Krapes pagasts Vide
Par Lobes ezera apsaimniekošanas plāna izstrādi

Projekta kopējās izmaksas ir 8 470 eiro, no tiem projekta attiecināmo izmaksu summa ir 7 623 eiro, tostarp projekta finansēšana no valsts budžeta apakšprogrammas ir 90% un pašvaldības līdzfinansējums ir 10% no projekta attiecināmo izmaksu summas jeb 847 eiro, ko plānots segt no Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai no piesaistītajiem kredītresursiem. 

Pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Ūdensaina” par Lobes ezera apsaimniekošanas plāna izstrādi. To akūti nosaka pašreizējā situācija, jo ezera krasta līnija intensīvi aizaug ar ūdensaugiem – virsūdensaizaugums 2017.gadā izstrādātajos Lobes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos ir novērtēts 50% apmērā no ezera virsmas platības. Ūdens virsmu klāj peldoši ūdensaugi, bet trešdaļa ezera platības ir aizaugusi ar niedrēm, meldriem, vilkvālītēm, kosām, grīšļiem un citiem ūdensaugiem. Aizaugums limitē zivju nārsta vietas, kā arī ietekmē ūdensputnu izplatību. Ezera gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kas apakšēja slānī ir sablīvējusies, veidojot organiskām vielām bagāto sapropeli.      

Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā nosaka, ka viena no labvēlīga aizsardzības stāvokļa pazīmēm ir tā, ka ezerā aizaugums ar virsūdens, peldlapu un iegremdēto augāju nepārsniedz 30% no ezera platības. Ņemot vērā, ka vadlīnijas par stipri eitrofu ezeru uzskata tādu ezeru, kura aizaugums ar virsūdens augiem ir vairāk nekā 30% no piekrastes joslas, Lobes ezers ir uzskatāms par stipri eitrofu ezeru, līdz ar to ir būtiski apdraudēta ezera pastāvēšana ilgtermiņā.

Ņemot vērā intensīvo ezera aizaugšanas un pārpurvošanās procesus, kas galvenokārt tiek saistīti ar eitrofikāciju, nepieciešams apzināt pašreizējo Lobes ezera situāciju un iespējas tā ilgtspējīgai pārvaldībai, tostarp arī izpētīt sapropeļa iegulas, tačuir nepieciešams izstrādāt rīcības plānu ezera resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas sniegtu informāciju par to, vai sapropeļaresursu ieguve ir pieļaujama un ilgtermiņā negatīvi neietekmēs ezera ekosistēmu. Risinājumi ezera aizaugšanai ir jārisina kompleksi, ņemot vērā, ka ūdenslīmeņa paaugstināšanas rezultātā var tikt appludinātas Kokneses novada Bebru pagasta meliorācijas sistēmas un līdz ar to arī lauksaimniecības zemes.  

Projektu plānots īstenot līdz 2020. gada 31. maijam.

Informāciju sagatavoja Ogres novada pašvaldības vides speciāliste Iveta Štāle