Semināru organizēja Latvijas Sociālo uzņēmēju asociācija un tajā piedalījās vairāku pašvaldību pārstāvji, sociālie uzņēmēji, kā arī citi interesenti, lai pārrunātu, kāpēc nepieciešama sadarbība pašvaldībai ar sociālo uzņēmēju, kādi no tā ir ieguvumi un kā veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību savā novadā. Ar reāliem pieredzes stāstiem dalījās Ogres novada un Rīgas pašvaldības pārstāvji un sociālo uzņēmumu “Learn IT” un “RB cafe” pārstāvji.
Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore, uzsvēra, ka svarīgs ir sadarbības modelis, kurā pašvaldība un sociālais uzņēmējs ir līdzvērtīgi partneri, kuri abi viens otram var dot un piedāvāt.
Ogres novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām, kas uzsāka darbu sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai savā novadā un Latvijā kopumā, tomēr ceļš uz to nebūt nav bijis vienkāršs. Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale atzina, ka iepriekšējā forumā par sociālo uzņēmējdarbību, kas notika pagājušā gada novembra beigās, piedalījās sociālie uzņēmēji, bet Ogres novada pašvaldība bija vienīgā no pašvaldībām, kura dalījās savā pieredzē, un pauda prieku, ka šajā forumā pārstāvētas daudzas pašvaldības, kas ir ieinteresētas un cerams arī gatavas darboties šā virziena attīstībā
D. Bārbale informēja, ka Ogres novada Sociālajā dienestā pieejams sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām – dienas centrs “Saime”. Dienas centrā darbojas 39 klienti, no kuriem 13 ir darboties griboši un varoši, lai pierādītu sevi arī kā spējīgu darbinieku. Ogres novada pašvaldība jau kopš 2017. gada veido platformu, ne tikai atbalstot pašu dienas centra klientu loku, bet arī veidojot labvēlīgu vidi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Pagājušajā gadā pašvaldība atvēra jaunas, skaistas telpas Ogres novada Sociālajam dienestam, kā arī attīstīja sociālās uzņēmējdarbības vidi – pašvaldība izsludināja konkursu par telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam ar nosacījumu, ka jānodarbina arī jaunieši ar īpašām vajadzībām. "Šī prasība kā obligāts nosacījums tika iekļauts konkursa nolikumā, jo bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, tāpēc ir būtiski dot viņiem iespēju kļūt par mūsu sabiedrības daļu tajā integrējoties kā līdzvērtīgiem pilsoņiem, un radīt darba iespējas, tādējādi kaut nedaudz uzlabojot savu dzīves kvalitātes līmeni, rast iespēju nopelnīt finanses studijām un iegūt vispārēju darba pieredzi, lai attīstītu sevi un turpinātu aktīvi darboties . Ogres novada pašvaldībai kā viena no prioritātēm bija radīt nodarbinātības iespējas dienas centra klientiem un citām sociāli mazaizsargātu personu grupām, lai nodrošinātu gan veiksmīgāku šo cilvēku integrāciju sabiedrībā, gan celtu viņu labklājības līmeni,” atzina D.Bārbale.
“Ogres centrā atrodas ēka, kurā savulaik atradās Ogres iedzīvotāju un viesu iemīļota kafejnīca “Pie zelta liepas”. Ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis, tomēr ilgstoši to neapsaimniekojot (tā atradās privātpersonas īpašumā), ēka tika būtiski bojāta. Saprotot ēkas vēsturisko nozīmi un lomu Ogres pilsētas attīstībā, pašvaldība izmantoja iespēju atgūt šo ēku un to atjaunot. Pirmais konkurss telpu nodošanai bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam beidzās bez rezultātiem, savukārt atkārtotā konkursā tika atrasts sociālais uzņēmējs - SIA “Bļoda”. Kopš 2019.decembra sākuma darbojas kafejnīca “Pie Zelta liepas”, kurā nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām, tai skaitā viesmīļi, tehniskie darbinieki u.c. Kafejnīca darbojas tikai 3 mēnešus un tā ir jauna pieredze gan pašam komersantam, gan sociālajiem darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā,,” atklāj D.Bārbale. Kafejnīcas “Pie zelta liepas” darbības sākums nav bijis viegls. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešams ilgāks adaptācijas laiks un integrācija darba vidē. Jāņem vērā, ka darbs ir jāpielāgo viņu iespējām. Šie cilvēki ir uzdrīkstējušies spert lielu soli savā ikdienas dzīvē – kļūt par nodarbināto un sniegt savu ieguldījumu sabiedrības labā ar to, ka viņiem tas ir divreiz grūtāk Līdz šim cilvēki ar īpašajām vajadzībām galvenokārt tikuši atbalstīti ar dažādām pabalstu sistēmām, kā arī atradušies izolētā vidē. Kļūstot par sociālo uzņēmēju, kurš pie sevis nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, savā veidā jākļūst un jādarbojas kā sociālajam darbiniekam, kuram darbinieki ir jāmotivē, jāuzklausa, jāatbalsta. Arī sabiedrība ir vairāk jāinformē par sociālo uzņēmējdarbību, jo joprojām trūkst izpratnes par to, ka šādā uzņēmumā jābūt iecietīgākiem pret pasūtījuma gaidīšanas laiku, kas var būt ilgāks, un apkalpošanas kvalitāti.
Pašvaldība saņēmusi pārmetumus no uzņēmējiem, ka, atbalstot sociālo uzņēmējdarbību, tiek radīti īpaši priekšnosacījumi sociālajiem uzņēmumiem, nevis citiem uzņēmējiem, kas piedāvā šo pašu pakalpojumu, tāpēc D.Bārbale aicināja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju šo jautājumu par konkurences mijiedarbību jeb savstarpējo ietekmi pārrunāt arī ar Konkurences padomi.
