Latvijas Republikas Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona Veterānu apvienības veterāns, štāba virsseržants Ernests Punculs 2018. gada novembrī saņēma Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) Goda zīmi par nesavtīgu kalpošanu Zemessardzē.
Ernests Punculs (13.03.1941.) dzimis Ludzas rajona Ņukšu pagastā kuplā piecu bērnu ģimenē. Vecāki Julians un Rozālija bija zemnieki. Skolas gaitas E.Punculs uzsāka Jāņusalas septiņgadīgajā skolā. Pēc tās absolvēšanas sekoja pirmā darba pieredze vietējā kolhozā un Ventspilī, kur strādāja uz kuģa, tad 3,5 gadus obligātais dienests tālajos Ziemeļurālos. Armijā E.Punculs bija dienesta suņu instruktors. Pēc atgriešanās no dienesta 1965. gada decembrī E.Punculs apmetās uz dzīvi Ogrē, kur dzīvoja māsa, sāka strādāt Celtniecības pārvaldē Pārogrē. No 1968. gada 40 darba gadi kā palīgmeistaram aizvadīti Ogres trikotāžas kombināta vērpšanas ražotnē.
E.Punculs atklāj, ka dienējot iepazinies ar savu nākamo sievu Gaļinu, kura devās līdzi uz Latviju, jaunie cilvēki apprecējās 1966. gada decembrī. Ģimenē dzimuši 2 bērni, ir 3 mazmeitas un nu jau arī 1 mazmazdēls. Gaļina strādājusi Ogres bērnudārzos par audzinātāju, bet pirms došanās pensijā 20 gadus vadījusi pirmsskolas izglītības iestādi Ķegumā.
E.Punculs atminas, ka toreiz, kad viņam bija 50 gadi, rajona avīzē izlasījis paziņojumu par militārās vienības organizēšanu, uzreiz pieteicies un drīz arī nodevis zvērestu. Latvijas Republikas zemessargi ir brīvprātīgie, kas velta savu brīvo laiku tam, lai vajadzības gadījumā varētu aizstāvēt Latviju. Kupls ir arī Zemessardzes veterānu pulks (zemessargi kļūst par veterāniem, sasniedzot 55 vai 60 gadu slieksni) – viņi kalpojuši valstij jau trauksmainajos pagājušā gadsimta 90. gados un ir svarīgi Zemessardzei arī šodien. Veterānu pieredze un zināšanas Zemessardzē tiek augstu vērtētas. Viens no viņu galvenajiem uzdevumiem ir nodot savu pieredzi tālāk jaunajām paaudzēm, veicinot vēsturisko tradīciju pārmantojamību. Zemessardzes veterānus labi raksturo apvienības devīze “No pagātnes caur šodienu uz rītdienu Tēvu zemi nosargāt!”.
E.Punculs atklāj, ka darbošanās Zemessardzē ir arī viņa hobijs. Redzot un dzirdot par vectēva darbošanos Zemessardzē, tajā nesen iestājusies arī viņa mazmeita. E.Punculs savai valstij un sabiedrībai palīdzējis arī citās jomās – viņš ir ilggadējs asinsdonors, kuram piešķirts gan Latvijas PSR, gan Padomju Savienības un tagad arī Latvijas goda donora nosaukums.
Par pašaizliedzīgu un centīgu kalpošanu Zemessardzē, par tās darbības attīstību E.Punculs ir saņēmis Zemessardzes Izdienas zīmes, apbalvojuma “Par kalpošanu Tautai un Latvijai” 3. pakāpes Goda zīmi (2003. un 2013.gadā), 1. pakāpes medaļu par kalpošanu Zemessardzei (2005. gads), piemiņas medaļu “Zemessardzei 15 gadi” (2006. gads) un Zemessardzes veterāna Goda zīmi (2014. gadā).
2018. gada novembrī E.Punculam pasniegta Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltīta) Goda zīme par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts labā. “Kad uzzināju par šo apbalvojumu, tas man bija gluži kā pērkons no skaidrām debesīm. Visi apkārt jau zināja, bija izlasījuši internetā, es uzzināju tikai pēc tam. Es neuzskatu, ka būtu pelnījis šo apbalvojumu, neko izcilu jau neesmu paveicis,” saka E.Punculs, tomēr piebilst, ka apziņa, ka arī viņš visu šo laiku sniedzis savu artavu valsts drošībā, sniedz lielu gandarījumu.