Juris Višņakovs

2010. gada 11. novembrī Jurim Višņakovam pasniegts Viestura ordenis par nopelniem Latvijas valsts labā.

Juris Višņakovs (05.03.1977.) dzimis Ogrē, bet lielākoties viņa dzīves gadi aizritējuši Ikšķilē, kur uz dzīvi bija apmetusies Višņakovu ģimene. Tēva Voldemāra darba gadi aizritējuši Ikšķiles kolhozā „Juglas zieds”, kur viņš strādājis par autovadītāju, bet mamma Regīna (mirusi 2003. gadā) strādājusi Ogres trikotāžas kombinātā. Višņakovu ģimenē pasaulē nācis arī par brāli piecus gadus jaunākais Andris.

J. Višņakovs mācījies Ikšķiles vidusskolā, bet vidusskolu beidzis Jaunogres vidusskolā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, Ekonomikas fakultātē, iegūts bakalaura grāds reģionālās attīstības un pārvaldes specialitātē.

Pēc studijām augstskolā Juris pusgadu strādājis ēdināšanas kompleksā „Lido”, intereses pēc 2001. gadā iestājies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). „Akadēmijā tika attīstīta fiziskā sagatavotība un interesi par militārā dienesta mērķtiecīgu turpināšanu man radīja vairāki pasniedzēji – kapteinis (toreiz seržants) Pēteris Suveizda, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Armands Loginovs, kā arī kursa priekšnieks, kapteinis Andis Landrāts. Spēcīgas personības,” studiju gaitas NAA raksturo J. Višņakovs.

2002. gadā leitnants tika nozīmēts uz Ādažu garnizonu, sauszemes spēku 2. kājnieku bataljonu. Pirmie uzdevumi kā vada komandierim, vēlāk rotas komandiera vietniekam – sagatavot obligātā militārā dienesta (OMD) karavīrus. Juris kļuva par rotas komandieri.
 
Lai paaugstinātu savu kvalifikāciju, viņš pusgadu apguva kapteiņa kursus Amerikā, Džordžijas štatā, Fort Benning militārajā bāzē. Atgriežoties 2008. gada augustā, J. Višņakovs sāka gatavoties misijai Afganistānā, Kunāras provincē, kur kopā ar vairāk kā 30 kolēģiem 2. Operatīvajā sadarbības padomnieku vienībā (Operational Mentor Liaison Team) pavadīja deviņus mēnešus.

„Mana dienesta gaitas Afganistānā atspoguļotas dokumentālajā filmā „Astoņi pilnmēneši”. Misijas laikā tika savainoti un bojā aizgāja vairāki kolēģi no Latvijas, Amerikas un Afganistānas. Psiholoģiski to ir grūti pārvarēt, ir lūzuma brīži. Piemēram, misijas laikā divas dienas pēc kārtas nonācām slēpnī – mūsu mašīnu pamatīgi apšaudīja…,” par misijā piedzīvoto saka Juris, un turpina: „Kad misijas laikā atgriezies mājās atvaļinājumā, tad, protams, pastāv izvēle – turpināt misiju vai nē. Bet manī ir tā apziņa, ka tie, kuri ir palikuši tur, tie ir mani cilvēki! Mūsu starpā pastāv tāda kā brālība, komandas atbalsts – nevienu nepamest. Katram karavīram noteikti ir sava motivācija, kāpēc viņš ir militārajā dienestā. Mana – es pildu pavēles un noteiktos uzdevumus un virzos pretim nospraustajiem mērķiem. Sākumā vēlējos saņemt kapteiņa pakāpi. To man piešķīra misijas laikā 2009. gada 18. novembrī. Vēlos desmit gadus nodienēt vienā bataljonā, nākamgad arī to būšu sasniedzis. Tad uzstādīšu nākamo mērķi,” saka kapteinis.

Atgriežoties Latvijā 2010. gada aprīlī, Juris kļuva par plānošanas virsnieku bataljona Plānošanas nodaļā, organizēja un vadīja karavīru mācības. Tagad viņš saņēmis uzdevumu 2011. gada novembra beigās atkal doties uz Afganistānu. Šoreiz kā plānošanas virsnieks viņš dosies uz Maimanu Farjabas provincē.

Lai paaugstinātu kvalifikāciju, J. Višņakovs piedalījies dažādās militārajās mācībās Norvēģijā, Vācijā, Slovēnijā un Amerikā.

Par militāro dienestu Juris saņēmis vairākus apbalvojumus. Pēc misijas Afganistānā – NATO medaļu, medaļu par sasniegumiem armijā, sauszemes spēku komandiera krūšu zīmi par kalpošanu tautai un Latvijai, savukārt no amerikāņu Nacionālās gvardes komandiera, četrzvaigžņu ģenerāļa Kārtera Hema rokām nozīmīti par piedalīšanos kaujās „Combat Infantry Badge”. ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere kapteinim pasniedza Mičigānas medaļu par piedalīšanos globālajā karā pret terorismu.

Valsts augstāko apbalvojumu – Viestura ordeni J. Višņakovs saņēmis 2010. gada 11. novembrī. „Protams, saņemt apbalvojumu par paveikto darbu ir patīkami, rodas sajūta, ka mans darbs ir nepieciešams un novērtēts. Īpaši nozīmīgs man ir valsts augstākais apbalvojums, kā arī amerikāņu atzinība – nozīmīte „Combat Infantry Badge”, jo tāda nav katram karavīram,” lepojas Juris.

J. Višņakovs atzīst, ka viņa darbs ir arī viņa hobijs, īpaši aizrauj mācību organizēšana karavīriem. Juris labprāt lasa grāmatas, īpaši par vēsturi, kā arī vēsturiskus romānus. Neatņemama dzīves sastāvdaļa ir arī fiziskās aktivitātes, kā arī datorspēles, kas orientētas uz stratēģijas attīstīšanu.

Ogrē J. Višņakovs dzīvo kopš 2006. gada, kad te iegādājies dzīvokli. Savās pārdomās par Ogri Juris atklāj: „Šī ir zaļa, mierīga un klusa pilsēta. Viss, kas man nepieciešams, atrodas uz vietas. Te varu nodarboties ar sportu, vasarā varu atpūsties pie dabas. Te jūtu tādu kā brīvību. Kad biju misijā Afganistānā, sapņoju – kad atgriezīšos mājās, Ogrē, es noteikti aiziešu uz mazo skvēriņu un sēdēšu tur vismaz stundu un vērošu, kas notiek apkārt, pastaigāšos. Tas toreiz man likās tas, kas man visvairāk pietrūkst.”