Pašvaldība
Šodien piemin komunistiskā genocīda upurus

Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš un Ogres Politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis šajā dienā nolika ziedus Represēto piemiņas vietā Ogrē.

E. Helmanis uzsver, ka 1949. gada 25. marta notikumi ir vēstures daļa, kas ir jāturpina stāstīt arī jaunajām paaudzēm, jo pagātnes pārdzīvojumi rada mūsu tautas vēsturisko atmiņu, kā arī veido tagadnes apziņu un nākotnes redzējumu. “Šis genocīds bija vērsts pret latviešu tautu, lai mūs iznīcinātu. Šī tēma man ir ļoti tuva un zīmīga, jo šajā dienā arī mans tēvs ar ģimeni tika izsūtīts uz Omsku Sibīrijā. Tobrīd viņam bija viens gads! Es esmu iepazinies ar šo izsūtīšanas lietu un secinājis, ka izsūtīšana notika skaudīgu un nenovīdīgu kaimiņu ziņojuma dēļ." Viņaprāt, šī skaudrā pieredze aicina izdarīt pareizas izvēles šodien. “Mums ir jācenšas iznīcināt skaudību un nenovīdību vienam pret otru. Kauliņtēvs Lielvārdē toreiz glāba savējos; izvēle, kā rīkoties, mums ir bijusi vienmēr, tieši tādēļ, pieminot genocīdu, mums ir jāatceras par saviem netikumiem un jāveicina sapratne un iejūtība. Vēlēsim viens otram to, ko vēlētu sev pašam.”

E. Helmanis nosauc divus veidus, kā, viņaprāt, var apvienot tautu, - ar naidu vai mīlestību. Viņš aicina izvēlēties to ceļu, kas sakrīt ar paša vērtībām un ideju par to, kāds tu vēlies būt.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju. Tas bija valstiski organizēts genocīds – noziegums pret latviešu tautu.

Pavisam no 1949. gada 25. līdz 30. martam no Latvijas tika izsūtītas 42125 personas, kas bija ieskaitīti “kulaku” vai nacionālistu kategorijā. Lielākā daļa izsūtīto bija sievietes (60%) un bērni (26,1%). 7795 izsūtītie bija vecāki par 60 gadiem, 744 – vecāki par 80 gadiem. Ceļā uz izsūtījuma vietu un jau nometinājumā 1949. gadā piedzima 211 bērni. Vēl 513 cilvēkus izsūtīja vēlāk, jo lielās akcijas laikā viņu nebija mājās. 1422 cilvēki tika nosūtīti pie savām ģimenēm uz Sibīriju pēc atbrīvošanas no soda nometnēm. Kopumā šī akcija skāra 2,2% Latvijas iedzīvotāju.