Aktierim, režisoram un pedagogam Jānim Kaijakam Ogres Goda pilsoņa tituls piešķirts 2019. gada novembrī par sevišķiem nopelniem kultūras darbā Ogres novadā, Ogres teātra sasniegumiem un Ogres novada vārda popularizēšanu.
Jānis Kaijaks (13.09.1952.) ir dzimis mākslinieku ģimenē. Tēvs Jānis Kaijaks bija komponists un diriģents, ilggadējs Operetes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Mamma Biruta Kovaļonoka bijusi ilggadēja Ogres Tautas teātra režisore un mākslinieciskā vadītāja.
J. Kaijaks mācījās E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē, tomēr saprata, ka mūzika nav viņa aicinājums. Virsroku ņēma teātra valdzinājums, un J. Kaijaks uzsāka studijas Latvijas Valsts Konservatorijas t.s. Nacionālā teātra aktieru kursā, ko absolvēja 1975. gadā. Apguva ģitārspēli, lielu iespaidu uz viņu atstāja Imanta Kalniņa mūzika. No 1975. līdz 2002. gadam strādāja Latvijas Nacionālajā teātrī par aktieri, bijis arī šī teātra producents. Nozīmīgākās viņa lomas: Orests L. Ģurko “Elektra, mana mīla” (1977), Andželo V. Šekspīra “Dots pret dotu” (1981), Tibalds Šekspīra “Romeo un Džuljeta” (1984), Tots Raiņa “Spēlēju, dancoju” (1990).
70. gados kopā ar kolēģiem Voldemāru Šoriņu, Zigurdu Neimani un aktrisi Gitu Vāgenheimu J. Kaijaks aktieru ansamblī sagatavoja mūzikas un dzejas programmu “Klavierkoncerts”, kurai par iedvesmu kļuva Ojāra Vācieša dzeja. Šajā izrādē skanēja apjomīgs paša J. Kaijaka sacerēts skaņdarbs.
Režijā darbojas kopš 1992. gada, ir stažējies pie režisora Arkādija Kaca, kā asistents strādājis pie Alfrēda Jaunušana, Mihaila Kublinska, Edmunda Freiberga Māras Ķimeles un citiem, piedalījies dažādās meistarklasēs festivālos.
Kā režisors veidojis iestudējumus dažādos Latvijas teātros, tostarp operetes un muzikālos uzvedumus, piemēram, R. Štrausa “Salomi” (Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, 1992), V.A. Mocarta “Donu Žuanu” (Siguldas opermūzikas svētki, 2004), I. Kalmana “Cirka princesi” (Operetes fonds, Rīgas cirks, 2007). Nacionālajā teātrī ar lieliem panākumiem spēlētas J. Kaijaka bērniem iestudētās izrādes: Č. Dikensa “Sīkstulis” (1997), A. Lindgrenas “Pepija” (2002), A. Lindgrenas “Superdetektīvs Blūmkvists” (2003). 90. gados J. Kaijaks iesāka Ziemassvētku tematisko izrāžu tradīciju Latvijas Nacionālajā teātrī.
Kā režisors sadarbojies ar vairākiem Latvijas tautas teātriem, piemēram, Liepājas teātri, Daugavpils teātri un citiem, sadarbojies arī ar Operetes teātri, bijis Rīgas muzikālā teātra mākslinieciskais vadītājs. Paralēli darbam teātra jomā kopš 1996. gada strādā par pedagogu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, pasniedzot skatuves runu topošajiem vokālistiem un muzikologiem.
Kopš 1998. gada ir Ogres teātra (dibināts 1928. gadā) režisors, no 2007. gada – šī teātra mākslinieciskais vadītājs. J. Kaijaka vadības laikā Ogres teātris piedzīvojis radošu izaugsmi, ieguvis stabilu, spēcīgu un daudzpusīgu aktieru ansambli un guvis atpazīstamību Latvijas kultūrvidē. 2016. gadā tika atjaunota Ogres Teātra studija, kuru vada J. Kaijaks un kurā topošie aktieri apgūst aktiermeistarību un skatuves runu. Ogres teātris augsto māksliniecisko līmeni apliecina Latvijas amatierteātru skatēs - apbalvojums “Gada izrāde” iegūts 2018., 2016. un 2015. gadā. Regulāri piedaloties Latvijas un starptautiska mēroga skatēs un festivālos, Ogres teātris popularizē Ogres pilsētas un novada vārdu. Par nozīmīgu novada kultūras dzīves daļu kļuvis un lielu atsaucību guvis Ogres teātra “Skroderdienas Silmačos” iestudējums J. Kaijaka režijā, apceļojot ne tikai Ogres novada pagastus, bet arī dažādas Latvijas pilsētas vasaras saulgriežos.
