Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā - R daļa Upmales paugurlīdzenumā, A daļa - Taurkalnes līdzenumā, Daugavas mala - Lejasdaugavas senlejā. Reljefs lēzeni viļņots, pagasta centrālo daļu šķērso Valles morēnu grēda, gar kuras A piekāji uz A no Lindes un Birzgales iet Upmales paugurlīdzenuma un Taurkalnes līdzenuma robeža. Augstākais pagasta virsmas punkts ir Ošu kalns. Apvidus ir īpaši mežiem bagāts. Birzgales pagasta teritorijā arī daudz mazu upīšu un ezeriņu.
Pagasta apvidus ir samērā purvains, lielākie purvi: Gribas tīrelis, Lāču purvs (zemais), Darmšmita tīrelis (Darmštīrelis), Spāres purvs, Ūkļu purvs, Pūces purvs, Siena purvs.
Pagastu šķērso Daugavas un Lielupes ūdensšķirtne. Uz Daugavu tek tās pietekas Ņega (Melderupe), Kašurga, Torbēnupīte (Dīriķupīte), Sienapurva upīte (Dzirnavupīte), Vitkopupīte (Alstiķupīte), Žīdupīte (Zīļupīte, Zilupīte). Lielupes baseinam pieder Misas pietekas Zvirgzde ar pieteku Augstupi un Taļķe ar pieteku Vīksniņu.
Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi - mežainums ir ~68%. Pagasta teritorijā atrodas daļa no 2004. gadā izveidotā dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas”, kas ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta.
Ievērojami dabas un kultūrvēsturiskie objekti
Lindes muižas parks, kas tapis no 1767-1772. gadam, kurā interesants fenomens ir Holandes liepu stādījumi, kas šķietami aug ar saknēm uz augšu. Lindes muiža piederējusi baronu fon Pletenbergu dzimtai, kas to uzbūvēja 16. gs. Pirmā pasaules karā tā tika stipri sabombardēta un netika atjaunota. 1767. gadā Georgs Fridrihsons fon Pletenbergs uzcēla Lindes muižas vārtus baroka stilā, kas vienīgie no muižas kompleksa saglabājušies līdz mūsdienām. Vārti un parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Baronu Hānu dzimtas un Pirmā pasaules kara Brāļu kapu ansamblis. Sākotnēji veidota kā dinastijas kapsēta, bet 1915.gadā, kad Pirmā pasaules kara kaujas sasniedza Lindes muižas apkārtni Daugavas krastā, barons Karls fon Hāns atļāva kritušos apglabāt dzimtas kapsētā. Mūžīgo mieru šeit raduši gan ķeizariskās Vācijas, gan cariskās Krievijas armiju karavīri.
Lindes – Birzgales Baznīckalns - 1567.gadā šajā vietā no tīra ozolkoka tika uzcelta baznīca. 1965. gadā komunistiskās okupācijas vara baznīcu sagrāva. Uz bijušās baznīcas pamatiem tika uzcelta ciema padomes ēka. Baznīckalna piemineklis ir vienīgais piemineklis Latvijā sagrautajai baznīcai un tās mācītājam Vecajam Stenderam. Tēlnieks O.Feldbergs.
Kalnamuiža (Berghof), ko hercogs Jēkabs bija ierīkojis kā medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Te esot arī brūvēts alus un dārznieks Oto Aupe audzējis arbūzus. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu – dzinēju māja, ap 350 gadus veca un tagad atjaunota, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis.
Alstiķu muiža (Gut Halswigshof) celta, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. 19.gs. un 20.gs. muižā tika iekārtota psihiatriskā dziedinātava ''Sanatorium aus Halswigsholf'', kura tika izpostīta I pasaules kara laikā.