Ogres novada Ogresgala pagasta Ciemupes ciemā ir Pionieru iela. Tā sākas pie autoceļa A6 jeb Daugavpils šosejas un beidzas pagriezienā, kur sākas Zvejnieku iela. Ogres novada pašvaldības domes sēdē 28. aprīlī pieņemts lēmums šo ielu pārdēvēt par Skautu ielu.
Padomju okupācijas laikā visas PSRS teritorijā, t.sk. Latvijā, ielu nosaukumi apdzīvotās vietās tika piešķirti atbilstoši tā laika ideoloģiskajām prasībām – ielas tika nosauktas gan dažādu revolucionāru, PSRS valsts un komunistiskās partijas vadītāju, Sarkanās armijas vadoņu un varoņu vārdos, gan arī ieguva ar komunistisko ideoloģiju saistītu kustību, organizāciju vai ievērojamu politisku notikumu nosaukumus.
Pionieru kustība ir bērnu komunistisko organizāciju kopējais nosaukums. Sākotnēji tā pastāvēja Padomju Savienībā, bet pēc Otrā pasaules kara izplatījās ne tikai daudzās sociālistiskajās, bet arī vairākās kapitālistiskajās valstīs. Vairākās valstīs, piemēram, Baltkrievijā, Venecuēlā, Laosā, Kubā, Ķīnā, Vjetnamā, Ziemeļkorejā, pionieru organizācijas pastāv un darbojas arī pašlaik.
Pirmā pionieru organizācija tika izveidota Padomju Savienībā 1922. gada 19. maijā un līdz šīs valsts sabrukumam darbojās visās padomju republikās, t.sk. Latvijā kopš tās inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Pionieru kustības priekštecis bija skautu kustība, kas Krievijā bija izplatīta no 1909. gada līdz sociālistiskajai revolūcijai 1917. gadā, pēc kuras skautu kustības vietā nāca pionieru kustība, kuras mērķis bija jau skolas gados izaudzināt komunisma ideoloģijai uzticamus pilsoņus. Pionieru kustība izveidojās par valsts kontrolētu organizāciju, kurā teorētiski brīvprātīgi, bet realitātē obligāti bija jāiestājas katram, atbilstošu vecumu sasniegušam, skolēnam.
Skautu kustība ir pasauli aptveroša kustība, kuras misija ir veicināt jauniešu izglītību, izmantojot vērtību sistēmu, kas balstīta uz skautu solījumu un likumu, lai palīdzētu veidot labāku pasauli, kurā cilvēki ir pašpietiekami kā indivīdi un spēlē konstruktīvu lomu sabiedrībā. Skautu kustību 1907. gadā dibināja Britu armijas ģenerālleitnants Roberts Stīvensons Smits Bēden-Pauls.
Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā, būdami bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāk savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos. 1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds. 1921. gada 6. aprīlī tiek reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Maijā notiek LSCO biedru sapulce, kurā tiek ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļūst par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu.
1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, skautu organizācija tika likvidēta, tās vadītāji tika apcietināti un nošauti, represijām tika pakļauti daudzi skauti un vadītāji.
1945. gadā latviešu skauti atjaunoja savu darbību trimdā – zemēs, kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojās Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē, skautu vienības radās arī citās valstīs – Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības.
Sākoties Atmodai, Latvijā atdzima arī skautisma idejas, izveidojās Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdzēja latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus, savās mītnes zemēs. 1990. gadā apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām, tika izveidota Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija – LSGCO.
1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā WOSM. Oficiālo atzīšanas rakstu organizācija saņēmusi 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo, Norvēģijā.
Skautu solījums: Modrībā par savu godu, apņemos visiem spēkiem censties: būt uzticīgs Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākajiem katrā brīdī un pildīt skautu likumus: 1. skauta gods ir būt uzticamam; 2. Skauts ir uzticīgs savai Tēvijai; 3. Skauta pienākums ir būt noderīgam un palīdzēt citiem; 4. Skauts ir draudzīgs un iecietīgs; 5. Skauts ir pieklājīgs; 6. Skauts ir dabas draugs; 7. Skauts ir paklausīgs, ciena savus vecākus un vadītājus, ņem vērā un paklausa viņu padomiem un norādījumiem; 8. Skauts ir možs grūtībās; 9. Skauts ir taupīgs. 10. Skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos.
Mazinot Padomju armijas uzvaras un Padomju Savienības okupācijas laika liecības, Pionieru iela Ciemupē pārdēvēta par Skautu ielu, tādejādi godinot Padomju Savienības okupācijas laikā Latvijā noliegto un likvidēto, bet pēc Atmodas Latvijā atdzimušo Skautu kustību, kurai ir cēls mērķis veidot pasauli labāku un darīt to, nostiprinot bērnos un jauniešos, līdz ar to arī sabiedrībā, cienījamas un uz personisko pilnveidi un sabiedrības labklājības veicināšanu vērstas vērtības, kā arī godinot skautu kustības dalībniekus un vadītājus – Padomju Savienības varas upurus, kas tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.
Valsts Zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas datos reģistrēti 14 adrešu punkti ar piesaisti Pionieru ielai.
Jau vēstīts, ka Ogres novada pašvaldības domes sēdē 21. aprīlī tika pieņemts lēmums par nosaukuma maiņu Jāņa Fabriciusa ielai Ogrē, pārdēvējot to par Kārļa Kvanta ielu.
Jānis Fabriciuss bija komandieris Sarkanajā armijā, savukārt Kārlis Kvants pēc Otrā pasaules kara aktīvi cīnījies pret padomju okupāciju.
