Attīstīta infrastruktūra piesaista jaunus iedzīvotājus
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis tikšanās laikā uzsvēra, ka pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai piesaistītu papildu finansējumu un veicinātu novada attīstību: “Pirmo reizi 20 gadu laikā pilsēta piedzīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pirms tam katru gadu novads zaudēja 100-200 iedzīvotājus. Jāatzīst, ka izstrādāt Ogres novada pašvaldības budžetu ir sarežģīti – kā zinām, pilsēta uztur deviņus pagastus, kuros ir plašs pakalpojumu tīkls. Lai to varētu paveikt, pilsētai ir jāattīstās, bet to varam paveikt, tikai piesaistot Eiropas Savienības (ES), valsts un arī privātos finanšu resursus. “
Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas telpiskais plānotājs - galvenais speciālists lauku infrastruktūras jautājumos Jevgēnijs Duboks informēja par Ogres novada attīstības programmas (2014.-2020.) investīciju plāna un rīcības plāna izpildi 2019. gadā, kā arī pastāstīja par 2019. gadā īstenotajiem un uzsāktajiem nozīmīgākajiem projektiem Ogres novadā. Šogad pabeigti J.Čakstes prospekta, Parka ielas, Ogres novada Kultūras centra stāvlaukuma, vecā aizsargdambja Brīvības ielā, Ogres novada pašvaldības ēkas kāpņu, kultūrvēsturiskā pieminekļa “Pie zelta liepas”, Ogres pilsētas skvēra, Ķeipenes bijušās dzelzceļa stacijas ēkas pārbūves darbi. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums J.Čakstes prospektā, gājēju celiņš Brīvības ielā, savienojot Ogres upes aizsargdambjus. Pārmaiņas piedzīvojusi arī Ogres novada Kultūras centra Lielā zāle, kurā atjaunota grīda, sienas, griesti, drapērijas un nomainīti skatītāju krēsli. Noslēgumam tuvojas Rūpnieku ielas pārbūve. Šobrīd notiek arī vecās bibliotēkas ēkas demontāža, lai tās vietā būvētu jaunu, modernu bibliotēku. Šobrīd pie Ogres upes ietekas Daugavā norisinās jauna aizsargmola būvniecība, lai novērstu plūdu un krasta erozijas riska apdraudējumu Ogres pilsētā. 2019. gada vasarā uzsākta arī topošās elektronisko sistēmu ražošanas ēkas Akmeņu ielā 74 būvniecība. Vairāki projekti īstenoti novada pagastos – uzbūvēta Aderkašu kapliča Taurupē, labiekārtota ūdens tūristu apmetnes vieta pie Rankas ietekas Ogres upē Ogresgalā, izveidots sajūtu un brīvā laika pavadīšanas dārzs pie Lauberes bibliotēkas. 2019. gadā uzsākta Suntažu tirgus laukuma izveide.
Attīstības programma – mērķtiecīgi virzīta novada attīstība
E.Helmanis uzsvēra, ka 2021. gadā sāksies jaunais ES finansējuma plānošanas periods. “Līdz šim esam ļoti veiksmīgi apguvuši Eiropas Savienības fondu finansējumu. Mēs sākam gatavoties jau nākamajam plānošanas periodam, izstrādājot Ogres novada Attīstības programmu 2021.-2027. gadam. Tajā tiek iekļautas pašvaldības nākotnes attīstības ieceres. Tas ir svarīgi, lai ne tikai mērķtiecīgi virzītu novada attīstību, bet arī veiksmīgāk apgūtu ES finansējumu konkrētiem mērķiem.”
Ar Ogres novada Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādes uzsākšanu, darba uzdevumiem, laika grafiku, izaicinājumiem, kā arī ar Ogres novada teritorijas plānojuma izstrādi, kura mērķis ir cilvēkresursu un mājokļu politikas attīstība, iepazīstināja Ogres novada Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska. Plānots izstrādāt jaunu Ogres novada teritorijas plānojumu, kurš aktualizēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbalsta uzņēmējdarbības vidi un mājokļu politikas īstenošanu.
Aktuālie projekti – Skolas ielas pārbūve, sanatorijas attīstīšana
E.Helmanis informēja par plānotajiem projektiem, kas šobrīd ir aktuāli Ogres novadā, un aicināja komisijas sēdes dalībniekus izteikt savu viedokli par pašvaldības attīstības virzienu un iecerēm. Priekšsēdētājs norādīja, ka prioritāte pašvaldības 2020. gada budžetā būs Skolas ielas un stāvlaukuma pie Ogres dzelzceļa stacijas pārbūve, nodrošinot autostāvvietas līdz 100 automašīnām.
