Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
2018. gadā Ogres Attīstības Biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?
Paraudzīsimies uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni – laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?
Izstādē būs redzami – oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.
Izstāde “Ogres rītausma” būs apskatāma no 8. augusta līdz 10. oktobrim. Atklāšanas dienā – bezmaksas ieeja un iespēja izveidot unikālu betona stabiņa atspiedumu uz T-krekla. Lai piedalītos, lūgums paņemt līdzi savu T-kreklu!
Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja
Projekta vadītāja: Ilze Staģīte
Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja
Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis
Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga
Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa
Zīmējumi: Sarmīte Munde
Video stāsta autors: Pēteris Zilberts
Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča
Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša
Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze
Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons
Izstāde tapusi ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības Biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.
Atklāta Ogres Mūzikas un mākslas skolas mākslas pedagogu darbu izstāde. Mūsu DAŽĀDIE pedagogi! Katrs ar savu rokrakstu mākslas pasaulē. Katrs ar savu unikālo pienesumu audzēkņu izglītošanā un iedvesmošanā.
Mīlam katru!
Darbu autori: Ieva Lāce, Elīna Umule, Žanete Žvīgure, Zane Raičenoka-Raišonoka, Inese Kleine-Pētersone, Ineta Donska, Inese Birža, Lolita Onckule-Bērziņa, Ilze Kupča-Ziemele, Dagne Ventiņa, Dāvis Ozols, Līva Kaprāle, Māra Mārtiņjāne-Kaše, Simona Iranoviča, Iveta Priedīte, Sintija Cēberga, Liena Valeskalne.
Kuratores: Kristīne Jukmane, Kristīne Bicāne.
Izstāde skatāma līdz 17. oktobrim OMMS izstāžu zālē darba dienās no pl. 11.00 līdz 19.00 Brīvības ielā 11, Ogrē.
Ieeja bez maksas!
No 1. oktobra līdz 30. oktobrim Ķeipenes pagasta Tautas nama Izstāžu telpā mākslinieces - visu 18 Ķeipenes plenēru dalībnieces - VITAS BEIKERTES gleznu izstāde KLUSUMA STRUKTŪRAS.
Tās ir brīvas, intuitīvas, neierobežotas ,tomēr dažkārt veido tēlus, kurus, es ceru, skatītājam ir vērts ieraudzīt. Izstāde ir kā ceļojums uz skatītāja uztveres un emociju dziļumiem, kontrasts starp vizuālo intensitāti un klusumu - kā meditācija, kustība, transformācija. Es arī ceru, ka skatītāji kļūs par līdzautoriem, lasot manas klusuma struktūras, kas nerunā vārdos, bet rezonē ar zemapziņu, ar to, kas mūsos vēl nav nosaukts.
Klusums nav tukšums, bet pilns ar iespējām. Līnijas, formas, krāsas ir vizuālie impulsi, kas veido neredzamus sakarus. Dažkārt arī redzamus! Novēlu ieskatīties! Vita
Izstādes ATKLĀŠANA un tikšanās ar mākslinieci 1.oktobrī plkst.16.00!
2025. gada 10. oktobrī, plkst. 16.00, Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiek atklāta izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”. Izstāde balstīta uz Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskajiem atradumiem, kas aptver laika periodu no 4. līdz 17./18. gadsimtam. Tā ir unikāla iespēja iepazīt līdz šim maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, atklājot senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.
Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts, taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās ļoti lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā norisinājies sinkrētisms – kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana. Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kurās pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.
Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izstādes saturs un veidotāji.
Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 10. oktobra līdz 2026. gada 4. janvārim. Izstādes atklāšanas dienā – ieeja bez maksas.
- Vēsturniece: Kristīne Zaķīte
- Projekta vadītājs: Māris Grosbahs
- Izstādes mākslinieks un scenogrāfs: Georgs Avetisjans
- Tehniskā realizācija: Guntars Andersons, Nils Miķelsons
Aicinām apskatīt vecāku un bērnu kopīgi veidotās kūkas, kas gatavotas PII Pūt vējiņi 40. dzimšanas dienai.
No 8. augusta Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
2018. gadā Ogres Attīstības Biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?
Paraudzīsimies uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni – laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?
Izstādē būs redzami – oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.
Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja
Projekta vadītāja: Ilze Staģīte
Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja
Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis
Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga
Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa
Zīmējumi: Sarmīte Munde
Video stāsta autors: Pēteris Zilberts
Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča
Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša
Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze
Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons
Izstāde tapusi ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības Biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.