Rasma Zaķe

Ogres Goda pilsoņa nosaukums māksliniecei Rasmai Zaķei piešķirts 2004. gada novembrī.

Rasma Zaķe (23.02.1932. – 24.08.2008.) ir dzimusi un visu dzīvi pavadījusi Ogrē, Meža prospektā. Rasmas māte bijusi mājsaimniece, bet tēvs strādājis Ķeguma HES, bijis ūdenslīdējs. Ģimenē kopā ar Rasmu auguši vēl divi brāļi un divas māsas.

Pirmās atmiņas par Ogri māksliniecei saistījušās ar savas mājvietas apkārtni, kur šobrīd esošā Ogres ģimnāzijas sporta laukuma vietā pleties purvs, kurā ligzdojušas pīles. Šeit Rasma ar vīru gaidījuši atgriežamies pirmos pavasara putnus.

Skolas gadi aizvadīti Ogres 1. vidusskolā, bet 1966. gadā viņa beigusi Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, diplomdarbā izstrādājot plakātu sēriju “Atpūtas iespējas LPSR”, pēc kā viņu pamanījis galvenais Latvijas Valsts izdevniecības plakātu pasūtītājs. Līdz pat 1991. gadam gan ar tiražētiem, gan oriģinālplakātiem viņa aktīvi piedalījusies visās LPSR, Baltijas republiku, Vissavienības izstādēs, un nereti viņas darbi tika iekļauti arī uz ārvalstīm sūtāmo kolekcijās. “Plakāts – tas ir lozungs, aicinājums, uzruna, kuru paplašina ar konkrētu attēlu palīdzību,” uzskatījusi R. Zaķe.

Savu rokrakstu māksliniece neatrada uzreiz. Kopš pirmsakadēmijas laikiem viņu valdzinājis linogriezums ar materiāla raupjumu, monumentalitāti, lakonismu, kas beigu beigās izrādījies noderīgs plakātam, kuru nereti sauc arī par “ielu mākslu”. Tā R. Zaķe nonāca pie vienkārša, izteiksmīga silueta ar minimālu krāsu skaitu, jo toreiz poligrāfijas iespējas nepieļāva vairāk par četrām krāsām, ko bagātināja ar tautasdziesmu četrrindēm. Linogriezumā darināti vairāku grāmatu vāki un ilustrācijas. “Linogriezums izrādījās izcili piemērots manai izpratnei par to, kādam jābūt plakātam,” atklājusi māksliniece, “vēlāk, paplašinoties poligrāfijas iespējām, joprojām, zīmēju plakātu oriģinālus, kas reizē bija arī sagataves tiražēšanai – smagnējām, tumšām līnijām un skopiem krāsu laukumiem.”

Ogres Goda pilsonei no mākslas virzieniem sirdij tuvāks bija impresionisms, īpaši impresionisti, mākslinieki Van Gogs un Gogēns. “Visu prakses laiku varēju nostāvēt Ermitāžā pie šo mākslinieku darbiem – vērot un censties saprast, ko mākslinieki gribējuši teikt,” viņa teikusi.

Māksliniece strādājusi Dekoratīvās Mākslas kombinātā, darinot vizuālo noformējumu fabrikas “Uzvara” produkcijai, zīmējumus skaņu plašu “Melodija” apvākiem, kalendārus un bloknota vākus uzņēmumam “Latvijas papīrs”.

R. Zaķe piecus gadus strādājusi Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kur ar bērniem no 1. līdz 4. klasei viņa veidojusi mākslas projektus, mudinājusi skolēnus nebaidīties un apmeklēt muzeju, analizēt un iedziļināties gleznās.

Vēl īsi pirms nāves māksliniecei bija daudz jaunu ideju. “Pēdējā laikā, kad neeju studijās dabā, bet strādāju darbnīcā, atklāju, ka niķīgo akvareli var sadalīt ar pasteļkrītiņiem. Savā laikā tapušās dabas studijas tagad izmantoju pasteļos kā pamatgleznojumu, un šo abu tehniku veiksmīga apvienošana slēpj vēl daudz dažādu iespēju un pārsteigumu,” 2008. gada maijā teica māksliniece.

Ogres Goda pilsoņa nosaukums māksliniecei Rasmai Zaķei piešķirts 2004. gada novembrī.