Šī gada 14. februārī Tomes amatierteātris “Poga” kopā ar draugiem un atbalstītājiem svinēja savu 10. un Tomes teātra 100. jubileju . Kāpēc tieši 14. februārī? Tāpēc, ka katrai aktrisei šajā kolektīvā un, protams, arī režisoram, īpaša vieta sirdī ir tieši teātrim. Kolektīvs saka: “Mums ir mīlestība uz teātri”. Tas tā tiešām ir, ko pierāda tas, ka Tomes pusē teātra spēlēšanas tradīcijas ir senas un dziļām saknēm bagātas. Jau 20. gadsimta 20.–30. gados, un pat vēl agrāk, Tomes pagastā darbojās dramatiskais kolektīvs. Lugas tika iestudētas pagasta mājās – viena no tām bija “Kaktiņu” mājas. Ļaudis sanāca kopā un paši darbojās – bez lieliem līdzekļiem, bet ar degsmi un mīlestību pret teātri.
Vēlāk teātra kustību turpināja Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Tomes nodaļa un Tomes Aizsargu biedrība, pēc tam – Tomes skola un tās pedagogi. Kad tapa Tomes tautas nams, teātra spēlēšana kļuva par vienu no vadošajām amatiermākslas izpausmēm pagastā. Tieši tāpēc šī gada svētku afišā redzami divi skaitļi – 100 un 10. Simts gadi simbolizē teātra tradīciju Tomē, savukārt desmit gadi – kolektīva ar nosaukumu “Poga” pastāvēšanas un darbības laiku.
Īpašu vietu kolektīva darbībā ieņem L. Stumbres luga “Aspazija. Vakara laivā”, kuru sāka iestudēt 2023. gadā. Izrāde izskanējusi daudzviet Latvijā, tostarp Aspazijas un Raiņa muzejā Jūrmalā un Raiņa mājā Berķenelē. Lugas tapšanā tika piesaistīts kustību konsultants, dekorāciju māksliniece, kā arī Tomes dāmu vokālais ansamblis, kas izpildīja dziesmas ar Aspazijas tekstiem.
Toms amatierteātris “Poga” jau vairākus gadus iestudē izklaidējošas lugas Jāņu dienai, sadarbojoties ar folkloras kopu “Graudi”. 2024. gada vasarā kolektīva iniciatīva bija teātra meistarklase bērniem un jauniešiem, aicinot iepazīt teātra mākslu caur spēli, kustību un attapību.
2026. gada 14. februārī skatītāju vērtējumam tika nodota R. Hārlinga luga “Dzelzs magnolijas”, kas ir stāsts par sievietēm, draudzenēm, kuras pēc dažādiem dzīves satricinājumiem “pamazām tiek galā pašas ar sevi". Izrādē var smieties, raudāt, aizdomāties par savu dzīvi. Vai tiešām katra sīkā neveiksme jāuztver kā traģēdija?
Simts gadi tradīcijās un desmit gadi ar vārdu “Poga” – tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri mīl teātri un ir gatavi sanākt kopā, lai radītu. Uz tikšanos izrādēs!