Par “Lazdukalna” dendroloģiskā parka izveidošanu, labiekārtošanu un uzturēšanu Benitai un Jānim Špakovskiem Ogres novada dome 2007. gada novembrī piešķīra Ogres Goda pilsoņu nosaukumu.
Benita Špakovska (15.12.1950.) dzimusi Cēsu rajona Skujienas pagastā, Kosas ciemā. Tēvs bijis amatnieks, māte – pienotavas vadītāja, vēlāk mājsaimniece. Benita kā pastarīte auga kuplā astoņu bērnu ģimenē. 1956. gadā ģimene pārcēlās uz Lielvārdi, kur tēvs sācis būvēt māju. Benita uzsāka mācību gaitas Lielvārdes pamatskolā, 1966. gadā iestājās Rīgas 26.arodskolā, bet no 1968. gada sāka strādāt Ogres trikotāžas kombinātā par vērpēju, vēlāk – skaitļojamo mašīnu stacijā par operatori. Paralēli darbam beigusi Rīgas 6.vakara maiņas vidusskolu.
No 1975. gada B. Špakovska kopā ar vīru Jāni veidojusi dendroloģisko parku “Lazdukalni”. Par darbu šeit Benita smaidot saka: “No rīta ieeju, vakarā izeju.”
Savas pirmās atmiņas par Ogri Goda pilsone atceras no 60. gadiem, kad kopā ar visu ģimeni viņa devusies uz Zilajiem kalniem kā līdzjutēja vecākajam brālim Gunāram Beitānam, kurš piedalījies motokrosa sacīkstēs. “Tagadējā māju masīva vietā toreiz pletās dūksnājs,” viņa atceras, “tur bija ierīkota trase, bet no lielā kalna – galvenā nobraukšana.”
Ogrē B. Špakovska sāka dzīvot 1969. gadā, Ogres trikotāžas kombināta kopmītnēs. Ar vīru Jāni iepazinusies 1972. gada decembrī – pirms dziesmu svētku simtgades svētkiem, dziedot trikotāžas kombināta korī Jāņa Zirņa vadībā. Mīlestība pret dziesmu vēl joprojām nav rimusi, jo Benita dzied folkloras kopā “Artava”. Šobrīd viņas lielākais prieks ir darbs parkā, dziedāšana un braucieni pie dabas. “Divos mēnešos vismaz reizi uz vairākām dienām dodamies makšķerēt,” atklāj Benita, “tas ir brīdis, kad atpūšamies no visas pasaules.”
1993. gadā ar Ogres pilsētas domes lēmumu dendroloģiskajam parkam “Lazdukalni” tika piešķirts sabiedrībai svarīga objekta statuss.
2002. gadā parkam pievienoja arī 2,2 hektāru purva teritorijas. Šobrīd parkā aug vairāk kā 400 krūmu un koku sugu gan no Rietumeiropas un Sibīrijas, gan no Tālajiem Austrumiem, Klusā okeāna piekrastes. Retie un dekoratīvie koku un krūmu stādi parkā saradušies visdažādākajos veidos – gan iegādāti stādaudzētavās, gan vesti no tālienes, gan uzdāvināti.
Parks apskatāms, izstaigājot tajā izveidotās takas 1,8 kilometru garumā. Piekalnē cauri parkam aizvijas saules taka, pa kuru var nonākt gan pie milža pēdām, gan pie sakuplojušajām Sibīrijas ciedru priedēm un Eiropas balteglēm, kuru tuvumā nogāzē atrodas Mīlestības akmens, gan citiem augiem. Parka augstākajā vietā tuvākajā laikā paredzēts uzcelt 37 m augstu skatu torni, no kura pavērsies skats uz tuvējo apkārtni un mežiem aiz Daugavas. Laukumā lielo kāpņu pakājē ik gadus svinēti parka rudens svētki ar Latvijas folkloras kopu piedalīšanos, notiek dažādi latviešu tradīciju pasākumi, kāzu ceremonijas. 2006.gada vasarā parkā uzbūvēta koka nojume un ierīkotas šūpoles. Pie “Lazdukalnu” parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra ar nāru.
Par “Lazdukalna” dendroloģiskā parka izveidošanu, labiekārtošanu un uzturēšanu Benitai un Jānim Špakovskiem Ogres novada dome 2007. gada novembrī piešķīra Ogres Goda pilsoņu nosaukumu. B. Špakovska uzskata, ka Goda pilsoņa nosaukums “uzliek nevis pienākumu, bet kriksi labestīguma – kādam pateikt labu vārdu, labu domu, aizrādīt, pamudināt.” Savukārt J. Špakovskis atzīst: “Kad pie mums atbrauc cilvēki un viņu acīs ir liela labestība un pateicība par to, ko esam paveikuši, tas ir lielākais gandarījums. Cilvēku pateicība dod sajūtu, ka tu esi vajadzīgs un svarīgs!”