AS “Lafipa” valdes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadītājs, profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors Egīls Dzelzītis Atzinības krustu saņēma 2012. gada novembrī par mūža ieguldījumu energobūvniecības nozares un tās profesionālās izglītības attīstībā Latvijā.
Egīls Dzelzītis (22.01.1945.) dzimis Rīgā. Viņa vecāki Elizabete un Eduards bijuši tirdzniecības darbinieki. Absolvējot Rīgas 23. vakara vidusskolu, Egīls strādāja Rīgas zvejas ostā par motorista mācekli, pēc tam – Rīgas elektromontāžas darba pārvaldē par elektromontieri. Studijas E.Dzelzītis vēlējās turpināt Ļeņingradas admirāļa Stepana Makarova vārdā nosauktajā Augstākās jūras kuģniecības skolas Elektromehānikas fakultātē, bet viņu ieskaitīja Radiotehnikas fakultātē, tādēļ viņš atgriezās Latvijā un studijas uzsāka Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad RTU) Elektroenerģētikas vakara - neklātienes fakultātē.
1964. gadā E.Dzelzīti iesauca armijā, dienests aizvadīts Murmanskā un Kandalakšā, Karēlijas frontes sakaru pulkā. Atgriežoties no dienesta, E.Dzelzītis ieguva inženiera - elektromehāniķa diplomu Elektriskās piedziņas un rūpniecisko procesu automatizācijas specialitātē.
„Darbs ar tehniku man vienmēr licies vilinošs,” atzīst E.Dzelzītis un atminas, ka interese par tehnisko pasauli viņam radusies jau bērnībā, kad ķēries pie vecāku saglabāta Telefunken radioaparāta izpētes. „Vēlāk sapratu, ka vajag darīt kaut ko praktisku. Institūtā mūsu katedras vadītājs, docents Visvaldis Baumanis, saviem studentiem vienmēr atgādināja: „Ja tu gribi kaut ko automatizēt, tad vajag kārtīgi apskatīties, ko tu gribi automatizēt.” Un tā es vēl līdz šai dienai to daru - skatos, ko es varu automatizēt siltumprocesos, mikroklimata kondicionēšanas sistēmās. Darba lauks ir plašs.” E.Dzelzītis ir pārliecināts, ka lielākais ģēnijs šajā nozarē ir serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, elektromehānikas inženieris Nikolā Tesla (1856 – 1943).
Paralēli studijām E.Dzelzītis 1967. gadā sāka strādāt Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) elektrocehā par atslēdznieku – elektroatslēdznieku, vēlāk par inženieri – konstruktoru Tehnisko pētījumu nodaļā. Viņš strādāja populāro un pieprasīto tranzistoru radioaparātu „VEF-12” konstruēšanā un ražošanā.
Pabeidzot studijas, E.Dzelzītis iesaistījās pētniecībā siltumtehnisko procesu automatizācijas jomā. Šobrīd profesors ir RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadītājs un studentiem turpina lasīt lekcijas savā iemīļotajā jomā. E.Dzelzītis ir RTU profesors un 250 zinātnisku un populārzinātnisku darbu autors, par saviem izgudrojumiem saņēmis 26 autorapliecības. Galvenās pētījumu tēmas: siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu un tehnoloģisko procesu energoefektivitāte.
E.Dzelzītis ir AS „Lafipa” valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums dibināts 1992. gada augustā, dibinātāju vidū ir Somijas uzņēmums Finreila OY un Somijas/Zviedrijas uzņēmums Cetetherm OY/AB. Viens no uzņēmuma dibināšanas vadmotīviem - energoefektivitātes paaugstināšana siltumapgādes sistēmās. Uzņēmums E.Dzelzīša vadībā īstenojis projektus daudzās Latvijas pilsētās, tostarp Ogrē, kur 2001. gadā veikta siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, uzstādot individuālos siltumpunktus. 2009. gadā uzņēmums izbūvēja 8MW konteinertipa katlumāju Zilokalnu prospektā 12A. Kopā ar RTU uzņēmums Ogrē veicis ēku energosertifikāciju, kā pamatā tiks veidota Eiropas kopējā energosertifikācijas sistēma ēkām. „Ogre ir pirmā pilsēta Eiropā, kur tika veikta energosertifikācija ēkām visā pilsētā ,” lepojas E.Dzelzītis.
