Atklāta Ogres Mūzikas un mākslas skolas mākslas pedagogu darbu izstāde. Mūsu DAŽĀDIE pedagogi! Katrs ar savu rokrakstu mākslas pasaulē. Katrs ar savu unikālo pienesumu audzēkņu izglītošanā un iedvesmošanā.
Mīlam katru!
Darbu autori: Ieva Lāce, Elīna Umule, Žanete Žvīgure, Zane Raičenoka-Raišonoka, Inese Kleine-Pētersone, Ineta Donska, Inese Birža, Lolita Onckule-Bērziņa, Ilze Kupča-Ziemele, Dagne Ventiņa, Dāvis Ozols, Līva Kaprāle, Māra Mārtiņjāne-Kaše, Simona Iranoviča, Iveta Priedīte, Sintija Cēberga, Liena Valeskalne.
Kuratores: Kristīne Jukmane, Kristīne Bicāne.
Izstāde skatāma līdz 17. oktobrim OMMS izstāžu zālē darba dienās no pl. 11.00 līdz 19.00 Brīvības ielā 11, Ogrē.
Ieeja bez maksas!
Aicinām apskatīt vecāku un bērnu kopīgi veidotās kūkas, kas gatavotas PII Pūt vējiņi 40. dzimšanas dienai.
Ogres novada Kultūras centrā Foto izstāžu zālē un Mazās zāles vestibilā
Izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniecēm 4. oktobrī plkst. 14.00 Foto izstāžu zālē
Mākslas studijā apvienojas dažādu gadu un profesiju sievietes, kurām ir patiesa interese par mākslu. Studijas dalībnieces izstādē caur glezniecību atklāj savas sajūtas redzējumu.
Šoreiz par ziediem: reāliem, sapņainiem, stilizētiem. Katras dalībnieces gleznotais zieds atklāj kādu sajūtu: maigumu, ilgas, spēku, trauslumu vai pārvērtības.
Šie darbi nav tikai par ziediem. Tie ir par sievieti – tādu, kāda viņa ir iekšēji: bagāta, daudzslāņaina, patiesa.
Studija pastāv jau piecus gadus. Šobrīd darbojamies MĀKSLAS 1/2 MUIŽĀ, bet iepriekš Radošajā kvartālā PASTS.
Izstādē piedalās 11 dalībnieces ar vairāk nekā 50 darbiem:
Vilma Staģīte, Valentīna Demidova, Dace Grīnberga, Nadežda Jukša, Mārīte Priecuma, Gunta Šmaukstele, Alda Silkalne, Liene Feldmane, Ingrīda Ķipēna, Nadīna Oskanli, Sanda Matveja.
Studijas vadītāja Mģ. Art. Astra Rubene
Izstāde bez maksas apskatāma līdz 28. oktobrim.
Ogres Mūzikas un mākslas skola šajā mācību gadā svin apaļu jubileju.
Kopā 100!
Mūzikai 65 gadi un mākslai - 35.
Tam par godu tapusi OMMS mākslas jomas absolventu darbu izstāde Ogres novada Kultūras centra Izstāžu zālē.
Tā apskatāma no 11. līdz 28. oktobrim, iepriekš piesakoties pie OKC klientu apkalpošanas speciālistiem (t. 28312731).
Ieeja bez maksas!
No 1. oktobra līdz 30. oktobrim Ķeipenes pagasta Tautas nama Izstāžu telpā mākslinieces - visu 18 Ķeipenes plenēru dalībnieces - VITAS BEIKERTES gleznu izstāde KLUSUMA STRUKTŪRAS.
Tās ir brīvas, intuitīvas, neierobežotas ,tomēr dažkārt veido tēlus, kurus, es ceru, skatītājam ir vērts ieraudzīt. Izstāde ir kā ceļojums uz skatītāja uztveres un emociju dziļumiem, kontrasts starp vizuālo intensitāti un klusumu - kā meditācija, kustība, transformācija. Es arī ceru, ka skatītāji kļūs par līdzautoriem, lasot manas klusuma struktūras, kas nerunā vārdos, bet rezonē ar zemapziņu, ar to, kas mūsos vēl nav nosaukts.
