Mārtiņš Baltais

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Sauszemes spēku nodaļas Sauszemes spēku studiju kursa virsseržants Mārtiņš Baltais Viestura ordeņa sudraba goda zīmes apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts labā saņēma 2016. gada 18. novembrī.

Mārtiņš Baltais (26.07.1981.) ir dzimis Balvos. Ģimenē auga vēl divi jaunāki brāļi.  Mārtiņa vecāki, tēvs Jānis un mamma Dace, strādāja savā zemnieku saimniecībā. Skolas gaitas M.Baltais uzsāka Kubuļu pamatskolā, vēlāk iestājās Apes arodvidusskolā, kur ieguva remontatslēdznieka – zemessarga profesiju.2001. gadā uzsāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). 2015. gadā Biznesa augstskolā „Turība” ieguva pirmā līmeņa augstāko izglītību (kvalifikācija - drošības speciālists). Līdz 2011. gadam M.Baltais dienēja 1. kājinieku bataljonā, vēlāk Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur bija kursa virsseržants un atbildēja par kadetu apmācību un disciplīnu. No 2016. gada ir Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādes 1. Mehanizētā kājinieku bataljona 3. Mehanizētās kājinieku rotas virsseržants.

Visu dienesta laiku M.Baltais papildina zināšanas un pieredzi, ir piedalījies starptautiskās mācībās Igaunijā, Norvēģijā, Vācijā un Anglijā. 2008. un 2011. gadā piedalījās starptautiskā miera nodrošināšanas operācijā Afganistānā, Maimanā; 2003. gadā piedalījās misijā Irākā, Alhilā.

M.Baltais atzīst, ka nokļūšana militārā sfērā bijis likumsakarīgs viņa dzīves ceļš. Bērnībā par militāriem un vēsturiskiem notikumiem un faktiem daudz dzirdējis no vecvecākiem, tas ieinteresējis. Ceļš uz dienestu licies pats par sevi saprotams. Iespējams, ka tieši vecākā brāļa ietekmē jaunākais brālis Jānis izvelējies dienestu NBS Militārajā policijā un strādā prezidenta apsardzē. Turklāt abi brāļi kopā piedalījušies militārajā operācijā Afganistānā 2008. un 2011. gadā.

Par paveikto dienesta laikā M.Baltais saņēmis vairākus apbalvojumus. Par misijām Afganistānā un Irākā 2007. gadā saņēmis medaļu „Par centību militārajā dienestā”, 2015. gadā - Mācību vadības pavēlniecības komandiera 3. pakāpes goda zīmi „Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 2011. gadā Sauzsemes spēku Kājinieku brigādes 3. pakāpes apbalvojumu „Par nopelniem”.

Tomēr par savu augstāko apbalvojumu viņš uzskata Viestura ordeņa otrās pakāpes goda zīmi, ko saņēma 2016. gada 18. novembrī par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts labā. “Šis apbalvojums bija liels pārsteigums un reizē patīkami, ka mans paveiktais darbs tika novērtēts,” atzīst M.Baltais. “Ir tāds teiciens, ka slikts karavīrs ir tas, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Gluži tik augsti mērķi armijā man nav. Es strādāju ar mērķi veidot labāku Latvijas armiju, labākus, izturīgākus un disciplinētākus Latvijas armijas karavīrus. Lai Latvijas armija kopumā attīstītos un būtu spēcīga.”

Par saviem hobijiem Mārtiņš sauc darbu un ģimeni. Nekam citam daudz laika neatliek. Ja ir iespēja, viņš labprāt dodas skriet, vai vasarā, parasti agros rītos, ar laivu smaiļot pa Daugavu. Labprāt ar ģimeni dodas ekskursijās tepat pa Latviju vai arī kādos tālākos ceļojumos. “Pamatā darbs aizņem visu manu laiku. Citreiz dienesta pienākumu dēļ neesmu mājās nedēļu, mēnesi vai ilgāk. Priecājos, ka mana sieva ir saprotoša un zina, nav vērts pārmest - armija ir mans dzīvesveids,” saka M.Baltais. Šīs darbs viņu saista vairāku iemeslu dēļ. “Jā, man ir bijušas situācijas dzīvē, kad esmu domājis par darba maiņu. Tomēr tas ātri pāriet. Armijā cilvēkiem ir nodrošināta medicīniskā aprūpe. Ja ar karavīru kas notiek, armija sniedz atbalstu ģimenei. Es zinu, ka noteiktā vecumā varu doties pensijā un saņemšu pensiju. Ir liela stabilitāte. Es zinu, kas notiks nedēļu, mēnesi, pusgadu uz priekšu. Armijā nekad nav vienmuļi. Visu laiku jābūt kustībā. Ikviens te ir spiests attīstīties, ja to nedarīs – iesīkstēs. Jāpiemīt pedagoga prasmēm – jāmāk ieinteresēt karavīri, jāpanāk, ka viņi vēlas darboties, lai iesaistās. Šobrīd gan mans pienākums ir kontrolēt, vai tie, kuri apmāca karavīrus, māk to panākt,” saka M.Baltais.  

Pēc profesionālās vidusskolas beigšanas, uzsākot dienesta gaitas, M.Baltā dzīvesvieta bija Rīgā, Juglā. Šeit arī nodibināta ģimene un pasaulē nākušas divas meitas – Madara (8 gadi) un Beāte (7 gadi). Kad meitām tuvojās skolā iešanas laiks, ģimene sākusi meklēt piemērotāku un plašāku dzīvesvietu. 2015. gadā ģimene nolēma iegādāties māju Ogrē, kurā nu mitinās arī Mārtiņa vecāki. “Šī ir maza, zaļa pilsēta. Tepat blakus Rīga - ērti varam izmantot visas galvaspilsētas iespējas. Kad atbrauc ciemiņi, ejam pastaigāties pa Ogres skaistākajām vietām. Man patīk skriet, šeit to droši varu darīt. Ogrē viss ir uz vietas. Meitas ir sākušas iet skolā, varam droši palaist uz pulciņiem, viņas gan spēlē basketbolu, gan apmeklē peldēšanas un deju nodarbības. Liels atbalsts ir mani vecāki,” atklāj M.Baltais.