Pagasti Mazozolu pagasts
Mazozolu skola svin 145 gadu jubileju
Saite uz fotogaleriju

Atklājos svētkus, klātesošos uzrunāja Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles vadītāja Vera Gruzniņa, kurai Mazozolu skolā aizrit 53. darba gads. V. Gruzniņa atgādināja zīmīgos Kārļa Ulmaņa vārdus, ka “skola ir svēta vieta, tai jābūt sirdī ierakstītai, kamēr vien dzīvojam”, pārlapoja skolas vēstures un skolas absolventu atmiņu lappuses un atklāja, ka tikai pēdējos 20 gadus skola atrodas tās tagadējās telpās – šobrīd skolai ir plašas telpas, pašu iekārtots sporta un rotaļu laukums, slidotava, trenažieru zāle, labi mācību kabineti, novadpētniecības muzejs, iestādīts ābeļdārzs, bērniem un skolotājiem sagādāti tautas tērpi, ir nodrošināts sporta inventārs, nupat sakārtots basketbola laukums, nostiprinājies profesionāls pedagogu kolektīvs, izveidojusies laba sadarbība ar Mazozolu un Taurupes pagasta pārvaldi, Ogres novada pašvaldību.

“Esam izveidojušies par skolu, kas attīstās – pieaug bērnu skaits, ir pat divas pirmsskolas grupas, šogad pirmo reizi arī vasarā bija atvērta pirmsskolas grupa, nodrošinot vecākiem šo nepieciešamo pakalpojumu, šajā mācību gadā ir pagarināts pirmsskolas grupu darba laiks. Paldies pašvaldībai, kas atbalsta lauku skolas, paldies skolas kolektīvam, ka esam varējuši noturēties un attīstīties, paldies visiem labas gribas cilvēkiem, kuru atbalstu jūtu ik dienas, paldies Mazozolu sabiedrībai. Kopā esam liela saime – 69 bērni, 10 pedagogi, 9 tehniskie darbinieki,” sacīja V. Gruzniņa, vēlot svētku dalībniekiem jauku vakaru un mīļu satikšanās prieku.

Pasākuma laikā Mazozolu skolas skolēni, skolotāji un arī absolventi iepriecināja klātesošos ar dažādiem priekšnesumiem – spēlēja mūzikas instrumentus, dziedāja, dejoja, skaitīja dzejoļus, sniedza nelielus teatrālus uzvedumus. Kolēģi sveica skolas ilggadējo darbinieci, latviešu, krievu un angļu valodas skolotāju Inetu Dreimani, kura 12. oktobrī, reizē ar skolas svētkiem, svinēja savu dzimšanas dienu.

Kā informēja latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Jēkabsone, līdz skolas svinīgajam pasākumam skolā bija reģistrējušies 60 skolas absolventi, atzīmējot gan, ka pirms pieciem gadiem dalībnieku skaits bija 150. Visvairāk absolventu bija ieradušies no 1978. un 1985. gada izlaiduma. Svētkos piedalījās arī Vija Kalniņa, kura Mazozolu skolu absolvējusi vissenāk – 1959. gadā. Svētkos piedalījās arī pieci skolas bijušie pedagogi – ķīmijas un bioloģijas skolotāja Aira Ločmele, sākumskolas skolotāja Daina Švikstiņa, matemātikas skolotājs un sākumskolas skolotāja Agnese un Jānis Pumpuri, kā arī bioloģijas un ķīmijas skolotājs Artūrs Ābols. Ar klusuma brīdi tika pieminēti aizsaulē aizgājušie skolas pedagogi, darbinieki un skolēni.

Svētkos skolas darbiniekus, absolventus sveica Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš nevarēja piedalīties pasākumā, bet bija nosūtījis apsveikumu un dāvanu, ko pasniedza Ogres novada izglītības pārvaldes pārstāve Vineta Āboltiņa. Apsveikumā priekšsēdētājs atgādināja, ka daudzviet Latvijā lauku skolas diemžēl ir slēgtas, jo iedzīvotāju skaits pagastos sarūk un skolās nav skolēnu, tomēr Ogres novadā visas skolas darbojas, kā arī pateicās Mazozolu filiāles vadītājai V. Gruzniņai un skolotājiem par enerģisko, radošo darbu, izglītojot un audzinot jauno paaudzi, pateicās visiem skolas darbiniekiem par ikdienā veikto darbu, rūpējoties par bērniem, skolas telpām un plašo teritoriju, un vēlēja tikpat darbīgus, radošus, sekmīgus arī turpmākos gadus un lai šajā ēkā nekad neapklust bērnu balsis.

Vineta Āboltiņa uzsvēra, ka Mazozolu skolas spēks ir cilvēki, kuri tajā strādā, - sīksti, mērķtiecīgi, nebaidās uzdrīkstēties, ar nerimtīgu dzīves sparu, un tās ir vērtības, ko manto arī skolas absolventi. V.Āboltiņa pateicās skolas kolektīvam un skolas vadītājai V. Gruzniņai par darbu un vēlēja, lai Mazozolu skola vienmēr darbojas. 

Skolas kolektīvu un absolventus svētkos sveica arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Velga Kalniņa, aicinot klātesošos novērtēt to, ka šajā straujajā pārmaiņu laikā Mazozolu skolas absolventiem joprojām ir vieta, kur atgriezties, pateicās pašvaldībai par atbalstu skolai un skolas kolektīvam par darbu, izaudzinot sirdsgudrus cilvēkus. V.Kalniņa vēlēja skolai saules mūžu un svētkos sveica arī skolotāju I. Dreimani, kura ir arodbiedrības pārstāve.

Skolu svētkos sveica arī Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs, Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis, kaimiņu skolu pārstāvji, bijušais skolotājs Artūrs Ābols, bijusī absolvente Rudīte Prikule.
Svētku svinīgās daļas noslēgumā klātesošie nodziedāja Mazozolu himnu, kurā ir šādi vārdi: “Lai augam lieli līdz ar ozoliem/ Un rodam ceļu labiem nodomiem,/ Lai gaiša pārliecība vada mūs,/ Ka Mazozoli bija, ir un būs.” Pirms došanās klasēs, lai tiktos ar saviem klasesbiedriem un skolotājiem, īs mirklis tika iemūžināts kopīgā svētku dalībnieku fotogrāfijā.

Svētku dalībnieku atmiņas

A.Ābols uz skolas svētkiem ieradies kopā ar saviem bijušajiem kolēģiem – Jāni un Agnesi Pumpuriem. Pirms tam visi kopā devušies uz veco skolas ēku, kas glabā daudz mīļu atmiņu, diemžēl šobrīd tā jau ir sagruvusi. 1966. gadā viņš šajā skolā uzsāka mācību gaitas. A.Ābols atklāj, ka pēc 6. klases mācības turpinājis Murjāņu sporta skolā un Mazozolu skolā atgriezies kā sporta skolotājs, bijis arī klases audzinātājs. Studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, mācījis bērniem arī bioloģiju. Pēc diviem darba gadiem skolā, devies armijā, pēc tam kā ķīmijas skolotājs darbu turpinājis Ķeguma Komercnovirziena vidusskolā, kur strādā arī šobrīd. “Man ir ļoti labas atmiņas no skolas laikiem, bija jauki klasesbiedri, skolotāji. Atmiņā palikusi stingrā vācu valodas skolotāja Broņislava Glauda. Kad atgriezos kā skolotājs, mēs bijām vairāki jauni skolotāji. Tas bija interesants laiks!” atminas A.Ābols, vēlot, lai šī lauku skola turpina pastāvēt. A.Ābols atklāj, ka skolotāja profesija esot bijis viņa vilinājums. “Vēl aizvien strādāju skolā, jo man vajag, lai apkārt būtu jauni cilvēki, tad arī es pats jūtos jaunāks. Tas rada prieka sajūtu,” atklāj skolotājs.

Skolas svētkos piedalās arī Santa Ludborža ar savu dvīņu māsu Sanitu. Mazozolu skolā abas māsas mācījās no 1987. līdz 1995. gadam. Santa atceras, ka skolā nereti abas izmantojušas to, ka ir dvīnes – reizēm skolotājiem nav atklājušas, kura ir kura. Atmiņā palicis klases audzinātājs Gatis Kurmēns. Klase nav bijusi liela – 7 cilvēki, bet absolvējuši tikai 4. “Man šodien gribas satikt skolotājus, parunāties. Latviešu valodu mums mācīja skolotāja Ingrīda Jēkabsone, un varam teikt šai skolotājai lielu paldies par to, ko viņa mums iemācīja. Lai arī mums ar māsu drīz būs 40 gadi, vēl aizvien abas pieminam šo skolotāju, sakot viņai paldies par sniegtajām zināšanām,” saka S.Ludborža.

V. Kalniņa skolas gaitas Mazozolu skolā uzsāka 1951. gadā. “Tas notika tajā gadā, kad tika atklāta dzelzceļa stacija Rīga – Ērgļi. Tolaik skola atradās netālu no dzelzceļa stacijas, atceros, ka mūs veda paskatīties, kāds izskatās vilciens, es to redzēju pirmo reizi. Pirmās skolotājas mums bija Monika Ostrovska un Biruta Markova. Klase bija ļoti liela, sēdējām pie gariem galdiem,” atminas V.Kalniņa, kuru dzīves ceļš aizvedis uz Cēsīm.

Velta Riekstiņa Mazozolu skolu absolvēja 1978. gadā. “Esmu tiešām pateicīga skolai un skolotājiem par sniegtajām zināšanām, kas man iedeva ļoti labu pamatu visai turpmākajai dzīvei. Vēl aizvien atceros skolotāju, klases audzinātāju Jāni Pumpuru. Lai mēs varētu labāk saprast, viņš mums mācīja matemātiku pēc savas sistēmas, tas iedeva loģisko domāšanu visai dzīvei. Arī krievu valoda bija augstā līmenī, to mums mācīja Anna Lankovska. Tolaik skolā strādāji vairāki jauni, spēcīgi skolotāji – Jānis Pumpurs, Felikss Zvaigznons, A.Ābols, Jānis Vocišs, Gunārs Krūmiņš. Direktore bija Vera Millere. Mēs bijām ļoti aktīva klase, jā, arī delverīgi… Skumji, ka mūsu sarkanās skoliņas vairs nav, no tiem laikiem man ir daudz pozitīvu atmiņu,” saka V.Riekstiņa.

No skolas vēstures lappusēm

Mazozolu skolas vēsture aizsākas 1765. gadā, kad dibināta Ogres draudzes skola jeb vecā skola. Vēlāk šajā apvidū darbojās Annas Rubīnas privātskola, kurā mācījās pats latviešu dižgars Rūdolfs Blaumanis. Par Mazozolu pamatskolas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1874. gads, kad Mazozolos uzcelta Ogres sešu klašu pamatskola. Skolas apkārtne bijusi skaistākā visā Cēsu apriņķī. Tajā visu darba mūžu strādājis skolas pārzinis Aleksandrs Vīksna, ilgus gadus strādāja skolotājas Elza Markava, Klāra Nusberga. Interesanti, ka viens no skolas absolventiem bijis arī vēlākais “Jaunāko Ziņu” un “Atpūtas” izdevējs Antons Benjāmiņš. Gan baznīca, gan šī skola iznīcināta kara pēdējā gadā. Pēc kara līdz 1952. gadam Ogres septiņgadīgā skola bija izvietota divās mājās – “Burtniekos” un “Stūrīšos”, kas atradās Ogresmuižas teritorijā. Šajā skolā mācījusies dzejniece Rūta Venta.

1952. gadā skola pārcelta uz bijušā pagastnama ēku “Vecogre”, kur skola darbojās līdz pat 1999. gada septembrim. Šajā laikā skolai bijuši vairāki nosaukumi – līdz 1962. gadam Ogres septiņgadīgā skola, no 1962. līdz 1989. gadam – Oškalna astoņgadīgā skola,  no 1989. līdz 1994. gadam – Oškalna deviņgadīgā skola, no 1994. līdz 2011. gadam – Mazozolu pamatskola. Pēc skolu reorganizācijas no 2011. līdz 2013. gadam – Taurupes vidusskolas Mazozolu filiāle, šobrīd – Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle.

Īpašs mirklis skolas vēsturē ir 1996. gada jūnijs, kad uzsākti piebūves darbi trīs gadu garumā, pie jaunās skolas ēkas izbūvējot bērnudārzu. Darbi notika ar Holandes Svētās Trīsvienības katoļu draudzes (Oldenzāles pilsētā) finansiālu atbalstu. Jaunajā ēkā mācības uzsāktas 1999. gada 1. septembrī.

Foto: Arvīds Berķis