J. Kaijaks 2002. gadā ir saņēmis Latvijas teātra Gada balvu “Spēlmaņu nakts” kategorijā “Labākā izrāde bērniem un pusaudžiem”, 2015. un 2018. gadā Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) skates “Gada izrāde” titulu “Gada režisors” par Ogres teātra izrādēm “Bernika projekts” (2015) un “Ivanovs” (2018). 2016. gadā J. Kaijakam piešķirts tituls “Gada ogrēnietis”, savukārt 2019. gada novembrī Ogres novada pašvaldības augstākais apbalvojums - Ogres Goda pilsoņa tituls par sevišķiem nopelniem kultūras darbā Ogres novadā, Ogres teātra sasniegumiem un Ogres novada vārda popularizēšanu.
Par Ogres teātri režisors saka: “Ja ap tevi ir talantīgi aktieri, jauna teātra zāle un atsaucīgi skatītāji, ja tev blakus ir cilvēki, kuri tevi saprot un palīdz tavus sapņus pārvērst īstenībā, – tad rodas teātris. Tas ir radies ilgā darbā, šaubās un meklējumos, priekā un aizrautībā. Turpinot to, ko kādreiz aizsākuši tie, kas bija pirms mums, un ejot tālāk savu ceļu. Un man ir ticis gods, atbildība un laime būt šajā teātrī – Ogres teātrī, kuram nu jau vairāk nekā desmit gadus pieder mana sirds un viss, ko esmu iemācījies un apguvis. Ogres teātris – tie vispirms ir cilvēki, vismaz 25 aktieri, kuru rindas aizvien papildinās. 2018. gada novembrī piepildījās mans sapnis par zāli – tika atvērta Ogres teātra telpa, kas veidota tieši teātra izrādēm. Kad vakaros uz mūsu Ogres teātra izrādi ierodas svinīgi ģērbušies skatītāji un viņus jau garderobē sagaida mūsu teātra studijas meitenes ar īstu un neviltotu smaidu un laipnību, kad skatītāju zāle ir ļaužu pilna un afišu rotā uzraksts “biļetes izpārdotas”, kad, prom ejot, skatītāji nepaiet garām, bet pasaka paldies – tad aizmirstas garajos vakaru mēģinājumos sakrātais nogurums, un tu saproti, ka dari kaut ko vajadzīgu un visiem nepieciešamu,” atklāj J.Kaijaks.
Režisors ir pārliecināts, ka teātra valdzinājuma pirmsākumi visdrīzāk ietiecas viņa bērnībā, kad devies līdzi tēvam uz operetes teātri, kur viņš bija diriģents, un mazais puika vairākas stundas pavadīja orķestra bedrē, kad devies līdzi mātei uz Ogres teātra mēģinājumiem, un mājās visas sarunas un arī vecāku intereses bija saistītas ar šo mākslu. “Es laikam saindējos ar to. Sapratu, ka šī ir vispiemērotākā forma, kādā es varu izteikt sevi un kas manai dabai ir vispiemērotākā,” piebilst režisors. Kaijaku ģimene dzīvoja Rīgā, bet tad, kad mamma sāka strādāt par režisori Ogres Tautas teātrī, arī Jānis iesaistījās šajā darbā un bieži vien palīdzēja, līdz brīdim, kad pats sāka strādāt ar šo kolektīvu. Šobrīd J. Kaijaka dzīvesvieta ir tieši Ogrē.
Režisors norāda, ka prieku strādāt rada tas, ka viņa idejas un ieceres atbalsta Ogres Kultūras centra vadība, pašvaldība, ka paveiktais darbs tiek novērtēts. Veiksmīgās sadarbības rezultātā Ogres teātris šobrīd var strādāt Ogres Teātra telpā - profesionāli aprīkotā teātra zālē. “Ogre ar savu kūrortpilsētas pagātni kultūrai ir atvērta pilsēta, un teātris ir tikai viena no mākslas izpausmēm. Cik šeit ir daudz dejotāju, cik koru un vēl daudzas citas aktivitātes! Domāju, ka šeit ir ļoti gaišs un labs pamats visām kultūras aktivitātēm,” ir pārliecināts J. Kaijaks.