Viktors Grižibovskis

Ogres Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2008. gada janvārī par ieguldījumu Ogres pilsētas infrastruktūras attīstībā.

Viktors Grižibovskis (08.01.1928. - 27.08.2013.) pasaulē nācis Ogrē neilgi pirms tam, kad Ogres pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Tēvs Pēteris visu mūžu strādājis Ogrē par mežstrādnieku, mamma Marija uzņēmusies rūpes par māju un septiņiem bērniem.

Viktors skolas gaitas uzsācis Ogres pamatskolā, tad iestājies Rīgas 1. vidusskolā. Vēlāk vidējo izglītību ieguvis Ogres vakara vidusskolā.

V.Grižibovskim pirmās darba gaitas pagājušas Baldones feldšeru-vecmāšu punktā Stelpē, Tīnūžos un Ogrē. No 1967. gada pusotru gadu strādājis Starpkolhozu celtniecības organizācijā Ķegumā un no 1968. līdz 1969. gada decembrim – par kadru nodaļas vadītāju Ogres trikotāžas kombinātā. Laikā no 1970. līdz 1992. gadam strādājis par Ogres trikotāžas kombināta dzīvokļu komunālās nodaļas vadītāju. V.Grižibovskis rūpējies par daudzdzīvokļu māju masīva būvniecības uzraudzīšanu un vadīšanu. “Kad beidzu strādāt, bija uzceltas 56 mājas,” atceras Goda pilsonis, kuram šis nosaukums piešķirts 2008. gadā janvārī par ieguldījumu Ogres pilsētas infrastruktūras attīstībā.

V.Grižibovskis atminas, ka viņa darbības sākumā tagadējo daudzdzīvokļu māju vietā pletušās Ogres muižas ganības. “Latvijas laikā Mālkalnes prospektu dēvēja par Robežielu, tā šķīra Ogres pilsētu no Jaunogres. Tajā laikā vasaras periodā Ogrē bija ap 4,5 tūkstošiem cilvēku, šobrīd, kā zināms – ir jau 26 tūkstoši.”

Jautāts, kā Ogres Goda pilsonis šobrīd (2011. gada jūnijā) raugās uz pilsētas attīstību, viņš atbildēja: “Es negribu neko salīdzināt vai kritizēt. Šobrīd viss norit tā, kā tam jānorit. Atstājot savu darbu, dzīvojamo māju masīvs bija sagatavots dzīvošanai, tāds tas ir arī šodien.” V.Grižibovskim atmiņā ataust divas pilsētas slidotavas, kas darbojušās pie Mālkalnes prospekta 26. mājas un starp 19., 21., 5., 7., un 9. māju. “Tie bija divi laukumi, pie kuriem cilvēki strādāja - laistīja, tīrīja. Tās bija vietas, kur bērniem laiku pavadīt,” tā Grižibovska kungs. “Vecos laikos mēdza teikt, ka Latvijas skaistākās pilsētas ir Sigulda, Cēsis un Ogre. Daudzdzīvokļu mājas bija nepieciešamas cilvēkiem, kuri bija nodarbināti trikotāžas kombinātā. Ar tām arī mainījās Ogres kā kūrortpilsētas veidols.” 

1992. gadā Finansu ministrija V.Grižibovski iecēlusi par Ogres trikotāžas kombināta komunālās nodaļas valsts pilnvarnieku. Šajā amatā viņš bija līdz 1996. gadam, kad aizgāja pensijā.

Pēdējos dzīves gadus Grižibovska kungs kopā ar kundzi Ainu pieskatīja mazdēliņu Rūdolfu, vasaras pavadīja “Dārziņos”. “Man nav par ko sūdzēties,” sarunā 2011. gada jūnijā atklāja Grižibovskis, “man ir laba ģimene – sieva, divas meitas un trīs mazbērni. Vecākā meita Ingūna dzīvo un strādā Vašingtonā, bet Iveta strādā par ārsti Rīgas 1. slimnīcā.” V.Grižibovska mazmeita Liene (24) studē Mākslas akadēmijā, mazdēls Mārcis (26) strādā Rīgas domes struktūrvienībā.