Izstāde “Ogres rītausma” veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
2018. gadā Ogres Attīstības Biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?
Paraudzīsimies uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni – laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?
Izstādē būs redzami – oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.
Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja
Projekta vadītāja: Ilze Staģīte
Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja
Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis
Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga
Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa
Zīmējumi: Sarmīte Munde
Video stāsta autors: Pēteris Zilberts
Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča
Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša
Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze
Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons
Izstāde tapusi ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības Biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.
Šogad aprit 500 gadi, kopš vēstures liecībās pirmo reizi minēta iespiesta grāmata latviešu valodā. Satiekoties diviem nozīmīgiem notikumiem – valsts mēroga pasākumam “Latviešu grāmatai – 500” un Ikšķiles Kultūras biedrības iecerei par dokumentālu filmu “Valdis Villerušs. Ikšķiles portretists” - tapis Ikšķiles pilsētas bibliotēkas, Ikšķiles tautas nama un Ikšķiles Kultūras biedrības kopīgs projekts – izstāde “Latviešu senā grāmata: apkalumi un likteņi” , mākslinieka Valda Villeruša privātā kolekcija.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 1817. un 1819. gadā), pateicoties pamazām pieaugošajai zemnieku turībai, viņu sētās sāka straujāk ieplūst grāmatas, galvenokārt baznīcas literatūras standartizdevumi – Bībeles, sprediķu krājumi un dziesmugrāmatas, kā arī populārāko garīgo tekstu kopojumi, tā sauktās baznīcas rokasgrāmatas, piemēram, daudzkārt izdotā “Latviskā baznīcas, skolas un sētas grāmata”. Šo iespieddarbu lapas, kā tas jau ilgstoši bija ierasts, sargāja stingri vāki, kuru pamatnēs liktie koka dēlīši tika pārvilkti ar teļādu. Rotājumu bija maz – lauku grāmatsējēji reizēm ādā iespieda vienkāršu taisnlīniju rakstu.
Intensīva lietošana, neskatoties uz pamatīgo ievākojumu, grāmatas tomēr ātri deldēja. To īpašnieki pievērsās izsenis praktizētam aizsarglīdzeklim – apkalumiem, kuriem tika piešķirta arī estētiska funkcija. Ierosme nāca no Morāvijas un Polijas. Analogus apkalumus darināja Šveicē un Zviedrijā. Iesējumu rotāšana bija latviešu pirmā pievēršanās grāmatu mākslai.
Izstādē skatāmas ar kalumiem dažādi apdarinātas senās latviskās grāmatas. Mākslinieks Valdis Villerušs savās asamblāžās tās apmeklētājus iepazīstina ar dažām izteiksmīgām grāmatās atstātām laikazoba un lasītāju pēdām.
No 2021. līdz 2025.gadam visā valstī atzīmējam latviešu grāmatai 500. Pasākuma kulminācija notiks 2025.gada 8.novembrī, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies svinības – iestudējums 8 cēlienos “Cauri tumsai ar grāmatu”, kas tiks tiešraidē translēts visās Latvijas bibliotēkās. Aicinām 8.novembrī 17.00 uz izstādes prezentāciju, tikšanos ar mākslinieku Valdi Villerušu un žurnālistes Sandras Kiršbergas, operatora Edgara Bites un montāžas mākslinieka Uģa Smelēna veidotās dokumentālās filmas “Valdis Villerušs, Ikšķiles portretists” pirmizrādi. Filma tapusi ar Ogres novada pašvaldības atbalstu projektu konkursa “R.A.D.I. – Ogres novadam” ietvaros.
Izstāde pieejama apmeklētājiem no 11. oktobra līdz 29. novembrim pirmdienās no 17.00 līdz 19.00, trešdienās no 16.00 līdz 18.00 un sestdienās no 11.00 līdz 15.00. Ikšķiles Daudzfunkcionālā centra izstāžu zālē, Skolas ielā 4 (pie bibliotēkas).
2025. gada 10. oktobrī, plkst. 16.00, Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiek atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstāde balstīta uz Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskajiem atradumiem, kas aptver laika periodu no 4. līdz 17./18. gadsimtam. Tā ir unikāla iespēja iepazīt līdz šim maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, atklājot senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.
Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts, taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās ļoti lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā norisinājies sinkrētisms – kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana. Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kurās pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.
Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izstādes saturs un veidotāji.
Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 10. oktobra līdz 2026. gada 4. janvārim. Izstādes atklāšanas dienā – ieeja bez maksas.
- Vēsturniece: Kristīne Zaķīte
- Projekta vadītājs: Māris Grosbahs
- Izstādes mākslinieks un scenogrāfs: Georgs Avetisjans
- Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons
Līdz 1. februārim Taurupes muižas klētī būs skatāma gleznotāja Valda Kaprāļa personālizstāde “Ceļojums klusumā”, ko rīko Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti. Šī ir pirmā Ogres muzeja veidotā izstāde jaunatklātajā kultūras telpā, un šāda sadarbība, visticamāk, kļūs par tradīciju.