Kopš 2009. gada E.Dzelzītis ir Ogres novada pašvaldības Uzņēmējdarbības attīstības komisijas priekšsēdētājs. Komisijā kopā ar novada uzņēmējiem tiek izstrādāti priekšlikumi novada attīstības stratēģijas pilnveidošanai. „Komisija četru gadu laikā ir apzinājusi uzņēmējus novadā, ir izveidojies kodols, kas jūtas novadam piesaistīti, uzņēmēju vidū ir izveidojusies lokālpatriotisma apziņa. Kopā ar Biznesa un inovāciju centru esam izveidojuši nominācijas un apbalvojumus novada uzņēmējiem par uzņēmējdarbībā paveikto, šāds pasākums ir noticis divus gadus,” paveikto darbu komisijā raksturo E.Dzelzītis.
Komisijas priekšsēdētājs uzņēmējdarbības procesus novadā vērtē pozitīvi: „Iespējas šeit ir, un, kā klasiķi ir teikuši, ir tikai jāstrādā un jādara.” Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmējdarbībai un investoru ienākšanai labu augsni nodrošina sakārtota infrastruktūra, pieejami un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, moderni sakaru līdzekļi, komunikācijas, sakārtota vide, interesants pilsētas tēls, par ko jādomā pašvaldībai. Tas arī veicina investoru interesi. Turklāt Uzņēmējdarbības attīstības komisija ir izstrādājusi investoru karti, kurā norādītas rūpnieciskās zonas. „Pašvaldība nevar izveidot uzņēmējdarbību, tādēļ ir ļoti svarīga pašvaldības sadarbība ar Uzņēmējdarbības attīstības komisiju, kurā darbojas uzņēmēji, kuri atraduši nišu, kurā ir plaisa, kuri ir bijuši redzīgi un strādā, lai šo plaisu aizpildītu,” uzskata E.Dzelzītis. Vērtējot procesus pašvaldībā, profesors uzskata, ka nepārdomātu lēmumu rezultātā, zaudējot Ogres estrādi, ir zaudēts viens no pievilcīgākajiem objektiem, Ogres simbols. Tāpat profesors ir pārliecināts, ka Ogrē vajadzēja būvēt vēl vienu bērnudārzu, jo tas piesaistītu jaunus un darba tirgū aktīvus cilvēkus. Pozitīvi E. Dzelzītis vērtē aktīvā tūrisma pozicionēšanu - Zilo kalnu dabas parka attīstīšanu.
2013. gadā E.Dzelzītis tika ievēlēts par Ogres novada domes deputātu.
Par mūža ieguldījumu siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas nozares attīstībā E.Dzelzītis 2007. gadā saņēmis Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības balvu. Savukārt 2012. gadā par mūža ieguldījumu energobūvniecības nozares un tās profesionālās izglītības attīstībā Latvijā E.Dzelzītis saņēmis 4. pakāpes Atzinības krustu.
Runājot par hobijiem, profesors atzīst, ka vislielāko prieku viņš rod darbā, ko dara. Darbā viņš iegulda visas savas zināšanas un pieredzi, darbā smeļ iedvesmu, izvirza aizvien jaunus mērķus. Tāpat E. Dzelzītis aktīvi iesaistās dažādās profesionālās organizācijās – ir Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētājs, darbojas kopā ar Latvijas Elektroenergētiķu biedrību un Latvijas būvinženieru savienību. Organizāciju dalībnieku starpā notiek aktīva informācijas apmaiņa un iegūšana, tiek izstrādāti dažādi juridiski dokumenti, notiek diskusijas par likumdošanu, rokasgrāmatu rediģēšana, konkursu organizēšana un to dalībnieku vērtēšana. „Profesionālā apziņa mūsu nozarē ir sasniegusi pilnbriedu,” ir pārliecināts profesors.
Ogrē E.Dzelzītis dzīvo kopš 1974. gada, kad apprecēja ogrēnieti Reginu. Savu māju Pārogrē Dzelzīšu ģimene uzbūvēja 90. gados. Tomēr Ogres vīzija Egīlam ir senāka: Ogrē savas kopdzīves sākumā dzīvojuši viņa vecāki. „Caur šo vecāku attieksmi man vienmēr Ogre likās iedomāta ideālā dzīvesvieta. Jāatzīst, ka, izvēloties Ogri arī par savu dzīvesvietu, esmu gandarīts! Lazdukalns jeb Špakovska parks Pārogrē ir mūsu iemīļotākā pastaigu vieta,” atklāj E.Dzelzītis. Savai pilsētai profesors vēl: „Ogrei novēlu uzplaukumu un plaukstošai Ogrei – pārtikušus iedzīvotājus!”