Sākoties pavasarim un saulainajām dienām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau reģistrējis pirmos kūlas ugunsgrēkus. Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 6. martā – Talsu novada Rojas pagastā, kur dega pērnā zāle 400 m² platībā. Līdz šim šogad Latvijā jau reģistrēts 21 kūlas ugunsgrēks.
2025. gadā ugunsdzēsēji glābēji Latvijā dzēsa 956 kūlas ugunsgrēkus, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad tika reģistrēti 440 ugunsgrēki, ir vairāk nekā divas reizes vairāk. Kūlas ugunsgrēku rezultātā pērn izdega 689 hektāri teritorijas. Šajos ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, nodega 17 ēkas vai būves, bet vēl 30 ēkas vai būves tika bojātas.
Ogrē 2025. gadā reģistrēti 8 kūlas ugunsgrēki, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad tika reģistrēti 2 šādi ugunsgrēki. Savukārt Ogres novadā pērn dzēsti 25 kūlas ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā 2024. gadā, kad tika reģistrēti 10 kūlas ugunsgrēki. Ogres novadā kūlas ugunsgrēkos 2025. gadā izdega vairāk nekā 76 tūkstoši kvadrātmetru teritorijas.
“Aizvadītais gads diemžēl apliecināja, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visvairāk ietekmē laikapstākļi, nevis cilvēku uzvedības maiņa. Arī šogad redzam, ka vienā Latvijas daļā iedzīvotāji gatavojas plūdiem, kamēr citviet jau pirmajās saulainajās dienās tiek dedzināta pērnā gada sausā zāle. Vēlos uzsvērt, ka arī 956 kūlas ugunsgrēki ir ļoti daudz — tie radīja papildu slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem un vienlaikus apdraudēja cilvēkus, viņu īpašumu un apkārtējo vidi. Jāsaprot, ka šie ir ugunsgrēki, ko izraisa paši cilvēki, apzināti aizdedzinot zāli. Kūlas ugunsgrēku nebūtu, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pieļaujams teritorijas sakopšanas veids,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Aizvadītajā gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Daugavpilī (70), Augšdaugavas novadā (65) un Rīgā (58), savukārt vismazāk – Saulkrastu novadā (2), Valmierā (3) un Varakļānu novadā (3).
Reģionu griezumā visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Latgalē, kur 277 ugunsgrēkos izdega 415 hektāri teritorijas. Tai seko Rīga un Pierīga, kur reģistrēti 215 kūlas ugunsgrēki un kopējā izdegusī platība sasniedza 96 hektārus. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku – 122 – reģistrēts Kurzemē.
Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma
Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti izceļas nelielās platībās, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, degšanas platības strauji palielinās, un liesmas var pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
Maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties plašumā un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai — tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas.
Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un padara ekosistēmu vienveidīgāku.
Ko darīt, ja deg kūla?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk informēt ugunsdzēsējus glābējus, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Vai iedzīvotājs pats var dzēst kūlas ugunsgrēku?
Ja iedzīvotājs vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, sākotnēji objektīvi jāizvērtē situācija un jāpārliecinās, ka dzēšanas darbi neapdraud paša veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams liesmas dzēst ar kājām, jo apavu zole var neizturēt karstumu un var aizdegties apģērbs. Dzēšot liesmas vai atkāpjoties no tām, jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām.
Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība
Atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 34. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskai personai no 56 līdz 140 naudas soda vienībām (no 280 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai — no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (no 1400 līdz 4300 eiro).
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
Informāciju sagatavoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests