Pedagogi, kuri strādā šī projekta ietvaros, ir ļoti priecīgi par šādu iespēju, jo tādā veidā bērniem ir iespējams sniegt gan emocionālu, gan fizisku atbalstu. Projekts palīdz meklēt dažādas pieejas, kas bērniem ir saistošas, kā arī pašiem izglītoties un gūt vērtīgu pieredzi. Svarīgi ir tas, ka tiek veicināta skolotāja un bērna sadarbība, skolēniem ir iespējas darboties atbilstoši savām spējām, līdz ar to viņi ir ieinteresēti un jūt gandarījumu par paveikto.
Pedagoga palīgs Inga Tabūne aktīvi iesaistās mācību procesā un, strādājot individuāli, palīdz apgūt vielu. Viņa norāda, ka skolēni, kuriem ir nepieciešami atbalsta pasākumi, ir ļoti dažādi. Lai mācību process būtu interesants, tiek pielietotas dažādas mācību metodes, piemēram, ģeogrāfijas un dabaszinību nodarbībās izmantotas enciklopēdijas, rādītas īsfilmiņas, lasīti stāsti par attiecīgo vielu, kā arī skolēniem dota iespēja radoši darboties – zīmēt, krāsot, pildīt darba lapas. Tā kā skolotāja darbojas pirmo gadu, nepārtraukti tiek meklēta īstā pieeja, lai kopdarbs būtu veiksmīgs. Viņa arī atzīmē, ka diemžēl lielākā daļa no šiem skolēniem mājās nestrādā un maz lasa, tāpēc, atnākot uz skolu, laiks jāvelta neizdarīto darbu pildīšanai.
Savukārt skolotāja palīgs Sintija Šleinus atzīmē, ka projekta īstenošana veicina ne tikai ļoti nozīmīgo skolotāja un skolēna sadarbību, bet arī sadarbību starp pedagogiem. “Vislabāk bērns spēj strādāt un attīstīties, ja viņam patīk pedagogs. Taču ir jābūt ciešai sadarbībai starp kolēģiem, kas strādā ar konkrēto bērnu, jo tad var veidot labāku atgriezenisko saiti, ātrāk atrast bērna stiprās puses, uz kurām balstīties.”
Liels atbalsts mācību procesā ir pieejamās psihologa konsultācijas, jo Ogresgala pamatskolā ir proporcionāli daudz skolēnu ar dažāda rakstura grūtībām - tie jaunieši, kuri neiztur slodzi lielajās skolās, kuriem ir mācīšanās traucējumi, uzvedības problēmas vai nepieciešama īpaša, individuāla uzmanība. Skolas izglītības psiholoģe Diāna Alksne norāda, ka, salīdzinot ar 2018./2019. mācību gadu, šī gada pirmajā semestrī projekta ietvaros lielāks akcents tiek likts uz sociālo kompetenču attīstību mazās grupās. Četras reizes nedēļā skolēniem ir iespēja garajos starpbrīžos apmeklēt psihologa kabinetu un speciālista vadībā stiprināt saskarsmes iemaņas dažādu spēļu un pārrunu veidā. Šādā nepiespiestā, brīvprātīgā ceļā pie psihologa ir nonākuši bērni un pusaudži, kuri iepriekš to nav vēlējušies darīt. Lielākā daļa šo skolēnu ir riska grupas bērni, kuriem ir grūtības veidot draudzīgas attiecības ar klasesbiedriem, bet mazajās grupās viņi sadarbojas gan ar jaunākiem, gan vecākiem bērniem. “Man tā ir iespēja pavērot mijiedarbību, aktīvi veicināt ikviena bērna iesaistīšanos un pieņemšanu, kā arī pārrunāt aktuālās problēmas ar katru no bērniem. Par to, ka skolēniem šī iespēja ir ļoti nepieciešama, liecina lielais pieprasījums pēc dalības grupā. Jauniešiem no dažādām klasēm tā ir iespēja rast draugus vai vismaz atbalstu ārpus savas klases. Bērni ar specifiskiem traucējumiem nereti jūtas labāk ar mazākiem bērniem, savukārt jaunāko klašu skolēnos spēles un sarunas ar vecākajiem vairo drošības sajūtu un ceļ pašapziņu,” norāda Diāna Alksne.
Projekta ietvaros psihologam šajā mācību gadā bija iespēja iziet apmācību kursu „LMST-II” (Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests), kas ļauj precīzāk diagnosticēt mācīšanās traucējumus un novirzīt skolēnus pie konkrētiem skolas atbalsta komandas speciālistiem, lai mazinātu traucējumu ietekmi uz skolēnu sekmēm. “Tas ir ļoti vērtīgs instruments, kura apmācības psihologiem ir pieejamas reti, tāpēc esmu ļoti pateicīga par iespēju to apgūt un saņemt visus testa materiālus savā lietošanā.”
Pateicoties projektam, skolas psihologs bez maksas trīs skolēniem sniedz arī smilšu spēles terapijas palīdzību. “Skolas psihologa pamata pienākumos terapeitisks process faktiski nav iespējams, jo nozīmē ilgstošu darbu ar konkrētu skolēnu pēc stundām un tiešā veidā terapija nav uzskatāma par akadēmiskos sasniegumus veicinošu procesu, lai gan, protams, ja skolēnam terapijas laikā mazinās depresīvie simptomi, sakārtojas attiecības ar tuviniekiem vai tiek pārstrādātas pagātnes traumas, arī mācībās nereti sāk veikties labāk.” Galvenie kritēriji, pēc kuriem skolēniem tiek sniegts šāds atbalstu skolā - darbam ir jānotiek ārpus stundām, bērnam dažādu apsvērumu dēļ nav iespējas saņemt psihologa/psihoterapeita pakalpojumus ārpus skolas, terapija tiek nodrošināta ne vairāk kā trim skolēniem vienlaikus. Šobrīd visas trīs brīvās vietas ir aizpildītas. Psiholoģe atzīmē, ka darba lauks ir plašs un diemžēl bērnu, kam nepieciešama dažāda veida palīdzība, ik gadu kļūst arvien vairāk: “Priecājos, ka projekts man dod iespēju palīdzēt vismaz daļai no viņiem.”
Projekta ietvaros skolā tiek nodrošinātas robotikas nodarbības, kurā darbojas 4. klases skolēni. Nodarbību vadītājs Romāns Numcevs atzīmē, ka bērni izrāda lielu interesi par robotikas pulciņu, jo 4. klase ir vecums, kad gribas kaut ko veidot savām rokām. “Robotikas pulciņā tiek veidotas zēniem tuvās lietas - mašīnas, tanki un traktori. Zēniem patīk zāģēt, līmēt ar karsto līmi, viņi priecājas par saviem darbiem un lepojas, ka tos ir paveikuši paši. Šeit bērni var iejusties mazliet kā izgudrotāji, turklāt viņi redz, ka robotus var veidot ne tikai no gatavajiem Lego klučiem, bet gan no viegli pieejamām ikdienas lietām, tādām kā, dzērienu salmiņi, šašliku iesmiņi, kancelejas gumijas, kartons un finieris,” norāda skolotājs.
Aktīvi notiek arī matemātisko spēju attīšanas nodarbības, kuras katru nedēļu apmeklē aptuveni 20 skolēni no 3. - 8. klasei. Viņi piedalās arī dažādos valsts mēroga konkursos. Sacensībās „Rēķini galvā” 2019. - 2020. gada Latvijas kārtās 3 etapos piedalījās 5 Ogresgala pamatskolas skolēni. A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas rīkotajā Jauno matemātiķu konkursā piedalās viens 5. klases skolēns un viens 6. klases skolēns, bet Profesora Cipariņa konkursā - viens 8. klases skolēns. Savukārt divdesmit deviņi 3. - 9. klašu skolēni piedalījās privātās vidusskolas RIMS organizētajā ikgadējā MMC - Meridian Mathematics Competition matemātikas konkursā, divi 5. klases skolēni un viens 9. klases skolēns iekļuva 2. kārtā, kur uzdevumus rēķināja klātienē. Visi trīs skolēni saņēmuši bronzas medaļas. Šajā konkursā piedalījušies arī četri 1. - 2. klašu skolēni, rezultāti būs zināmi martā. “Esam priecīgi par to, ka projekts mums deva iespēju tik daudziem skolēniem piedalīties šajā konkursā.”
Ogresgala pamatskolas direktore Skaidrīte Butāne norāda, ka šis projekts dot lielisku iespēju palīdzēt gan skolēniem ar mācību traucējumiem vai mācību grūtībām, gan arī talantīgajiem bērniem. Ogresgala pamatskola ir viena no tām skolām, kura cenšas izmantot visas projekta sniegtās iespējas, līdz ar to projekta īstenošana būtiski palīdz uzlabot mācību procesu - skolēni mērķtiecīgāk un sistemātiskāk, nekā iepriekš apgūst domāšanas, sadarbības, jaunrades un citas vispārīgās prasmes.
Ogres novada pašvaldība kopš 2017. gada 1. septembra ir iesaistījusies darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”’ 8.3.2.2. pasākumā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” projektā. Šī projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas izglītības pakalpojumu daudzveidību, kas balstīti uz individuālās mācību pieejas attīstību un ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs, tādējādi uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus.