Jauna skola, jauns skolēnu, jauns skolotāju kolektīvs, tur vajadzēja drošu roku, lai skolas sirds puksti būtu vienmērīgi un stipri. Bet galvenie vārdi, kas raksturoja mācību pārzini, kā visi viņu sauca, bija cilvēku mīlestība.
Visvairāk to izjuta skolēni, jo īpaši šīs skolas pirmā vidusskola klase, kam viņa mācīja latviešu valodu un literatūru. Literatūras stundas ir neaizmirstamas! Šķiroties no šīs klases, katram absolventam viņa veltīja garu vēstuli, tieši viņam rakstītu – 31 vēstuli.
Un skolēni to vienmēr ir novērtējuši ar abpusēju cieņu. Pietika tik Ilzei ieiet klasē, lai tur iestātos pilnīgs klusums, lai dzirdētu, saklausītu viņas teikto, lai gribētos kļūt labākam.
Kā darba novērtējums ir audzēkņu acis, kad viņi ierodas uz absolventu salidojumiem ar krāšņākajiem ziediem. Un kur nu vēl kā labākā skolotāja skolēnu balsojumā, arī Ogres jauniešu Gada balvas nominācijā “Cilvēks jaunietiem” uzvarētāja.
“Nāc uz mana dīvāniņa, parunāsimies!” Šos vārdus viņa daudzkārt teikusi jau kā sociālā pedagoģe. Tā nebija rāšana, tā bija saruna par dzīvi, par tās vērtībām. Un pie viena, ja vajadzēja, palīdzēja salikt arī pazudušos komatus kādā mājas darbā.
SIRDS CILVĒKS, kas ticēja labajam, savas izjūtas uzticot kladei, kur krājās arvien jauni dzejoļi. Dvēselei neatņemama - grāmatu pasaule.
Neatkarīgi no tā, cik laika pagājis, ir CILVĒKI, kurus neaizmirstam.
Un zvaigzne iet un deg un…
Atmiņu mirkļos dalījās Tava Ogres Valsts ģimnāzija