Decembra pirmajā pirmdienā Ciemupes lasītāju klubiņš “Dalies priekā” sadarbībā ar izdevniecību “Latvijas Mediji” lasīja Vācijas libāniešu rakstnieka Pjēra Jaravāna grāmatu “Paliek tikai ciedri”. Grāmata tika izdota ar Eiropas Savienības projekta “Radošā Eiropa” atbalstu un katrai klubiņa dalībniecei un bibliotēkai dāvināts eksemplārs.
Anotācija:
Samīrs uzauga Vācijā, taču viņa sirds vienmēr piederējusi Libānai – skaistajai, noslēpumainajai dzimtenei, par kuru bērnībā tik daudz stāstīja tēvs. Taču pirms divdesmit gadiem tēvs no viņa dzīves negaidīt pazūd gluži kā kāds paša noslēpumaino leģendu varonis, atstājot daudz neatbildētu jautājumu.
Samīrs beidzot ir gatavs noskaidrot patiesību un dziedēt traumas, tāpēc dodas ceļojumā, kas savienos tagadni un pagātni un izvedīs viņu cauri sarežģītai un sašķeltai valstij. Vienīgās norādes ir veca fotogrāfija somas kabatā un tēva stāsti, kuri izrādīsies daudz patiesāki un bīstamāki, nekā viņš jebkad uzdrīkstējās domāt.
Vairākas klubiņa dalībnieces atzina, ka pašas nebūtu izvēlējušās šo grāmatu gan tēmas, gan biezuma un nezināmā autora dēļ un stereotipa par Tuvajos Austrumos notiekošu stāstu skarbuma dēļ.
Liene nebija vīlusies, apbrīnoja autora debiju un secināja, ja ir ko teikt, tad ir jāraksta (autors grāmatu sāka rakstīt 13 gadu vecumā), jādalās ar savu stāstu. Lai gan 400 lappuses gara, raiti lasās, noskaņa, vide un izjūtas precīzas un skaidras, stāsts daudzslāņains. Detektīva žanra elementi palīdzēja stāstam plūst un radīja spriedzi un humoru. Pierādās, cik svarīgi bēgļiem ir mācīties vietējo valoda. Iepriecināja tēva un dēla attiecību attēlojums, jo ne tik bieži grāmatās to redz, kā arī aktuālā tēma - klimata pārmaiņām, kā tas ietekmē ciedrus. Vienmēr prieks redzēt pieminētu bibliotekāra profesiju un bibliotēkas - Samīrs strādā bibliotēkas arhīvā.
Megija gan grāmatu nepabeidza, tāpēc priecājās, ka eksemplārs paliks pie viņas. Ļoti kolorīts šķita vecmāmiņas tēls. Tā kā patika afgāņu “Pūķa ķērājs”, tad varētu nākotnē pamēģināt vēl kādu stāstu, kas risinās Tuvajos Austrumos.
Rūta visbiežāk lasa detektīvžanra grāmatas, tādēļ mīklu par to kādēļ tēvs pazuda, atrisināja ātri, pēc pasakas izlasīšanas. Radās vēlme internetā sameklēt vairāk informāciju par ticības karu starp musulmaņiem un kristiešiem, jo nespēj saprast šo nežēlību.
Madarai vienmēr patikušas grāmatas par Tuvajiem Austrumiem, tādēļ vietām stāsts šķita pazīstams. Lēni lasījās, jo maz dialogu, ne tā kā trilleros. Izlēma “obligāto” literatūru lasīt vannā, protams, eksemplārs iekrita ūdenī. Ja patīk “Paliek tikai ciedri”, tad iesaka H. Hoseīnī grāmatas vai “Šantarāmu”, “Rīsumāti”.
Secinājām, ka Libānas ciedrs ir citas sugas kā Sibīrijas. Par bēgļiem Eiropā ir daudz stereotipu, sabiedrība norobežojas, tāpēc neveidojas asimilācija, veidojas apkaimes, rajoni, kur dzīvo kopā ar tautiešiem. Tikai sašķeltā sabiedrībā vara var apspiest tautu. Atrodoties svešā valstī ir jāievēro vietējās tradīcijas (lakats baznīcā), ceļojot pārāk bieži redzēts, ka eiropieši to nedara. Un pēdējais secinājums – labāk ir pajautāt, nekā dzīvot neziņā un bailēs no atbildes.
Nākamā tikšanās 15. janvārī.
Informāciju sagatavoja Ciemupes bibliotēkas vadītāja