Inesei Olgai Lemhenai pašvaldības augstākais apbalvojums, nosaukums “Ogres Goda pilsonis” piešķirts 2002. gada novembrī.
Inese Olga Lemhena (02.10.1942.) dzimusi Otrā pasaules kara laikā Latgalē, Asūnes pagastā, kur tēva, jurista, ģimene bija paglābusies no kara šausmām. Par spīti kara un pēckara gadu trūkumam un tēva agrajai aiziešanai mūžībā, mātes radu pazušanai Sibīrijas plašumos pēc 1949. gada izvešanām, bērnība Inesei Olgai bijusi gaiša. Veiksmīgs arī izglītības ceļš.
Literatūru Inese Olga iemīlējusi laikā, kad mācījās Dagdas vidusskolā. Šī mīlestība aizveda uz Latvijas Universitāti, kur viņa beidza LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Pēc augstskolas beigšanas strādājusi Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, tad, paklausot savu pasniedzēju aicinājumam, atgriezusies LU savā fakultātē, kur strādājusi par zinātnisko laboranti. Tie bijuši bagāti gadi kopā ar savas tautas kultūru un valodu mīlošām un zinošām personībām, no kurām ar īpašu siltumu un cieņu I.O.Lemhena atceras pasniedzējus Vilni Eihvaldu, Jāni Kušķi un Dzintru Paegli. Šajā laikā viņa iemīlējusi arī citus mākslas veidus – tēlotājmākslu, arhitektūru, jo vasaras bieži pavadījusi Ļeņingradā pie tēva māsas, kur Ermitāža kļuvusi par mīļu un zināmu pastaigu un brīvā laika pavadīšanas vietu.
Ogrē I.O.Lemhena ieradās tad, kad nodibināta ģimene un vīrs Uldis sācis strādāt Augstsprieguma Tīkla apakšstacijā Ogrē pie topošā Trikotāžas kombināta.
“Sākotnēji pilsēta man šķita sveša,” atceras skolotāja, “bet valdzināja Daugava un Ogres upe, pa kuras akmeņiem lēkājot, varēja nokļūt otrā pusē, neizmantojot tiltu.” Siltas jūtas pret priežu un ūdeņu ieskauto pilsētu radušās, iepazīstot tās cilvēkus. Vispirms tie ir Ogres tipogrāfijas čaklie darba rūķi, pēc tam – skolotāji Ogres augstākajā kalnā, kur četru caurvēju centrā slejas 1.vidusskola. Šajā skolā skolotāja sāka strādāt 1975. gadā. Pie viņas mācījušās vairākas ogrēniešu paaudzes. Skolēni viņas stundās guvuši mīlestību pret savu valodu un zemi, ieraudzījuši pasauli citādākām acīm, iemācījušies domāt, saskatīt vērtības sevī un savā dzīvē, kas balstītas uz tautas ētiskajiem un estētiskajiem principiem.
Skolotāja pamatoti lepojas ar saviem skolēniem – Laimu Muktupāvelu, Arno Jundzi, Daci Meieri, Vitu Pūķi, Ināru Ādamsoni, Ringoldu Lazdu un daudziem citiem. Ne visi ir aizgājuši pa literatūras ceļu, bet kaut kas no tām ētiskajām vērtībām, par ko viņi reiz dzirdējuši I.O.Lemhenas stundās, ir dzīvas tāpat kā senā, skanīgā valoda, par kuru skolotāja vienmēr teikusi – visskaistākā pasaulē.
I.O.Lemhena daudzus gadus vadījusi Ogres rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju apvienību, kā arī skolas metodisko komisiju. Viņa veidojusi daudzus neaizmirstamus skolas izlaidumu scenārijus, tematiskus pasākumus gan skolā, gan pilsētā.
Ogres 1.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai pašvaldības augstākais apbalvojums, nosaukums “Ogres Goda pilsonis” piešķirts 2002. gada novembrī.
“Ogri es ilgi nespēju iemīlēt, kā bērns pēc nozagta šūpuļa alku Kandavas. Bet tagad zinu, ka esmu mājās. Esmu te piesieta neredzamām saitēm. Daudzie “labrīt”, mīlestība bērnu un kolēģu acīs – to nekas nekad nevarēs aizstāt,” atzīst skolotāja. Par spīti noslogotībai un nesavtīgajam darbam skolā viņai ir laimīga un saskanīga ģimenes dzīve. Vīrs Uldis Ogrē pazīstams kopš Tautas Frontes laikiem, dēls Uldis strādā apsardzes firmā, meita Linda ir tulce. Nu jau aug arī trešā paaudze – mazmeita Ieva, mazdēli Indulis un Andris.