Valdis Kaprālis (dz. 1954) ir mākslinieks, kurš visvairāk pazīstams kā ainavists un kluso dabu gleznotājs. Viņa darbos, kas veidoti eļļas tehnikā, dabas motīvi iegūst simbolisku un vispārinātu nozīmi, sekojot tonālās glezniecības principiem. Glezniecība Kaprālim ir dzīvesveids un aizraušanās jau kopš bērnības. Izstādes darbi ir kā personiski stāsti, kas sakņojas mākslinieka dzīves pieredzē. Gan pašportrets, gan gleznas “Cesvaines pils” un “Rudens vakars” atklāj ne vien Kaprāļa profesionālo meistarību, bet arī viņa dziļo saikni ar ainavu un vidi, kurā viņš dzīvo un strādā.
“Es meklēju dabas enerģiju un tās saistību ar cilvēku. Ja cilvēks mēģina to sevī uztvert, viņš nejūtas lieks, viņš paņem enerģiju arī sev. Un ja tu šo enerģiju ieliec darbā, tā tajā arī paliek. Tad cilvēks, kurš nāk un skatās, var paņemt kādu drusciņu arī sev,” saka mākslinieks.
Valdis Kaprālis dzimis izsūtījumā Amūras apgabalā, kur 1949. gadā tika nosūtīta viņa ģimene. Atgriezies Latvijā četru gadu vecumā, viņš turpinājis savas dzīves gaitas Cesvainē, kur aktīvi darbojies gan kā mākslinieks, gan sabiedriskais darbinieks. Kaprālis bijis viens no Latvijas Tautas frontes Cesvaines nodaļas dibinātājiem, vadījis pašvaldību, ieņēmis amatus Vides aizsardzības fondā un Rīgas domē. No 2001. gada Valdis Kaprālis dzīvo Ikšķilē.
Izstādes norises vieta – Taurupes muižas klēts – ir ievērojams kultūrvēsturisks objekts, kas nesen piedzīvojis restaurāciju un pārtapis par daudzfunkcionālu sabiedrisko centru. Telpas otrajā stāvā, kur mājo gaisma un plašums, Valda Kaprāļa darbi veido īpašu, meditatīvu noskaņu, kas harmoniski saskan ar vietas atmosfēru.
Izstāde apmeklētājiem pieejama līdz 1. februārim. Izstādes atklāšana: 18.oktobrī plkst. 13.00
Izstādes veidotāji:
Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti
Izstādes kuratore:
Elīna Cērpa
Izstādes scenogrāfija:
Ineta Sipunova
Grafiskais dizains:
Anitra Eglīte – Poikāne / SIA “Bumbierkoks”
Sabiedrisko attiecību speciāliste:
Laura Tuča
Izstādi atbalsta:
Ogres novada pašvaldība
Dažreiz vajag vienkārši aizbraukt augstāk - kalnos, virs mākoņiem, kur gaiss ir tīrs un skats liek aizturēt elpu.
"Šī izstāde ir neliels ceļojums cauri maniem mirkļiem no dažādām vietām pasaulē, kur esmu meklējis klusumu, gaismu un skaistumu virs jūras līmeņa". Māris Freibergs
Ogres Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē skatāma izstāde "Modernisms. Stilizācija. Ornaments", kas tapusi skolas organizētā konkursu cikla "Meistari un mācekļi" ietvaros.
Šī gada konkursā piedalījās audzēkņi no 30 mākslas skolām visā Latvijā, tika iesniegti 180 darbi.
Košā ekspozīcija atvērta līdz 14. novembrim Brīvības ielā 11, Ogrē darba dienās no pl. 11:00 līdz 19:00, ieeja bez maksas.
Konkursu rīkoja OMMS mākslas skolotāja Māra Mārtiņjāne-Kaše, izstādi iekārtoja Kristīne Bicāne.
No 11. novembra līdz 30. janvārim Suntažu Kultūras namā Andra Lindes gleznu izstāde
Tautas lietišķās mākslas studijas SAIVA 65 gadu jubilejas izstāde “Saiva krāsu virpulī” ONKC Izstāžu zālē no 2. novembra līdz 4. janvārim
Apvienojot tradīcijās balstītu meistarību un radošu skatījumu uz mūsdienu tekstilmākslu, “Saivas” audējas piedāvā iepazīt ar lielu mīlestību un rūpību radītos tērpus, aksesuārus un tekstilizstrādājums, kurus paredzēts lietot, nevis ielikt skapī.
Izstāde aicina iegriezties krāsu, faktūru un ideju virpulī, gūt iedvesmu un paraudzīties uz tautas lietišķo mākslu no jauna skatupunkta.
Izstāde bez maksas apskatāma no 2. novembra līdz 4. janvārim ONKC Izstāžu zālē sestdienās no 11.00 līdz 14.00. Pārējā laikā, iepriekš piesakoties pa tālr: 26313588 (Santa).
No 2. līdz 28. novembrim Ķeipenes Tautas nama Mākslas telpā būs apskatāma Andra Lindes gleznu izstāde.
Izstādē skatāmi mākslinieka darbi, kuros atklājas Latvijas ainavu skaistums un gadalaiku noskaņas.
Apmeklētāji aicināti baudīt mākslu un iedvesmoties no autora radošā skatījuma.