“Īstenojot ieceri, saskārāmies ar dažādiem iebildumiem, tomēr, tieši atbildot uz pārmetumiem, guvām pārliecību, ka pašvaldība rīkojas pareizi. Trūkums ir normatīvo aktu regulējumā, kurā nav skaidri noteikti pienākumi un tiesības. Katrs solis, ko Ogres novada pašvaldība un citas pašvaldības veikušas un veiks, radīs sociālās uzņēmējdarbības vidi Latvijā un to, vai sociālā uzņēmējdarbība strādās ar panākumiem. Par spīti grūtībām, Ogres novada pašvaldība turpina savu ieceri - atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību un Ogres novada iedzīvotāju sociālo grupu. Aicinām nebaidīties no izaicinājumiem un darīt to visu ar prieku!” aicināja D.Bārbale piebilstot, ka pagājušajā gadā Ogres novada pašvaldība izveidoja filmu “Ceļojums uz Ogri”, ko ar 2019. gada 21. novembra domes sēdes lēmumu piedāvāja izrādīt citām pašvaldībām: “Iegūtie finanšu līdzekļi no ieejas biļetēm filmai “Ceļojums uz Ogri” tiks izlietoti dienas centra “Saime” funkciju īstenošanai un paplašināšanai (sedzot reiterterapijas, fizioterapijas, mūzikas terapijas, kustību terapijas u.c. nepieciešamo aktivitāšu izmaksas), kā arī daļu no gūtajiem finanšu līdzekļiem izlietojot dienas centra “Saime” darbinieku darba samaksas palielināšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību. Paldies tām 8 Latvijas pašvaldībām, kuras atsaukušās mūsu aicinājumam!”
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis stāstīja par Rīgas pašvaldības pieredzi, sniedzot atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai Rīgā. Rīgas pašvaldība sociālajiem uzņēmumiem piedāvā piedalīties granta programmas “Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā” projektu konkursā. J.Osis secināja, ka uzņēmējiem trūkst atbildības pret saviem darbiniekiem, jo bieži vien šo cilvēku nodarbinātība beidzas līdz ar projekta īstenošanas beigām. Tāpat ir proporcionāli maz uzņēmēju, kas tiešām vēlas uzlabot dzīvi saviem līdzcilvēkiem, lielākā daļa vēlējušies iegūt finansējumu uzņēmuma attīstīšanā no grantu programmas - tas aizēno sociālos mērķus. Tomēr J.Osis arī uzsvēra, ka, redzot labu ideju, kas sniedz vērtīgu ieguvumu Rīgas iedzīvotājiem, arī Rīgas pašvaldība cenšas meklēt veidus, lai atbalstītu projektu. Viens no labajiem piemēriem ir RD Cafe.
Latvijas Soicālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētājs un “Latvijas Samariešu apvienības” vadītājs Andris Bērziņš atzina, ka sociālās uzņēmējdarbības rašanās pamatnosacījums ir cilvēks vai cilvēku grupa, kura vēlas radīt pozitīvas pārmaiņas noteiktai cilvēku grupai. “Sociālā drošība ir būtisks arguments, lai veiktu izvēli dzīvot konkrētā pašvaldībā, kas nozīmē, ka jārada iedzīvotājiem drošības sajūta. Protams, bieži vien šķiet, ka pašvaldība ir visu spējīga. Pašvaldībām ir daudz vajadzību un problēmu, tajā skaitā sociālā palīdzība un atbalsts. Pašvaldībām ir arī daudz dažādu ierobežojumu, kas attur no noteiktu lietu uzsākšanas - arī atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai sniegšanas. Pašvaldības nav jāuztver kā ienaidnieks. Pašvaldībām un sociāliem uzņēmējiem, par spīti atšķirībām, jāveido partnerattiecības, kas vērstas uz kopēja, iespējami labāka atrisinājuma meklēšanu atbalsta sniegšanai viens otram un galvenais - cilvēkiem,” uzsver A.Bērziņš, kurš kā galvenos pozitīvos aspektus sociālās uzņēmējdarbības un pašvaldību sadarbības rezultātā minēja: reģionā palielinās ekonomiskā aktivitāte, ir alternatīvas darba vietas, iespējams arī eksports gan kaimiņiem, gan tālāk.
Seminārs norisinājās biedrības “Tuvu telpās” Brankās, Ozolnieku novadā. Biedrība “Tuvu” ir labdarības organizācija, tās vadītāja Lāsma Cimermane iepazīstināja semināra dalībniekus ar biedrības darbību, mērķiem, atklājot, ka šobrīd telpas tiek izmantotas dažādu jauniešu pasākumu organizēšanai, “Princešu skolas” norises nodrošināšanai, kurā piedalās Ozolnieku un Branku meitenes vecumā no 10 līdz 13 gadiem, telpās notiek arī dažādi citi pasākumi, kas organizēti, sadarbojoties ar Ozolnieku novada pašvaldību. Telpas tiek piedāvātas arī nomai.
Seminārs turpinājās ar diskusijām starp pašvaldību, sociālo uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, kurās tika pārrunātas praktiskas idejas un ieteikumi sadarbības veidošanā, attīstīšanā un uzlabošanā.
Savu viedokli par sociālo uzņēmējdarbību sniedza arī biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” vadošā pētniece un Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijas locekle Agnese Frīdenberga.
Seminārs organizēts LEADER sadarbības projekta „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros. Šī ir noslēguma aktivitāte diskusijām, kas tika realizētas katrā projektā iesaistītās partnerības teritorijas pašvaldībā pagājušā gada nogalē.