2023. gada pirmajā Ciemupes lasītāju klubiņa “Dalies priekā” tikšanās reizē lasītāji tika aicināti paņemt līdzi kādu īpašu grāmatzīmi. Iesākumā apspriedām, kāda bijusi lasīšanas pieredze gada nogalē, varbūt svētkos dāvanā saņemta grāmata?
Māra ļoti novērtēja saņemto M. Ķibilda “Atslēgas”, tikai šķitis nepraktisks dizains - balti vāki, kas viegli smērējas, jo šī grāmata ir par Latvijas vēsturi un tiks saglabāta no paaudzes paaudzē. Rinalda par dāvanu karti iegādājās P. Mersjē “Vārda svars” un ir ļoti apmierināta. Savukārt Madara visiem esot dāvinājusi grāmatas.
Sarunas par lasīto sāka Liene, kas svētku laikā lasīja M. Parras “Vafeļu sirdis”. Tas bija sirsnīgs stāsts par kaimiņu puikas un meitenes draudzību, grāmata paredzēta 4. – 6. klases bērniem. Par īpašu grāmatzīmi uzskata vairāk kā pirms 10 gadiem paštaisītu no kartona, ar mīļākā dziedātāja Rufusa bildēm, ko datorprogrammā samontējusi. Vienmēr lieto grāmatzīmes un izvēlas no maciņa, kur glabā tās visas, lai piestāv grāmatas vākam vai noskaņai.
Rinalda kolēģiem ieteica D. Ouensas “Kur vēži dzied”. Tas bijis ceļojums ASV purvājā, kur risinās novārtā pamestas meitenes dzīvesstāsts, ar skaistiem dabas aprakstiem un neticamām beigām. Arī citas klubiņa apmeklētājas bija dzirdējušas par šo grāmatu un skatījušas ekranizāciju. Rinaldai visērtāk kā grāmatzīmi šķiet izmantot vilciena biļetes vai saņemtās apsveikuma kartītes.
Māra ieteica L. Apses “De Profundis” par Mārtiņu Rītiņu. Šķitis amizanti, ka māte M. Rītiņu, atkarībā no situācijas, saukusi vai nu par rakari, sivēnu vai rezgali. Būtu vēlējusies vairāk just pavāra tipisko runas veidu (tuč, tuč), bet patika Rītiņa atziņu apkopojums. Bija izvēlējusies austu grāmatzīmi, ko viņai dāvinājusi bijusī Ciemupes bibliotekāre Rasma Blumberga.
Biruta ieteica G. Ezerkalna “Ragana manā skapī”, bet atzina, ka viņas skapī raganu neesot, bet tā kā dzīvo senā mājā, tad krakšķi, durvju čīkstoņa un nenosakāmas skaņas ir ikdiena un no tām nebaidās. Grāmata bijusi tik aizraujoša, ka lasījusi arī naktī. Bija apsvērusi, vai nākt uz tikšanos, jo grāmatzīmes nelieto, bet, tā kā patīk nodarboties ar mākslinieciskām lietām, tad īpaši lasītāju klubam uztaisīja divas grāmatzīmes un tagad būšot, ko likt grāmatā.
Megija ieteica M. Šēferes “Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”. Viņai paticis veids, kā sarakstīta grāmata (vēstuļu žanrā), laika periods, personāži un atmosfēra “ciemiņā”. Lai gan darbība risinās Otrā Pasaules kara laikā, bijis atsvaidzinoši lasīt, kā cilvēki atrada prieku grāmatās. Apmeklējot un lasot par lasītāju klubiem, Megija ar draudzenēm dibinājušas savu lasītāju klubu, kur katru mēnesi ieceļ atbildīgo, kura izlemj par kādu tēmu lasīs grāmatu un kur tiksies, līdz šim lasījušas Agatas Kristī darbus un MĒS. Latvija XX. gs. sēriju.
Madara iesaka J. Nesbē “Asinis sniegā”, “Sniegavīrs”. Detektīvromāns risinās ziemā, raksta pragmatiski, attēlo kā tēli domā, nevis kā izskatās un gari apraksta. Kā arī iesaka R. Galbraita detektīvromānus, tos lasījušas arī klubiņa apmeklētājas un skatījušas aizraujošo seriālu. Nav jābaidās no grāmatu biezuma, jo lasās ļoti raiti. Grāmatzīmes nav, bet vienmēr atrodas kāda apsveikuma kartīte, ar kuru atzīmēt, cik tālu izlasīts.
Izrādās, ka grāmatzīme var būt jebkas. Lasītājām vislabāk patīk, ja grāmatā jau ir iestrādāta grāmatzīme. Agrāk lietoja ādas vākus, bet, tā kā grāmatas vairs nav visas vienā izmērā, tad to izmantošana vairs nav aktuāla.
