Izstādes autori: Aigars Bikše, Xiyao Chen & Julija Pociūtė, Daina Pupkevičiūtė, Rokas Dovydenas, Rimantas Milkintas, Kristine Mifsud, Oto Holgers Ozoliņš, Pauls Pudžs, Mykolas Sauka, Augustas Serapinas, Dārta Sidere, Elza Sīle, Skuja Braden.
Izstādes mērķis ir nodrošināt tiešu, dzīvīgu un nepastarpinātu telpu laikmetīgās mākslas meklējumiem un problēmu atspoguļojumiem ārpus lielajiem centriem.
Esiet, elpojiet un ļaujieties telpai!
Starptautiskā izstāde “Izelpa. Telpa” apmeklētājiem būs pieejama līdz 2027. gada 9. janvārim. I
Izstādes kurators: Māris Grosbahs
Telpa: Oto Holgers Ozoliņš, Māris Grosbahs
Vizuālā identitāte: Anitra Eglīte – Poikāne
Komunikācijas: Laura Tuča
Tehniskais atbalsts: Guntars Andersons, Nils Miķelsons
No 9. novembra Tīnūžu Tautas namā apskatāma LU VPDK “Dancis” veidota izstāde “Skatuviskās dejas tautas tērpu burtnīca”
Ogres novada folkloras kopas:
Ogresgala tautas nama koklētāju ansamblis
Ogres novada Kultūras centra folkloras kopa ARTAVA,
Tīnūžu tautas nama folkloras kopa SAULES MEITAS
Suntažu Kultūras nama folkloras kopa SAULE
Tomes tautas nama folkloras kopa GRAUDI
Lielvārdes Kultūras nama folkloras kopa JOSTA
Ogres novada tautas lietišķās mākslas studijas:
TLMS "SAIVA" - Ogre
LSM "TĪNA" - Tīnūži
Radošā darbnīca "URDZE" - Ciemupe
Audēju darbnīca "MŪSU PŪRS" - Ķegums
Audēju kopa "SPOLE" - Suntaži
Audēju kopa "NOSKAŅA" - Laubere
Izstāde bez maksas apskatāma līdz 2. janvārim
Līdz 30. decembrim Ķeipenes Tautas nama Mākslas Telpā apskatāma Ritas Tālmanes personālizstāde “Tāles”...
Ogresgrīvas pusmuižā līdz 17. decembrim apskatāma izstāde „OTA iekrāso novada robežas 2026” – trīs mazāk apdzīvotu Ogres novada pagastu stāsti mākslinieku akrila gleznojumos.
Tā ir šīs vasaras radošā ceļojuma rezultāts, kurā vairāk nekā 30 gleznot mīļotāji no Ogres novada, Rīgas, Pierīgas, Ādažiem un Jūrmalas kopā ar mākslinieci Astru Rubeni caur dabas krāsu un formu studijām iepazina trīs mazāk apdzīvotus Ogres novada pagastus – Tomi, Krapi un Mazozolus. Kopumā katrā plenērā piedalījās vairāk par plānotajiem 15 dalībniekiem.
Projekts apliecina, ka kultūras dzīve nav koncentrējama tikai lielākajos novada centros. Arī mazajos pagastos ir bagātīgs kultūras mantojums, spilgtas personības un stāsti, kas pelnījuši būt pamanīti. Tieši šādu kultūras satikšanos veidošana ir biedrības „Ūsiņš L” iecere arī turpmākajos projektos – ar mākslas palīdzību tuvināt cilvēkus, stiprināt piederību novadam un rosināt atklāt tā daudzveidību.
Projekts īstenots ar Ogres novada projektu konkursa R.A.D.I. 2026 finansiālu atbalstu.
No 25. novembra līdz 2027. gada 18. janvārim Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā “Brīvības ceļš” būs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Pierobeža”, kas pievēršas Latvijas austrumu robežas teritorijai, tās ainavai un cilvēku ikdienai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā robeža no salīdzinoši nemanāmas administratīvas līnijas kļuvusi par pastāvīgi apsargātu un nocietinātu telpu, kur ainavā parādījušies žogi, novērošanas torņi, patruļceļi un citas drošības infrastruktūras būves. Vienlaikus būtiski samazinājušies pārrobežu kontakti, kas ilgstoši bija daļa no vietējo kopienu ikdienas, savukārt pierobeža arvien biežāk tiek uztverta kā Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.
Projekta centrā ir vizuāls pētījums par robežas materializēšanos ainavā. Tas atklāj, kā ģeopolitiskā spriedze un drošības politika pakāpeniski pārvērš abstraktu robežas jēdzienu fiziskā realitātē, kas ieņem arvien redzamāku vietu apkārtējā vidē. Pierobežas teritorija ir daudzslāņaina zona – no vienas puses, redzamā fiziskā ainava ar žogu un militāro infrastruktūru, no otras – nemateriālais slānis ar cilvēku stāstiem un atmiņām, kas šķērso fiziskās robežas, kā arī nākotnes dimensija, kurā robeža tiek uzturēta kā potenciālu apdraudējumu pārvaldīšanas un gatavības infrastruktūra. Darbs fokusējas uz ainavas izmaiņām, militāro un civilo infrastruktūru, kā arī cilvēku klātbūtnes pēdām, atklājot, kā globāli politiski procesi iemiesojas konkrētā teritorijā un vizuālās detaļās.
Reinis Hofmanis (1985) ir mākslinieks un fotogrāfs. Studējis fotogrāfiju Lietišķo zinātņu un mākslas univeristātē Hannoverē, Vācijā, un ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļā. Reiņa darbus raksturo sociālantropoloģisks skatījums, kas izpaužas interesē tipoloģizēt dažādas sabiedrības grupas, to uzvedības modeļus un radīto vai ietekmēto vidi. Ieguvis galveno balvu Archifoto 2012. un 2013. gadā, saņēmis 2. vietu Sony World Photography Awards arhitektūras kategorijā 2013. gadā. 2014. gadā ieguvis Fujifilm GFX Challenge Global Grant Award. Viņa darbi ir publicēti tādos izdevumos kā The New York Times, Financial Times, Der Spiegel, Bloomberg, Le Monde, Esquire, Bloomberg, The Globe and Mail, The British Journal of Photography.
Izstādi sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju organizē Biedrība ISSP, kas jau 20 gadus darbojas laikmetīgās fotogrāfijas jomā, veidojot aktīvu fotogrāfijas vidi Latvijā, izglītojot jauno Latvijas fotogrāfijas autoru paaudzi un veicinot starptautisku apmaiņu. Izstādes kuratore: Iveta Gabaliņa.