Vēl viens aktuāls projekts tiek īstenots bijušās sanatorijas “Ogre” teritorijā. E.Helmanis skaidroja, ka šobrīd Ogres novada pašvaldība kopā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un Kokneses novada pašvaldību īsteno Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā”, kura ietvaros bijušās sanatorijas ēkai tiek veikta jumta un cokola atjaunošanas darbi, bet pašā ēkā – valsts nozīmes kultūras pieminekļa A.Cīruļa sienu gleznojumu atjaunošana. E.Helmanis informēja, ka šobrīd tiek domāts par ārvalstu investoru piesaisti kompleksa izveidei rekreācijas pasākumu un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai bijušās sanatorijas “Ogre” ēkā: “Katru gadu investīcijas Zilo kalnu dabas parkā tikai pieaug, gan Zilajos kalnos, gan pilsētā pieaug arī tūristu skaits. Ir nepieciešams domāt par to, lai tūristi uzkavētos Ogrē. Ogre vēsturiski bijusi slavena kā kūrortpilsēta, tomēr šobrīd Ogrē nav vietas, kur palikt pa nakti. Mums jāveido magnēti, kas piesaistīs tūristus, sekmējot arī uzņēmējdarbības vidi pilsētā. SPA komplekss ar iespēju palikt pa nakti Ogrē varētu būt šāds magnēts, kas ir iztrūkstošs posms mūsu pilsētas stāstā.” A.Romanovska ir sazinājusies ar CFLA un pārrunājusi iespējas nodot investoram teritoriju un telpas, kas nav atjaunotas par ES struktūrfondiem.
Uzņēmēji atbalsta ieceri attīstīt bijušo sanatoriju
Sēdes dalībnieki atbalstīja priekšsēdētāja pausto ieceri piesaistīt ārvalstu investoru sanatorijas attīstīšanai. Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” projektu sagatavošanas konsultants, projektu vadītājs Māris Cīrulis atbalstīja ieceri uzsverot, ka, lai arī iecere ir liels izaicinājums, tomēr šādam “magnētam” Ogrē ir jābūt. Arī Ogres novada Uzņēmēju biedrības valdes (ONUB) priekšsēdētājs Ēriks Eisaks uzsvēra, ka šāds projekts Ogrē ir vajadzīgs un ieteica šo konceptu attīstīt vizuālā izskatā, piedaloties starptautiskās izstādēs. SIA “Malevs” īpašnieks Māris Legzdiņš atbalstīja ieceri par investora piesaistīšanu, uzsverot, ka jāmeklē veidi, kā attīstīt ēku, kas ilgu laiku bijis grausts.
Gājēju tilta būvniecība J.Čakstes prospektā
Priekšsēdētājs pastāstīja par ieceri attīstīt Lašupju teritoriju. Kā zināms, Ogres pilsētu divās daļās sadala Ogres upe, liela Ogres pilsētas iedzīvotāju daļa par savu dzīvesvietu izvēlējušies Lašupju teritoriju, bet iedzīvotājiem šajā pilsētas daļā nav pieejami veikali. Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība šobrīd izstrādājusi un apstiprinājusi būvprojektu iekārtā gājēju tilta pār Ogres upi būvniecībai teritorijā starp J.Čakstes prospektu un Ogres ielu Ogrē, lai iedzīvotājiem būtu iespēja ātrāk nokļūt Ogres upes otrā pusē, veidojot arī labu pastaigu maršrutu. Finansējums gājēju tilta būvniecībai iekļauts 2020. un 2021. gada budžeta projektā.
Iecere attīstīt aktīvā tūrisma infrastruktūru
2018. gada 20. decembrī pašvaldības domes sēdē deputāti lēma par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 45, Ogrē, pirmpirkuma tiesību izmantošanu un iegādi aktīvā tūrisma infrastruktūras attīstībai. E.Helmanis uzsvēra, ka šobrīd Ogres pilsēta pilnvērtīgi neizmanto Daugavas resursus. Ēkai ir laba atrašanās vieta – tā atrodas pie pašas Daugavas un arī Rīgas-Daugavpils šosejas. Nākotnē šeit plānots ierīkot tūrisma informācijas centru, kafejnīcu, laivu piestātni, kā arī degvielas uzpildes staciju motorlaivām. Lai rastu piemērotāko risinājumu ēkas attīstīšanai, ir pieaicināti RTU studenti, kā arī plānots metu konkurss un projektēšana. Turklāt pagājušajā gada septembrī tika pabeigti Ogres aizsargdambja atjaunošanas darbi – aizsargdambis ne vien aizsargā piegulošo teritoriju no plūdu draudiem, nodrošinot iedzīvotāju drošību, bet tā ir arī Ogres pilsētas iedzīvotāju iemīļota vieta, kur pa apgaismotu ceļu gar Daugavu doties pastaigāt vai izbraukt ar velosipēdu.
Ķentes kalna attīstībai plāno piesaistīt investorus
E.Helmanis informēja arī par Ķentes pilskalna jeb Ķentes kalna attīstību, kas ir viens no ievērojamākajiem Ogres novada arheoloģiskajiem pieminekļiem. Tā apkaime ir gandrīz 3 ha liela, apdzīvota bijusi jau 3-5 tūkstošus gadu atpakaļ, par ko liecina dažādi arheoloģiskie atradumi. Padomju gados lielākā daļa Ķentes pilskalna tika nojaukta, 90. gados Ķentes kalna teritorija tika privatizēta, taču šo gadu laikā teritorija tā arī netika attīstīta. Šobrīd teritoriju ir pārņēmusi Ogres novada pašvaldība. “Tuvākajā laikā tiks izskatīta iespēja meklēt investorus, kas Ķentes kalna teritorijā būtu gatavi izveidot slēpošanas trasi, kas atrastos tuvu Rīgai un piesaistītu tūristus pilsētai,” ieceri raksturoja E.Helmanis. Komisijas sēdes dalībnieki atbalstīja ieceri, tomēr atzina, ka, lai attīstītu objektu, jāiegulda lielas investīcijas, jo ziemas kļūst siltākas un jādomā arī par mākslīgo sniegu slēpošanas trasē.
Tiek attīstīts Kartonfabrikas rajons
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta arī Kartonfabrikas rajona attīstībai – pārbūvēta Amatnieku ielu, noslēgumam tuvojas arī Rūpnieku ielas pārbūves darbi, veikta Brizgales ielas pārbūves projektēšana. Pašvaldība turpina strādāt, lai attīstītu Rūpnieku un Loka ielas rajona teritoriju arī turpmāk. Šajā gadā tiek veikta Egļu un Kadiķu ielas projektēšana, 2020. un 2021. gadā varētu notikt ielu pārbūve. Pēc tam plānota arī Poruka, Blaumaņa, Rožu un Stirnu ielas pārbūve. Divkāršo virsmas apstrādi plānots veikt Vēju, Bezdelīgu, Mežmalas, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas un Taurupes ielā.
Šogad Ziemassvētku dekorācijas būs vēl krāšņākas
Attīstības komisijas sēdē tika pārrunāti arī jautājumi par Ziemassvētku dekorācijām. Pagājušajā gadā Ziemassvētkos Ogres pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja īpaši skaisti izdekorētā gājēju promenāde Brīvības ielā. Arī šogad uz svētkiem pašvaldība turpinās iesākto Ziemassvētku rotājumu konceptu, ar vēl vairāk LED gaismu virtenēm izgaismojot Brīvības ielu – pagājušajā gadā tika rotāti koku stumbri, šogad plānots rotāt arī koku zarus. Ogres novada būvvaldes mākslinieks Gunārs Platpīrs informēja par pašvaldības izvēlēto dekorēšanas konceptu un aicināja uzņēmējus iesaistīties pilsētas dekorēšanā, izdekorējot savu uzņēmumu ēkas un teritorijas ar silti baltas gaismas lampiņu virtenēm vai gaismekļiem. Arī E.Helmanis aicināja uzņēmējus piedalīties pilsētas rotāšanā, radot svētku sajūtu pilsētā, piesaistot pilsētai viesus un veicinot uzņēmējdarbību pilsētā.
Attīstības komisijas sēdi vadīja domes priekšsēdētājs E.Helmanis un sēdē piedalījās Ogres novada pašvaldības Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Juris Laizāns, Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, Ogres novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, Ogres novada būvvaldes ainavu arhitekte Senija Smiltniece, A.Romanovska, J.Duboks, G.Platpīrs, Ogres novada pašvaldības Tūrisma informācijas centra vadītāja Elīna Baltiņa, Ogres novada sporta centra vadītāja Dzirkstīte Žindiga, PPP “Zied zeme” projektu sagatavošanas konsultants M.Cīrulis, Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Solvita Ķikāne, Ogres novada Tūrisma uzņēmēju biedrības vadītāja Iveta Zāģere, ONUB valdes priekšsēdētājs Eriks Eisaks un dažādi uzņēmēji- M.Legzdiņš, Andris Stefans, Aivars Vjakse, Māris Kapusts.