6. martā plkst. 16.00 Ķeipenes Tautas nama Mākslas telpā Emīla Kristiāna Muzikanta personālizstādes "Aiz skatiena robežas" atklāšana un tikšanās ar mākslinieku.
Skatiens ir viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu prāti saskaras ar apkārt virmojošajiem pasaules stimuliem. Tā funkcionālā nozīme izriet no tādiem ikdienišķi nepieciešamiem aspektiem kā luksofora signālu atpazīšana vai kārtējā doomscrollotā īsformas video aplūkošana. Šīs darbības parasti izsauc instinktīvu reakciju, kas sava būtībā sakņojas pagātnes pieredzēs un individuālajās uztveres niansēs. Šāda pieeja ir lielākajai daļai dzīvnieku valsts pārstāvju (un protams, tostarp cilvēkam) un pavisam loģiski, ka tā - tas palīdz konkrētajam indivīdam izdzīvot un pilnvērtīgāk funkcionēt apkārtējā vidē. Skatiens var arī kalpot par ekspresīvas komunikācijas līdzekli, it īpaši kombinācijā ar sejas mīmiku. Taču esam attīstījuši arī tādas funkcijas, kā kontemplatīvā, asociatīvā, analītiskā un arhetipiskā domāšana, tādējādi padarot savus uztveres apvāršņus daudzkārt plašākus, it īpaši šos domāšanas veidus kombinējot ar vizuālajam uztveres manām.
Tieši šie mūsu redzes sniegtie vizuālie stimuli kopā ar prātā esošo informāciju dod mums iespēju ieskatīties tālāk par skatiena sniegtajām robežām, nokļūstot gandrīz meditatīvi analītiskā prāta stāvoklī. Kaut arī primitīva slēguma prātu īpašniekiem šāda darbība liekas bezjēdzīga un pat kaitējoša, taču manuprāt, tas ir ļoti aprobežots, sovjetisks un nepamatots skatījums. Tas ir ne tikai viens no veidiem kā sniegt savam prātam iespēju atslēgties no ikdienišķiem rutīnveida domu pavedieniem un sniedz mums iespēju labāk izprast sev zemapziņā ritošo procesu raksturu un ievirzi, kas savukārt uzlabo dzīves kvalitāti, jo ļauj cilvēkam būt ciešākā harmonijā ar iekšējo-sevi, tādējādi mazinot mūsdienās bieži sastopamo bezjēdzības un tukšuma sajūtu, jo izprotam un vadāmies pēc tā, ko mēs vēlamies, nevis kāda influencera proklamētajiem aspektiem. Laikā, kad mums apkārt virmo neskaitāmi “patiesības proklamētāji”, ir sevišķi būtiski izprast SEV būtisko, nevis ņemt un pielāgot sevi kādam šablonam (kurš visbiežāk būs veidots, balstoties uz no pirksta izzīstiem “faktiem”).
Tieši tādēļ aicinu šīs izstādes vērotājus baudīt apkārt valdošo atmosfēru, apdomāt savas dzīves faktus un saskatīt darbos lietotajos izteiksmes līdzekļos tās asociācijas, ko Jūsu prāts sniedz vai gluži vienkārši vērot darbus, secināt kas patīk, kas ne un uz brīdi atslēgties no gaidāmo darba atskaišu analizēšanas vai citiem mūsdienu cilvēka ikdienā nepieciešamiem, bet ne individuālu domu pavedienu raisošiem tematiem.
Emīls Kristiāns Muzikants dzimis 1997. gadā. 2017. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, bet 2024. gadā – maģistra grādu Glezniecības nodaļā. Kopš 2016. gada viņš regulāri piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. 2023. gadā saņēmis balvu “Gada jaunais mākslinieks”, kas deva iespēju rīkot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. 2024. gadā E. K. Muzikants kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Viņš ir arī mākslinieku grupas “Daugava 2019” biedrs, kas regulāri organizē grupas izstādes un aktīvi piedalās dažādos kultūras notikumos. 2024. gadā mākslinieks sarīkoja vairākas personālizstādes Latvijā, tostarp Krāslavas muzejā, Līvijas Rezevskas izstāžu zālē Kuldīgā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Tajā pašā gadā viņš piedalījās ar personālizstādi kā Goda viesmākslinieks Francijā – “Centre Pour l’UNESCO” izstāžu zālē “Argency Espace” Trojā. 2025. gadā viņš organizēja savu personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.
Izstāde skatāma no 6. marta līdz 10. aprīlim.