Klusums nav tukšums, bet pilns ar iespējām. Līnijas, formas, krāsas ir vizuālie impulsi, kas veido neredzamus sakarus. Dažkārt arī redzamus! Novēlu ieskatīties! Vita
Izstādes ATKLĀŠANA un tikšanās ar mākslinieci 1.oktobrī plkst.16.00!
Izstāde “Ogres rītausma” veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
2018. gadā Ogres Attīstības Biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?
Paraudzīsimies uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni – laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?
Izstādē būs redzami – oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.
Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja
Projekta vadītāja: Ilze Staģīte
Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja
Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis
Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga
Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa
Zīmējumi: Sarmīte Munde
Video stāsta autors: Pēteris Zilberts
Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča
Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša
Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze
Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons
Izstāde tapusi ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības Biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.
Šogad aprit 500 gadi, kopš vēstures liecībās pirmo reizi minēta iespiesta grāmata latviešu valodā. Satiekoties diviem nozīmīgiem notikumiem – valsts mēroga pasākumam “Latviešu grāmatai – 500” un Ikšķiles Kultūras biedrības iecerei par dokumentālu filmu “Valdis Villerušs. Ikšķiles portretists” - tapis Ikšķiles pilsētas bibliotēkas, Ikšķiles tautas nama un Ikšķiles Kultūras biedrības kopīgs projekts – izstāde “Latviešu senā grāmata: apkalumi un likteņi” , mākslinieka Valda Villeruša privātā kolekcija.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 1817. un 1819. gadā), pateicoties pamazām pieaugošajai zemnieku turībai, viņu sētās sāka straujāk ieplūst grāmatas, galvenokārt baznīcas literatūras standartizdevumi – Bībeles, sprediķu krājumi un dziesmugrāmatas, kā arī populārāko garīgo tekstu kopojumi, tā sauktās baznīcas rokasgrāmatas, piemēram, daudzkārt izdotā “Latviskā baznīcas, skolas un sētas grāmata”. Šo iespieddarbu lapas, kā tas jau ilgstoši bija ierasts, sargāja stingri vāki, kuru pamatnēs liktie koka dēlīši tika pārvilkti ar teļādu. Rotājumu bija maz – lauku grāmatsējēji reizēm ādā iespieda vienkāršu taisnlīniju rakstu.
Intensīva lietošana, neskatoties uz pamatīgo ievākojumu, grāmatas tomēr ātri deldēja. To īpašnieki pievērsās izsenis praktizētam aizsarglīdzeklim – apkalumiem, kuriem tika piešķirta arī estētiska funkcija. Ierosme nāca no Morāvijas un Polijas. Analogus apkalumus darināja Šveicē un Zviedrijā. Iesējumu rotāšana bija latviešu pirmā pievēršanās grāmatu mākslai.
Izstādē skatāmas ar kalumiem dažādi apdarinātas senās latviskās grāmatas. Mākslinieks Valdis Villerušs savās asamblāžās tās apmeklētājus iepazīstina ar dažām izteiksmīgām grāmatās atstātām laikazoba un lasītāju pēdām.
No 2021. līdz 2025.gadam visā valstī atzīmējam latviešu grāmatai 500. Pasākuma kulminācija notiks 2025.gada 8.novembrī, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies svinības – iestudējums 8 cēlienos “Cauri tumsai ar grāmatu”, kas tiks tiešraidē translēts visās Latvijas bibliotēkās. Aicinām 8.novembrī 17.00 uz izstādes prezentāciju, tikšanos ar mākslinieku Valdi Villerušu un žurnālistes Sandras Kiršbergas, operatora Edgara Bites un montāžas mākslinieka Uģa Smelēna veidotās dokumentālās filmas “Valdis Villerušs, Ikšķiles portretists” pirmizrādi. Filma tapusi ar Ogres novada pašvaldības atbalstu projektu konkursa “R.A.D.I. – Ogres novadam” ietvaros.
Izstāde pieejama apmeklētājiem no 11. oktobra līdz 29. novembrim pirmdienās no 17.00 līdz 19.00, trešdienās no 16.00 līdz 18.00 un sestdienās no 11.00 līdz 15.00. Ikšķiles Daudzfunkcionālā centra izstāžu zālē, Skolas ielā 4 (pie bibliotēkas).
