20. gadsimta 80. gados Arvīdu Boķi iecēla par Ogres Goda pilsoni. Šis nosaukums atjaunots 2003. gadā.
Arvīds Boķis (26.09.1927. – 10.12.2010.) dzimis Sērenes pagasta Jēkabpils apriņķī (tagadējā Jaunjelgavas teritorija). Tēvs, kalējs pēc profesijas, nomiris ar plaušu karsoni, kad Arvīdam bijis gadiņš. Māte palikusi viena ar diviem bērniem, strādājusi dažādus gadījumu darbus pie vietējiem lauksaimniekiem. Arī Arvīds ar brāli Jāni devušies ganos. Jānis 1943. gadā iesaukts leģionā un abi brāļi pēdējo reizi tikušies 1944. gadā Arvīda iesvētībās Skrīveros.
Beidzis Jaunjelgavas pamatskolu, A.Boķis sāka strādāt ceļu departamentā, bet 1944. gada 1. oktobrī nosūtīts uz Ābeļu bērnu namu (tagadējais Līkumu bērnu nams) par audzinātāju un pionieru vadītāju. “Bērnu namā uzturējās bērni, kuri zaudējuši vecākus. Tie bija gan vācu, gan krievu un poļu bērni vecumā no trim līdz pat 18 gadiem,” atceras A.Boķis, “kopskaitā ap 50.” Ar bērniem Arvīds strādājis gadu, līdz 1945. gadā viņš iestājies Ogres Meža tehnikumā, kur apguvis meža izstrādāšanu un pludināšanu.
“Kad ierados Ogrē pirmo reizi, mani pārsteidza dziļš sniegs. Pārvietoties varēja vienīgi pa izstaigātajām taciņām,” viņš atceras. “Ogrē lielākoties bija vasarnīcas, daudzas no tām bija tukšas, pamestas. Kad sākās vasara, līdz pat māju sliekšņiem stiepās sūnas un ķērpji. Īpaši pēc lietus gaiss bija pilns ozona, viss ļoti smaržoja.” Arvīds apmeties kopmītnē Vidus prospektā un Meža tehnikumu beidza pēc četriem mācību gadiem. Kopā ar kursa biedriem A. Boķis bija pirmais šīs skolas absolvents.
1949.gadā A. Boķis sāka strādāt par Ogres Meža tehnikuma mācību parauga meža iecirkņa inženieri, pēc trim gadiem – pilsētas Profesionāli tehniskajā skolā Nr.32 par pasniedzēju, mācību daļas vadītāju un no 1965. līdz 1966.gadam – par skolas direktoru.
1955. gadā iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. 1966. gadā Mežrūpniecības ministrija dibināja mežniecības un mežrūpniecības kursu bāzi Ogrē, kuras mērķis bija celt kvalifikāciju mežstrādniekiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem. A. Boķis tika iecelts par kursu bāzes direktoru. Šajā amatā aizvadīts 21 darba gads. “Gada laikā šeit kursos un semināros izglītojušies ap 2,5 tūkstošiem cilvēku,” saka A. Boķis.
No 1986. līdz 1994. gadam viņš strādājis Rīgas Sporta pilī par kontrolieri, 16 gadus bijis Ogres rajona tiesas piesēdētājs.
20. gadsimta 80. gados A.Boķi iecēla par Ogres Goda pilsoni. Šis nosaukums atjaunots 2003. gadā.
A. Boķis apprecējās 1951. gadā, sieva Ilga mirusi, dēls Inesis ir Valmieras mērs, meita Ilze strādā “Fazer maiznīcās” un dzīvo Jumpravā. Mazdēls Endijs strādā autodetaļu veikalā, bet Ronalds ir ekskavatoru vadītājs būvfirmā. Mazmazmeitai Paulai ir divi gadi.
Mūža nogalē A. Boķis daudz lasījis grāmatas par vēsturi. “Lasu gan padomju laikā, gan tagad izdotās grāmatas. Salīdzinu uzrakstīto un pārdomāju aizgājušos laikus. Pats arī esmu pierakstījis savas atmiņas,” viņš saka un domā, ka šobrīd cilvēkiem visvairāk pietrūkst savas valsts un savas tautas patriotisma. “Mīlēsim savu Latviju! Neviens ārzemnieks te nav ieradies, lai celtu mūsu labklājību. Viņi ir nākuši tikai ņemt. Agrāk skolās mācīja dzimtenes mācību, mēs visi zinājām savas valsts vēsturi, mīlējām savu Latviju. Tāpēc arī Ogres rajona iedzīvotājiem gribu novēlēt vairāk patriotisma. Mīliet savu Ogri, mīliet Latviju, ne jau pārprastā vai pārspīlētā formā, bet patiesi!” aicināja Ogres Goda pilsonis.