Konferenci atklāja Ogres novada domes priekšsēdētaja vietnieks Gints Sīviņš, kurš pauda lepnumu par to, ka pasākums notiek tieši Ogrē. Viņš atklāja, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ir viena no svarīgākajām Ogres novada pašvaldības funkcijām. “Bērni, kuri dzīvo Ogres novadā un mācās novada skolās, ir mūsu nākotne, tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai skolēni un pedagogi savā vidē jūtas droši un ērti,” piebilda G. Sīviņš un novēlēja skolotājiem, lai izdodas konferencē dzirdētās atziņas ieviest ikdienas darbā.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks savā uzrunā aicināja domāt par to, ka mūsdienu pasaulē cilvēki kļūst arvien dažādāki, ar savām interesēm, vajadzībām, spējām un domām. Cilvēki kļūst prasīgāki ne tikai pret sevi, bet arī apkārtējiem, tai skaitā skolu, tāpēc būtiski mācību procesā ņemt vērā katra audzēkņa individualitāti. Viņš ieskicēja divus būtiskus izaicinājumus, kas pedagogiem jāņem vērā, ieviešot jauno mācību saturu, - individuāla pieeja katram bērnam un personalizēta mācīšanās, taču, lai to īstenotu, arī skolotājiem ir jāturpina pilnveidoties. Jaunais mācību saturs tiks ieviests pakāpeniski trīs gadu griezumā, tādēļ skolotāji var lēnām iepazīt jaunās iespējas un risinājumus veiksmīgai sadarbībai ar skolēniem. G. Catlaks mudināja pedagogus paraudzīties arī uz savām stiprajām prasmēm un uzdot sev jautājumus - kā es šobrīd mācu un ko varu darīt, lai katru skolēnu sagatavotu atbilstoši viņa spējām un pieredzei.
Ar aizraujošiem labās prakses piemēriem, kā mācību saturu padarīt bērniem izprotamāku, konferences atklāšanā dalījās arī Skola2030 vecākais eksperts Jānis Vilciņš, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Jānis Zeimanis. Klātesošajiem video uzrunā bija iespēja dzirdēt arī Kanādas Britu Kolumbijas provinces izglītības satura pārmaiņu arhitekta, plānotāja un ieviešanas vadītāja Roda Alena stāstu par nesenajām izglītības satura pārmaiņām, kas īstenotas laika posmā no 2009. līdz šim brīdim.
Konferences otrajā daļā dažādās Ogres novada Kultūras centra telpās notika darbnīcas, diskusijas un prezentācijas, tostarp darbnīca “Latviešu valodas apguve lingvistiski neviendabīgās klasēs”, “Skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas paņēmieni”, “Kā plānot atbalstu skolēniem, izmantojot diagnosticējošos darbus?”, “Mācību darba organizācija skolā katra skolēna mācīšanās atbalstam”. Kopā ar ekspertiem un praktiķiem tika pārrunātas atbildes uz jautājumiem: Ko darīt skolas un klases līmenī, lai sasniegtu katru bērnu? Kā pamanīt un noteikt skolēnu dažādās prasmes un mācīšanās vajadzības, lai atbilstoši pielāgotu mācīšanu? Kā mācīšanos dažādot? Kā līdz ar mācību priekšmeta saturu skolēni var mācīties domāšanas un darīšanas stratēģijas? Kā veidot klases sistēmu, kas rosina skolēnus attīstīt un nostiprināt pašvadītas mācīšanās prasmes? Kā vērtēt un sniegt noderīgu atgriezenisko saiti tā, lai tas neprasītu pārāk daudz skolotāja laika un piepūles?
Konferences noslēgumā uzstājās Cēsu 2. pamatskolas sākumskolas skolotāja Marita Dzene, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane, Gulbenes novada izglītības pārvaldes vadītāja, Skola2030 eksperte Edīte Kanaviņa un Skola2030 vecākā eksperte Inga Pāvula.
Pasākuma dalībnieki atzina, ka guvuši daudz būtiskas atziņas, kas mudināja paraudzīties uz mācību procesu no jaunas perspektīvas.