2025. gada 10. oktobrī, plkst. 16.00, Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiek atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstāde balstīta uz Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskajiem atradumiem, kas aptver laika periodu no 4. līdz 17./18. gadsimtam. Tā ir unikāla iespēja iepazīt līdz šim maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, atklājot senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.
Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts, taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās ļoti lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā norisinājies sinkrētisms – kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana. Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kurās pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.
Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izstādes saturs un veidotāji.
Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 10. oktobra līdz 2026. gada 4. janvārim. Izstādes atklāšanas dienā – ieeja bez maksas.
- Vēsturniece: Kristīne Zaķīte
- Projekta vadītājs: Māris Grosbahs
- Izstādes mākslinieks un scenogrāfs: Georgs Avetisjans
- Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons
No 18. oktobra līdz 1. februārim Taurupes muižas klētī būs skatāma gleznotāja Valda Kaprāļa personālizstāde “Ceļojums klusumā”, ko rīko Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti. Šī ir pirmā Ogres muzeja veidotā izstāde jaunatklātajā kultūras telpā, un šāda sadarbība, visticamāk, kļūs par tradīciju.
Valdis Kaprālis (dz. 1954) ir mākslinieks, kurš visvairāk pazīstams kā ainavists un kluso dabu gleznotājs. Viņa darbos, kas veidoti eļļas tehnikā, dabas motīvi iegūst simbolisku un vispārinātu nozīmi, sekojot tonālās glezniecības principiem. Glezniecība Kaprālim ir dzīvesveids un aizraušanās jau kopš bērnības. Izstādes darbi ir kā personiski stāsti, kas sakņojas mākslinieka dzīves pieredzē. Gan pašportrets, gan gleznas “Cesvaines pils” un “Rudens vakars” atklāj ne vien Kaprāļa profesionālo meistarību, bet arī viņa dziļo saikni ar ainavu un vidi, kurā viņš dzīvo un strādā.
“Es meklēju dabas enerģiju un tās saistību ar cilvēku. Ja cilvēks mēģina to sevī uztvert, viņš nejūtas lieks, viņš paņem enerģiju arī sev. Un ja tu šo enerģiju ieliec darbā, tā tajā arī paliek. Tad cilvēks, kurš nāk un skatās, var paņemt kādu drusciņu arī sev,” saka mākslinieks.
Valdis Kaprālis dzimis izsūtījumā Amūras apgabalā, kur 1949. gadā tika nosūtīta viņa ģimene. Atgriezies Latvijā četru gadu vecumā, viņš turpinājis savas dzīves gaitas Cesvainē, kur aktīvi darbojies gan kā mākslinieks, gan sabiedriskais darbinieks. Kaprālis bijis viens no Latvijas Tautas frontes Cesvaines nodaļas dibinātājiem, vadījis pašvaldību, ieņēmis amatus Vides aizsardzības fondā un Rīgas domē. No 2001. gada Valdis Kaprālis dzīvo Ikšķilē.
Izstādes norises vieta – Taurupes muižas klēts – ir ievērojams kultūrvēsturisks objekts, kas nesen piedzīvojis restaurāciju un pārtapis par daudzfunkcionālu sabiedrisko centru. Telpas otrajā stāvā, kur mājo gaisma un plašums, Valda Kaprāļa darbi veido īpašu, meditatīvu noskaņu, kas harmoniski saskan ar vietas atmosfēru.
Izstāde apmeklētājiem pieejama no 18. oktobra līdz 1. februārim. Izstādes atklāšana: 18.oktobrī plkst. 13.00
Izstādes veidotāji:
Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti
Izstādes kuratore:
Elīna Cērpa
Izstādes scenogrāfija:
Ineta Sipunova
Grafiskais dizains:
Anitra Eglīte – Poikāne / SIA “Bumbierkoks”
Sabiedrisko attiecību speciāliste:
Laura Tuča
Izstādi atbalsta:
Ogres novada pašvaldība
Dažreiz vajag vienkārši aizbraukt augstāk - kalnos, virs mākoņiem, kur gaiss ir tīrs un skats liek aizturēt elpu.
"Šī izstāde ir neliels ceļojums cauri maniem mirkļiem no dažādām vietām pasaulē, kur esmu meklējis klusumu, gaismu un skaistumu virs jūras līmeņa". Māris Freibergs
